P.S. Tirdzniecība, tai skaitā eksports uz valstīm ārpus ES.

Runa ir par audioierakstiem un datorspelēm.

Laikam jau 4. tiesa. Iepriekšējās vinnētas, bet šinī gadījumā grūtāk - otra puse ir valsts un VID, un reti kurš atzīs, ka VID ir kļūdījies...

Īstenībā par to, kas ir šinī gadījumā "darbs" arī vēl nāksies strīdēties. Bet tas vēlāk. Tagad galvenais ir saprast manu iepriekš uzdoto jautājumu.

Nu pielieto amerikāņu praksi - apelēt pie jau vecām lietām un pieņemtiem lēmumiem, jo VID ir tāds pats atbildētājs kā iepriekšējie.

Un ja tiesa vienādās lietās pieņem dažādus, atšķirīgus lēmumus tad tas saucas tiesiskais nihilisms un... ir pamats škandālam pasaules mērogā par tiesu kukuļošanu un vispār tiesu varas pērkamību...

Diemžēl katru reizi ķeras pie kada cita punkta.

Tāpēc iepriekšējās netiek ņemtas vērā, neskatoties uz to, ka pēc būtības ir visai saistītas.

Citus līdzīgus piemērus atrast mūsu tiesu praksē domaju, ka nav iespējams, jo saistīts ar nesen sakarā ar iestāšanos ES mainītām likuma normām.

Vajadzētu precīzāk izprast situāciju. Tu pavairo un izplati citu autoru darbus? Un nemaksā autoratlīdzību? "Izmantošanai" parasti ir cita jēga – publiski dziedāt dziesmas, piemēram.

Par pavairošanu parasti slēdz licences līgumu, kur atrunā visus "jā" un "nē". Jebkurā gadījumā, ja autors vai autortiesību īpašnieks ir cita persona, atļauja jebkādai darbībai ir jāsaņem, neatkarīgi no izmantošanas vieda.

"Izmantošana" ir jebkādas darbības. Priekšstatu var gūt minētā likuma 15. pantā.

Vēl viens svarīgs jautājums. Kas tiesas izpratnē ir "autortiesību subjekts"? Vai tas ir pats autors?

Ja tas ir pats autors, tad likums ir apsurds.

Ņemot vērā, ka tiek ievesti un tirgoti vismaz 5000 dažādu izpildītāju CD, piedevām daudzi no tiem ir izlases (nerunājot jau par datorspēlēm), tad no katra no viņiem man ir jāsaņem licence vai janoslēdz licences līgums? Piedevām par izmantoto mūziku un dziesmu tekstiem atsevišķi? Un vēl "vāciņu" dizains?

Mēģināšu "pāris vārdos" izklāstīt lietu. (Zinu ka sanāks gari) Ceru 20 minūtēs iekļauties.

Tur minētās tiesības ir autortiesību īpašniekam.

Ja es iegādājos CD, es neiegādājos autortiesības uz ietverto informāciju.

"autortiesību subjekts" ir persona, kurai ir tiesības (daļēji vai pilnīgi) uz autortiesībām. jo, kā zināms tās var licencēt, pārdot, dāvināt utt.

Tieši tāpēc atšķiras labs jurists no ne pārāk laba! Jo labs jurists spēs pagriezt situāciju sev vēlamā virzienā un likt akcentu uz īstajām lietām.

Ir dažādas likuma interpretācijas metodes: gramatiskā, vēsturiskā, sistēmiskā un teleoloģiskā... Un šo metožu interpretācijas var atšķirties... Ko es ar to visu gribēju pateikt - viss ir Tavās vai Tava jurista rokās!

PS. Ir dzirdēts gadījums iz dzīves, kad attaisnoja meža izzāģētājus, jo tie, redz, esot nevis izcirtuši kokus (kā teikts likumā), bet gan izzāģējuši...

"Īss izklāsts":

Krievijā firma X ražo audio CD (ar izpildītāju ierakstiem).

Augšminētā firma X tirgo šos ierakstus, tai skaitā Krievijā un ES teritorijā reģistrētiem uzņēmumiem.

(Šī firma X ir izsniegusi Lietuvā reģistrētai firmai Y licenci reproducēt un tirgot izpildītāju ierakstus. Šī licence nav izņēmuma licence.

