Visi noteikti nē. Mans brauciens ar mašīnu striķī bija no ungura līdz bauskai, ar mērķa ātrumu ārpus apdzīvotām vietām 75-80 - starp raganu un straupi mūs apdzina diezgan masveidīgi, starp raganu un sēnīti pāris mašīnas, ceļu darbos, protams, neviens neapdzina, pa remontā neesošo posmu bija normāla satiksme, uz apvedceļa apdzina dažas mašīnas, uz īsā d-pilenes posma likās esam normāla satiksme, uz HESa apdzina pāris mašīnas un starp apli un iecavu arī kāda saujiņar ar mašīnām apdzina.
23-šajā braucot to pašu maršrutu turp-atpakaļ, neredzēju neko ievērības cienīgu - labi, atpakaļvirzienā mani veda pēc gūgļa kartēm caur ērgļiem un inčukalnu, par cik tajā laikā puse dižās pilsētas brauca prom, un turpceļā es ieraudzīju kādā pakaļā ir atpakaļvirziens.
Vienreiz jau uzrakstīju - aizej uz tuvāko rimiku, sameklē sauleņu stendu un skaties. Neatceros, bija virsū uzraksts vai nē - garantētais pārbaudes veids - paskatīties uz LCD ekrānu un pagrozīt galvu; polarizējošais pārklājums dažādi slāpēs LCD polarizējošā pārklājuma gaismu.
Man sanāca pa to šoseju pabraukāties pēdējās nedēļas laikā divreiz - svētdien un pirmdien. Svētdien bija parasts brauciens, kura laikā varēju izmēģināt, kas tas par zvēru - pusotra josla. Pirmdien bija neparastāks variants - vilku uz bausku striķī mašīnu - bet nu kaut kā visi bija ļoti mierīgi, jau līdz iecavai varbūt pāris mašīnas mūs apdzina, no iecavas līdz bauskai neviena paša, un es savācu smuku vilcienu ar vienmērīgām atstarpēm uz 15-20 mašīnām - mani 80-85 kmph kaut kā visus apmierināja...
Tas viens, otrs - reģistrators tomēr ir specifiska iekārta, kamēr tam plakanajam virsū griežas operētājsistēma kas tur var gļukot vai bremzē, trešais - kāds var izdomāt to pie loga piekarināto plakano nospert...
Nu paga, a kādu tu atbildi sagaidīji - "kļūšu par teroristu, izdarīšu teroraktu pret ES vadību, mans terorakts noteikti liks mainīt nodokļu politiku!" - šādu? Es taviem argumentiem, nu tiem kas otrajā rindkopā, pilnīgi piekrītu un mēdzu tos visādiem kanibāliem, kas jūsmo par elektromobīļiem, atgādināt - bet ja mašīna būs prieks, kas gadā izmaksās, teiksim, 10k eiru + dārga elektrība kopā ar akcīzi - kas ir labāk - lēns autobuss vai velomobīlis? Jau parasts velosipēds ir tikpat ātrs, ja ne ātrāks kā vietējais autobuss 20 km distancē...
Abet tava pēdējā rindkopa parāda ka tu nezini kas ir velomobīlis - reku noskaties šito viģiku
Es esmu reālists - turpinoties patreizējajai lietu attīstībai, nejutīšos sevišķi pārsteigts ja pēc 10 gadiem mans galvenais garo gabalu transportlīdzeklis būs velomobīlis.
Atkarīgs no acīm un vajadzības. Man saulenes vajadzīgas paretam, spožā dienā braucot ar mašīnu - aizbraucu uz rimiku un par cēneri nopirku saulenes ar polarizācijas kārtu; ir ok.
Jā, es par rūsas porām zinu ļoti labi - jo smiltis es sāku izmantot pirms 6 gadiem, un pēdējo trīsarpus gadu laikā, kopš man ir mans golfs, NEVIENS virsbūves metināšanas darbs nav noritējis bez smilšošanas vismaz no vienas puses, un neviena lietotā piekares un bremžu detaļa nav tikusi uzlikta bez smilšošanas un krāsošānas. Tad nu man atliek pabrīnīties kā tev smiltis pēc apakšas smilšošanas kaut kam var traucēt - vienīgā ķēpīgā vieta ir smilšot salonā grīdu - pagājušovasar vajadzēja vienu lielāku pleķīti nosmilšot, ja radīsies vēlreiz tāda vajadzība - raušu visu salonu laukā, a to smiltis sapūš visās malās...
Attiecībā par epoxy brunox - tas draņķis skaitās pretkorozijas līdzeklis, un kas tur vēl ne - es to draņķi lietoju laikos kad vēl smiltis nepazinu, jēga no viņa ir tikpat liela kā no baloniņu krāsas. Pat ja viņš uz tīras virsmas dod vairāk labuma, jebkura normāla grunts vai krāsa spēj to pašu...
"Pēc tam ar brunox veidīgajiem" - pēc pieredzes tas epoxy brunox ir sūds uz puļķīša. Un vispār jau rūsa ir nevis jāslīpē, bet jāsmilšo, cita lieta, kur tev remonta, nevis restaurācijas, līmenī to darīs...
