Šīs firmas tirgo to produkciju krustu šķērsu visā bijušajā savienībā

Kravas atgūšana būtu tikai ka patīkama piedeva. Galvenais uzdevums ir pierādīt, ka prece, kas ir iegādāta atbilstoši līgumiem un pavaddokumentiem, ir šeit brīvi tirgojama bez speciāli papildus izsniegtas licences no pašiem mūzikas, dziesmu vārdu un iepakojuma dizaina autoriem.

Neesmu muļķis. Ņemot vērā, ka pirmajā instancē ir zaudējums, šinī nozarē zinošākā juriste prasa jau smuku summiņu par iepazīšanos ar lietu vien, nemaz nesolot, ka pie tās ķersies.

Visiem ķēdes locekļiem (starpniekiem) ir savstarpējos līgumos aprunātas tiesība tirgot preci kā Krievijā, tā ES teritorijā. Tikai Latvijas tiesa nezkāpēc to neņem vērā un apgalvo, ka ķēdes pēdējam posmam Krievijas teritorijā Firmai Z nebija tiesību tirgot šo produkciju firmai S, jo firma X nav izsniegusi licenci firmai S.

Mums nav tieksmes izspiest no tirgus konkurentus. Konkurenti ar leišos ražotu preci cenšas izspiest mūs, tb firmu S. Kad tas neizdodas, tad meģina to darīt ar tiesas palīdzību. 3 reizes, bet bezcerīgi zaudējot šajās prāvās. Tagad 4. reizē ir sakūdijuši VID nostāties pretī firmu S.

Paldies par ieteikumu un linkiem, pazaverīšos!

Firmas S līgumā ar firmu Z ir norādīts, ka firma Z pārdod produktus firmai S tirdzniecībai ES teritorijā. Šodien apdomājoties, izskatās, ka auzas ir tur, ka mūsu tiesa uzskata ka X ir autortiesību subjekts (jo tā ir norādījusi firma M), bet firma Z nav uzskatāma par autortiesību subjektu.

Reāli ne X ne Z nav ierakstīta uz produktiem aiz maģiskā burtiņa (c).

Iespējams, ka tā ir viena no izejām, lai šobrīd viss noklustu.

Papildus problēma tādā gadījumā ir tur, ka firma Y nevēlas pārdot diskus firmai S, jo firma Y ir cieši radniecīga firmai M.

Tiesa tai lēmumā atzīst, ka visā šai situācijā ir saskatāmi prettiesiski tirgus konkurences ierbežojumi, bet ka Autortiesību aizsardzības vārdā uz to ir jāpiever acis.

P.S. Firma X ir izdevusi firmai Y parastu (ne ekskluzīvu) licenci. Ne firmai Z, ne firmai S nav daļas gar šo licenci pēc abu valstu likumdošanas. Neskatoties, ka nekas nav pārkāpts licenču izsniegšanā, pat ja būtu - tā manuprāt ir Krievijas problēma, nevis Latvijas tiesu kompetence lemt par Krievijā reģistrētu firmu likumiskām vai nelikumiskām darbībām. Firmas Y izsniegtā ekskluzīvā licence firmai M ir attiecinama tikai uz firmas Y ražoto produkciju un nav attiecināma uz citu analogu firmu ražojumiem ne šeit Latvija ne arī importēto produkciju no citām valstīm.

Ne par velti gan mūsu tiesa atzīst, ka Krievijā ir bardaks. Tomēr šinī gadījumā visa dokumentācija ir sakārtota, izņemot iespējams šo te licenci no autortiesību subjekta, ja kāds spēj pierādīt, ka firma Z nav autortiesību subjekts. Un pat ja tā būtu, tad kādēļ šādā situācijā būtu jācieš Latvijas uzņēmējam, tas man nav skaidrs joprojām.

Krievijā firma X ražo audio CD (ar izpildītāju ierakstiem).

Augšminētā firma X tirgo šos ierakstus, tai skaitā Krievijā un ES teritorijā reģistrētiem uzņēmumiem.

(Šī firma X ir izsniegusi Lietuvā reģistrētai firmai Y licenci reproducēt un tirgot izpildītāju ierakstus. Šī licence nav izņēmuma licence.

Firma Y pašas ražotos audio CD eksportē uz Latvijā reģistrētu firmu M un ir izsniegusi šai firmai M izņēmuma licenci savas produkcijas tirdzniecībai Latvijas teritorijā.)