Firma Y pašas ražotos audio CD eksportē uz Latvijā reģistrētu firmu M un ir izsniegusi šai firmai M izņēmuma licenci savas produkcijas tirdzniecībai Latvijas teritorijā.)

Sākumā minētā firma X ir pārdevusi Krievijā reģistrētai firmai Z firmas X ražotos audio CD.

Firma Z eksportē augšminētos audio CD uz Latvijā reģistrētu firmu S.

Firma M vairākkārt ir apsūdzējusi firmu S par firmai M izņēmuma licences doto tiesību neievērošanu un līdzvērtīgas produkcijas tirdzniecību Latvijas teritorijā. Visas reizes firma M ir zaudējusi tiesā pret firmu S.

2006. gadā firmai S, ievedot no firmas Z iegādātos kompaktdiskus, Valsts Ieņēmumu Dienests konfiscēja daļu kravas noskaidrošanai "vai kravā nav kontrafaktu produktu un autortiesību pārkapumu".

VID atzina produkciju par kontrafaktu.

Šis lēmums tika pārsūdzēts tiesā. Šonedēļ notika tiesa, kura atstāja pieņemto lēmumu spēkā balstoties uz argumentiem:

...

(Smieklīgs arguments, betIespējams Krievijā ir bardaks (tas tika noformulēts tiesiski korekti);

Līgums starp Z un S nevar tikt uzskatīts par licences līgumu, jo firma X nav izsniegusi firmai Z licenci firmas X produkcijas tirdzniecībai ES teritorijā, tādējādi Firma Z neesot bijusi tiesīga eksportēt firmas X ražotos produktus uz Latviju (neskatoties uz to, ka šāda licence nav nepieciešama ne balstoties uz Krievijas Federācijas likumiem, ne arī pēc jebkadiem citiem likumiem. Kā arī neskatoties uz tiesai iesniegto no firmas X saņemto dokumentu, ka firmai X nav pretenziju par tās produkcijas izplatīšanu ES teritorijā)

Tādējādi Firmai nav topica sākumā minētajā likumā norādītās nepieciešamās licences Darba izmantošanai.

Preces legalitāti nav iespejams noteikt, jo mūsdienu tehnoloģijas viegli ļauj izgatavot no oriģinālajām neatšķiramas kopijas. Tapēc prece tiek uzskatīta par legālu vai kontrafaktu atkarībā no uzņēmuma, kas to eksportē.

Lēmumā firmai Y izsniegtā vienkāršā licence kļūdaini tiek uzskatīta par izņēmuma licenci, tāpēc tiek apšaubītas (noliegtas) firmas Z tiesības pārdot produkciju Firmai S.

Balstoties uz augšminēto, prece tiek atzīta par kontrafaktu. (Es saprotu, ka varētu būt jautājums par tiesībām preci tirgot, bet tas pēc manas saprašanas nekādi nepadara šos produktus par kontrafaktiem!)

...

Gan Krievijas, gan Eiropas (gan laikam arī Latvijas) likumdošanā ir punkts, kas paredz, ka Autortiesības tiek kontrolētas līdz pirmajai pārdošanas reizei. Tālākā apgrozībā prece ir tikai prece, par kuraā ietverto produktu autortiesību aizsardzību jau ir samaksāts pirmajā pārdošanas reizē. (Izņemot gadījumus, kad "Darbus" izīrē.) Tomēr šeit parādās pretruna, jo ES likumdošanā ir piebilde, ka autortiesības tiek uzraudzītas līdz pirmajai pārdošanai ES teritorijā. Līdz ar to firma S kļūst par pirmo pardevēju ES teritorijā, neskatoties uz to, ka šī produkcija jau ir izgājusi caur vairākam rokām ārpus ES.

20 dienu laikā jāpārsūdz un jāizdomā argumenti. Tapēc sākam ar mazumiņu un tas nu bija topica pirmais jautājums.

P.S. Manuprāt, ka VIDs nav tā iestāde, kas ir tiesīgs lemt šos jautājums.

(P.P.S. Runa nav par konkrētajiem >2000 diskiem, runa nav par sodu līdz 5000 Ls, bet gan par principu.