Sākumā minētā firma X ir pārdevusi Krievijā reģistrētai firmai Z firmas X ražotos audio CD.

Firma Z eksportē augšminētos audio CD uz Latvijā reģistrētu firmu S.

Firma M vairākkārt ir apsūdzējusi firmu S par firmai M izņēmuma licences doto tiesību neievērošanu un līdzvērtīgas produkcijas tirdzniecību Latvijas teritorijā. Visas reizes firma M ir zaudējusi tiesā pret firmu S.

2006. gadā firmai S, ievedot no firmas Z iegādātos kompaktdiskus, Valsts Ieņēmumu Dienests konfiscēja daļu kravas noskaidrošanai "vai kravā nav kontrafaktu produktu un autortiesību pārkapumu".

VID atzina produkciju par kontrafaktu.

Šis lēmums tika pārsūdzēts tiesā. Šonedēļ notika tiesa, kura atstāja pieņemto lēmumu spēkā balstoties uz argumentiem:

...

(Smieklīgs arguments, betIespējams Krievijā ir bardaks (tas tika noformulēts tiesiski korekti);

Līgums starp Z un S nevar tikt uzskatīts par licences līgumu, jo firma X nav izsniegusi firmai Z licenci firmas X produkcijas tirdzniecībai ES teritorijā, tādējādi Firma Z neesot bijusi tiesīga eksportēt firmas X ražotos produktus uz Latviju (neskatoties uz to, ka šāda licence nav nepieciešama ne balstoties uz Krievijas Federācijas likumiem, ne arī pēc jebkadiem citiem likumiem. Kā arī neskatoties uz tiesai iesniegto no firmas X saņemto dokumentu, ka firmai X nav pretenziju par tās produkcijas izplatīšanu ES teritorijā)

Tādējādi Firmai nav topica sākumā minētajā likumā norādītās nepieciešamās licences Darba izmantošanai.

Preces legalitāti nav iespejams noteikt, jo mūsdienu tehnoloģijas viegli ļauj izgatavot no oriģinālajām neatšķiramas kopijas. Tapēc prece tiek uzskatīta par legālu vai kontrafaktu atkarībā no uzņēmuma, kas to eksportē.

Lēmumā firmai Y izsniegtā vienkāršā licence kļūdaini tiek uzskatīta par izņēmuma licenci, tāpēc tiek apšaubītas (noliegtas) firmas Z tiesības pārdot produkciju Firmai S.

Balstoties uz augšminēto, prece tiek atzīta par kontrafaktu. (Es saprotu, ka varētu būt jautājums par tiesībām preci tirgot, bet tas pēc manas saprašanas nekādi nepadara šos produktus par kontrafaktiem!)

...

Gan Krievijas, gan Eiropas (gan laikam arī Latvijas) likumdošanā ir punkts, kas paredz, ka Autortiesības tiek kontrolētas līdz pirmajai pārdošanas reizei. Tālākā apgrozībā prece ir tikai prece, par kuraā ietverto produktu autortiesību aizsardzību jau ir samaksāts pirmajā pārdošanas reizē. (Izņemot gadījumus, kad "Darbus" izīrē.) Tomēr šeit parādās pretruna, jo ES likumdošanā ir piebilde, ka autortiesības tiek uzraudzītas līdz pirmajai pārdošanai ES teritorijā. Līdz ar to firma S kļūst par pirmo pardevēju ES teritorijā, neskatoties uz to, ka šī produkcija jau ir izgājusi caur vairākam rokām ārpus ES.

20 dienu laikā jāpārsūdz un jāizdomā argumenti. Tapēc sākam ar mazumiņu un tas nu bija topica pirmais jautājums.

P.S. Manuprāt, ka VIDs nav tā iestāde, kas ir tiesīgs lemt šos jautājums.

(P.P.S. Runa nav par konkrētajiem >2000 diskiem, runa nav par sodu līdz 5000 Ls, bet gan par principu.

Ja tiesa VID prasību atzīst par likumīgu, tad pēc manas saprašanas 80 - 90% Latvijā iegādājamās ārpus ES ražotās audio produkcijas (pilni Rimi, Maximas utt.), kā arī lielāka daļa no visu datorspēļu produkcijas uzskatāma par kontrafaktu, atsavināmu un iznīcināmu. Firmai S ~25 gadus vecs bizness pa kāju... Un ne tikai šai firmai.

Tāpēc visas spīdošās, vai ne tik spīdošā idejas welcomētas. )

Tur minētās tiesības ir autortiesību īpašniekam.

Ja es iegādājos CD, es neiegādājos autortiesības uz ietverto informāciju.

Ja tas ir pats autors, tad likums ir apsurds.

Ņemot vērā, ka tiek ievesti un tirgoti vismaz 5000 dažādu izpildītāju CD, piedevām daudzi no tiem ir izlases (nerunājot jau par datorspēlēm), tad no katra no viņiem man ir jāsaņem licence vai janoslēdz licences līgums? Piedevām par izmantoto mūziku un dziesmu tekstiem atsevišķi? Un vēl "vāciņu" dizains?

Mēģināšu "pāris vārdos" izklāstīt lietu. (Zinu ka sanāks gari) Ceru 20 minūtēs iekļauties.

Tāpēc iepriekšējās netiek ņemtas vērā, neskatoties uz to, ka pēc būtības ir visai saistītas.

Citus līdzīgus piemērus atrast mūsu tiesu praksē domaju, ka nav iespējams, jo saistīts ar nesen sakarā ar iestāšanos ES mainītām likuma normām.

Runa ir par audioierakstiem un datorspelēm.

Laikam jau 4. tiesa. Iepriekšējās vinnētas, bet šinī gadījumā grūtāk - otra puse ir valsts un VID, un reti kurš atzīs, ka VID ir kļūdījies...

Īstenībā par to, kas ir šinī gadījumā "darbs" arī vēl nāksies strīdēties. Bet tas vēlāk. Tagad galvenais ir saprast manu iepriekš uzdoto jautājumu.

Paziņu lokā viena vecmāmiņa neilgi pēc operācijas pacēla 2 gadīgo mazdēlu un palika ar vienu aci akla.

Nez' vai tad tas aperāts arī spēj noteikt caurlaidības atbilstību?

- А к чему юбка? Почему губы накрашены?

- А какое у вас возникает первое слово после того, как вы закрываете дверь машины после штрафа?

Pašam nepatīk dzīvot ne akvārijā ne siltumnīcā. Automašīnā bez logu tonējuma tā aptuveni arī jūtos.

Tomēr pats personīgi esmu redzējis kā normāls ("neakls") paziņa sasit autiņam slieksni tieši dēļ tā, ka tonējuma dēļ tumšā vietā nepamanīja metāla aizsargbarjeru.

Esmu redzējis kā sieviete naktī apstājas pie krustojuma, un dēļ tonējuma taisa vaļā logu, jo savādāk nespēj neko saskatīt. (Visu cieņu par tādu apdomību, bet diemžēl tas nav standarts.)

Pašam ar stipri notonētu autiņu ir bijis nepatīkami parkoties atpakaļgaitā, jo ne caur aizmugurējo stiklu, ne spoguļos neko neredzi - nākas taisīt vaļā durvis.

Vienmēr būs cilvēki, kas varēs un gribēs pabraukt ar gan sev gan citiem notonētiem stikliem, tā arī ne reizi neizraisot avāriju, vai bīstamu situāciju.

Vienmer būs cilvēki, kas šos pirmos uzskatīs par kamikadzēm, bumbām ar laika degli un spļaudsies par visiem, kas apkārt būs ar savādākiem uzskatiem nekā viņi paši.

Ir situācijas, kad tonējums tiešām rada apgrūtinājumus. Bet tie visi ir apejami, ja cilvēkam pašam ir galva uz pleciem. (Atvērts logs, atvērtas durvis, lielāka distance, utt.)

Savukārt, ja cilvēciņš pats ir idiots, tad viņš arī naktī brauks ar saules brillēm un būs bīstams kā sev, tā apkartējiem.

Neskatoties uz visu pozitīvo, ko var dot šis likums visādu idiotu bīstamības novēršanai, uzskatu to par kārtējo lietu, kas varēja pagaidīt līdz brīdim, kad daudz citas daudz akūtākas lietas būtu savestas kārtībā.

Bet...

Likums ir pieņemts un šaubos vai petīcijas kko dos. Šis manā skatījumā ir tas gadījums, kad vieglak ir piemēroties, nekā karot par lietu, kuras pierādīšanā argumenti ir visai apšaubāmi. Eksistē gan saules brilles, gan aizkariņi, gan tonētas dekoratīvās uzlikas uz stikliem (esmu redzējis tādas īpaši lielas). Ja nekas cits nav pa rokai, ta kaut vai peldšortus iespied logā! (Es personīgi tā esmu darījis.)

Satraukumam nav pamata!

Tev nav izvēles!

Badass79