Ja tiesa VID prasību atzīst par likumīgu, tad pēc manas saprašanas 80 - 90% Latvijā iegādājamās ārpus ES ražotās audio produkcijas (pilni Rimi, Maximas utt.), kā arī lielāka daļa no visu datorspēļu produkcijas uzskatāma par kontrafaktu, atsavināmu un iznīcināmu. Firmai S ~25 gadus vecs bizness pa kāju... Un ne tikai šai firmai.

Tāpēc visas spīdošās, vai ne tik spīdošā idejas welcomētas. )

Grūti noorientēties.

Bet man šķiet, ka problēma ir ar firmas X izsniegtajām licencēm – kāda ir to darbības teritorija? Pieņemsim, ka firmai Y ir tiesības darīt to ES teritorijā, bet firmai Z - ne. Tad firmai S vajadzētu iepirkt šo pašu produkciju pie firmas Y, nevis Z.

Iespējams, ka tā ir viena no izejām, lai šobrīd viss noklustu.

Papildus problēma tādā gadījumā ir tur, ka firma Y nevēlas pārdot diskus firmai S, jo firma Y ir cieši radniecīga firmai M.

Tiesa tai lēmumā atzīst, ka visā šai situācijā ir saskatāmi prettiesiski tirgus konkurences ierbežojumi, bet ka Autortiesību aizsardzības vārdā uz to ir jāpiever acis.

P.S. Firma X ir izdevusi firmai Y parastu (ne ekskluzīvu) licenci. Ne firmai Z, ne firmai S nav daļas gar šo licenci pēc abu valstu likumdošanas. Neskatoties, ka nekas nav pārkāpts licenču izsniegšanā, pat ja būtu - tā manuprāt ir Krievijas problēma, nevis Latvijas tiesu kompetence lemt par Krievijā reģistrētu firmu likumiskām vai nelikumiskām darbībām. Firmas Y izsniegtā ekskluzīvā licence firmai M ir attiecinama tikai uz firmas Y ražoto produkciju un nav attiecināma uz citu analogu firmu ražojumiem ne šeit Latvija ne arī importēto produkciju no citām valstīm.

Ne par velti gan mūsu tiesa atzīst, ka Krievijā ir bardaks. Tomēr šinī gadījumā visa dokumentācija ir sakārtota, izņemot iespējams šo te licenci no autortiesību subjekta, ja kāds spēj pierādīt, ka firma Z nav autortiesību subjekts. Un pat ja tā būtu, tad kādēļ šādā situācijā būtu jācieš Latvijas uzņēmējam, tas man nav skaidrs joprojām.

Mana doma joprojām ir saistīta ar teritoriju. Jo:

45.pants. Teritorija, kurā ir spēkā licences līgums vai licence

(1) Licences līgumā vai licencē norādāma teritorija, kurā līgums vai licence ir spēkā.

(2) Ja licences līgumā vai licencē nav norādīta teritorija, kurā tie ir spēkā, tie attiecas uz valsti, kurā noslēgts licences līgums vai izsniegta licence.

Šīs nianses vajadzētu noskaidrot. No otras puses, autortiesībām nav nekāda sakara ar "ražoto produkciju". Autortiesību objekts pastāv neatkarīgi no tā, kurš to ir reproducējis.

Lietas par VID un kontrafaktām precēm Administratīvajā tiesā nav retums, tāpēc paskaties, vai Senāts nav kādu vērtīgu atziņu devis līdzīgā lietā:

1)www.at.gov.lv/...

2)www.tiesas.lv/...

Vai gadījumā viena no šīm firmām X, Y un Z netirgoja arī savus ierakstus Lietuvā un kur nekur??? Un ko īsti gribi? Atbrīvot kravu? Vai kā?

Sīkākas konsultācijas muitas lietās ir maksas pasākums...

Baigi dzirdēts gadījums. Diemžēl neviena iestāde nevar faktiski cīnīties ar 'paralēlo importu', kas, kā es redzu, šajā gadījumā ir galvenā problēma. Kontrafakcijas fakts kā tāds šeit īsti nav pierādāms, jo prece kā tāda ir legāla, t.i. ir pārdots oriģinālais darbs, kur visas producenta, autora utt., tiesības un maksājumi ir ievēroti. Vienīgi tam visam pa vidu ir ļoti gara ķēde starpnieku, kam ir dažādas 'vietējās tiesības', teiksim tā.

Praktiski ES pamatprincipi izslēdz šādu 'ekskluzīvo licenci'. Vienīgais juridiski korektais veids, kādā šo jautājumu un izņēmuma stāvokli censties saglabāt ir paredzēt attiecīgas atrunas līgumos un piedzīt zaudējumus civiltiesiskā kārtībā no partnera, kurš ir pārkāpis līguma nosacījumus un tiesības uz attiecīgā darba izplatīšanu utt. attiecīgā teritorijā vai laika posmā nodevis vēl kādai citai personai. Neviena iestāde nevarēs aizliegt personai tirgot šo pašu produktu, ja tā ir ieguvusi izplatīšanas tiesības caur virkni starpnieku, kas katrs iekasē zināmu komisiju. Tātad - reāli izspiest ar cenu.

Visādi citādi mission impossible.

Firmas S līgumā ar firmu Z ir norādīts, ka firma Z pārdod produktus firmai S tirdzniecībai ES teritorijā. Šodien apdomājoties, izskatās, ka auzas ir tur, ka mūsu tiesa uzskata ka X ir autortiesību subjekts (jo tā ir norādījusi firma M), bet firma Z nav uzskatāma par autortiesību subjektu.

Reāli ne X ne Z nav ierakstīta uz produktiem aiz maģiskā burtiņa (c).

vajadzētu nošķirt pašu datu nesēju no tajā ierakstītā materiāla. Firmai no hvz kurienes var būt arī dziļi vienalga kādas ir tavas tiesības konkrētā teritorijā izplatīt šo materiālu. Viņiem ir tiesības maspisānos to ražot un tirgot.

Savukārt tas, vai tev ir vai nav licence, ražotāju ne pārāk krata, ja vien tu laicīgi norēķinies. Vispār jau tajā autortiesību saitā diezgan daudz ir aprakstīts.

Paldies par ieteikumu un linkiem, pazaverīšos!

Šīs firmas tirgo to produkciju krustu šķērsu visā bijušajā savienībā

Kravas atgūšana būtu tikai ka patīkama piedeva. Galvenais uzdevums ir pierādīt, ka prece, kas ir iegādāta atbilstoši līgumiem un pavaddokumentiem, ir šeit brīvi tirgojama bez speciāli papildus izsniegtas licences no pašiem mūzikas, dziesmu vārdu un iepakojuma dizaina autoriem.

Neesmu muļķis. Ņemot vērā, ka pirmajā instancē ir zaudējums, šinī nozarē zinošākā juriste prasa jau smuku summiņu par iepazīšanos ar lietu vien, nemaz nesolot, ka pie tās ķersies.

Visiem ķēdes locekļiem (starpniekiem) ir savstarpējos līgumos aprunātas tiesība tirgot preci kā Krievijā, tā ES teritorijā. Tikai Latvijas tiesa nezkāpēc to neņem vērā un apgalvo, ka ķēdes pēdējam posmam Krievijas teritorijā Firmai Z nebija tiesību tirgot šo produkciju firmai S, jo firma X nav izsniegusi licenci firmai S.

Mums nav tieksmes izspiest no tirgus konkurentus. Konkurenti ar leišos ražotu preci cenšas izspiest mūs, tb firmu S. Kad tas neizdodas, tad meģina to darīt ar tiesas palīdzību. 3 reizes, bet bezcerīgi zaudējot šajās prāvās. Tagad 4. reizē ir sakūdijuši VID nostāties pretī firmu S.

Zinošākā juriste...

Pie manis, cik zinu, vēl neesi vērsies... Ls 50/h + PVN par iepazīšanos un par pārējo tad atkarībā no tā, kas tur ir darīts un ko tur vēl var izdarīt.

Autortiesību strīds šajā gadījumā nebūt nav galvenais. Lai muita iesaistītos lietā, ir pilnīgi citi principi, kuri nereti netiek ievēroti.

.. un pēc pozitīva iznākuma der atcerēties, ka ir valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums lai vic maxā