Pats vainīgs - ātruma samazināšana par 50 kmph nav "ekstrēma", bet ja tev jādzēšas ar lielāku starpību - tātad esi pārsniedzis atļauto ātrumu, jo esi bijis pārliecināts par savām spējām nobremzēt = atkal nekā ārkārtēja nav, bet ja ir - sāc braukt lēnāk, nevis lepojies ar vaļīgu attieksmi pret svešu zemju CSN. Galu galā - ko tad tiem fūristiem darīt, uzstādīt taures un stroboskopus lai visi lidotāji kilometra attālumā ieraudzītu un varētu mierīgi sadzēsties? Pabrauc pats ar mašīnu kas aprīkota ar tahogrāfu kas liedz braukt ilgāk par 8 stundām diennaktī, un ierobežotāju, kas liedz braukt ātrāk par 89 kmph; varbūt tad tev bik mainīsies attieksme pret fūristiem.
Un kas vainas 15 collu bleķiniekiem? Priecājies - normāla augstuma un lētas riepas, un diski, kurus pat ja gadās uzsist, var iztaisnot ar kilogramīgu āmuru.
"Bet diemžēl tādu motoru vairs nav. Mūsdienu kontekstā atliek vien TSI salīdzināt ar mūsdienu atmosfēriskajiem motoriem."
Kāpēc nav? Ir! Tev tikai jānopērk mašīna ar sešu cilindru motoru. Lasīt - šī lieta kas agrāk vācu mašīnām sākās 25-30 štuku diapazonā [un visādiem francūžiem un japāņiem vēl lētāk] nu ir pieejama virs 40k.
Man patīk "ulmaņa agrārais murgs" un "pastalās bet laukos" [jeb slēptie zaudējumi" - bet kā būtu ar "dzīvoju pilsētā, strādāju ar lielu ražību" slēptajiem zaudējumiem? Man liekas diezgan ironiski ka "ulmaņa agrārais murgs" tiek pamatots ar ko? Ar naudas cipariem... Kā būtu ja mēs salīdzinātu, teiksim, demogrāfijas rādītājus "agrārajai atpalicībai" un "uzvarai pilsētā"?
eidis rakstīja: Es noteikti atbalstu piesaukto lielzemnieku.
Tas belarusa čalis būtiski pazemina LV darba ražīgumu. Jo tieši šis ir darba ražīguma rādītājs, kas secīgi arī ir pārticība. Tiem cilvēkiem, kas strādā aiz belarusa, ir jādara cits - labāk mehanizēts (un tātad ražīgāks) darbs.
Par remontiem nezinu - vāji orientējs procesos. Bet gan jau ir paņēmiens.
Vispār kombaina jaudīgumu nosaka cik hektāru dienā - cilvēkstunadas ir visdārgākais (+ieskaiti vēl noguruma kļūdu sekas) un visnepieejamākais resusrs. Degviela tur ir špicka.
Tieši tā - tu vidējā latviešu pilsētnieka stilā atbalsti lauku iztukšošanu un citas nesmukas lieta, piemēram, lielu ķimizāciju [jo tā arī palielina ražīgumu]. Tāpēc arī valsts politika ir visu koncentrēt rīgā, un tagad PARisti bīda novadu reformu, kura paredz tādus novadus kā saldus novads - liels novads, kur nepārsteidzošā kārtā nevis novada administrācija ir decentralizēta, bet otrādi - viss kas bija agrāk pagastos, savilkts vienā saldū. Man vienreiz gadījās lasīt vienas saldus novada mazās zemnieces pārdomas, un salīdzinājumu ar austriju, kur valstiskā līmenī tiek veicinātas mazās saimniecības.
Par remontiem - belaruss, vienalga, 30 vai 10 gadus vecs, remontējas pie mājas vai pļavā - tikmēr jaunam Jānim Briedim tas princips būs līdzīgs kā jaunai mašīnai...
Par kombainiem - paturi prātā ka vidējajam zemniekam kombains kustas dažas dienas, augstākais, nedēļu gadā, un tam lielākoties jāgrozās pa maziem vai nelieliem lauciņiem, tāpēc liels kombains būtu visnejēdzīgākā naudas izmešanas metode. Mazs Sampo & Rosenlew kombains nav dārgs, spēj viskautkur izgrozīties un nav jāņem nost hederi [izkapti] un to jāvelk uz riteņiem aiz kombaina - tāpēc es zinu vairākus, kam tādi ir, bet nevienu, kam ir liels kombains, kam būtu pa ceļu braucot hederis jāņem nost. Ak jā, tas mazais kombains, lai tas pārējo gadu nerūsētu zem klajas debess, ir arī iedzenams nelielā nojumē - lielajam vajadzēs angāru...
Ko nozīmē "gari pārnesumi" un "nav jau dīzelis"? Ja motors velk, tad gari pārnesumi nav problēma, un kāpēc dīzelis tiek pasniegts kā it kā kaut kas labāks, es nevaru saprast, par cik dīzelis ir benzīnnieks ar mīnusa zīmi - bet nu jā, dīzeli tu tik zemos apgriezienos nenolaistu, jo nedrīkst, filtrs aizdirsīsies.
Lai kā negribas, nākas piesaukt klasisko piemēru ar nosaukumu "mans golfs" - tātad, mašīna ap ~1,1 tonnu smaga, 2.0 8v atmosfēra, garākā 020-tā kārba, no mk3 1.9 TD [otrajos golfos tik garas kārbas nāca Formel E versijām] - pilsētā parasti braucu ceturtajā robā, motoram elastības pietiek lai nolaistu vismaz līdz 1,2k, ja ne vēl zemāk, un pēc tam ar nelielu pedāļa piespiedienu motors adekvāti paātrinātos. Tātad, kādās mašīnās šodien ir pieejama tāda litrāžas/svara attiecība? Vācu premiumos ar lielākajiem motoriem, visur citur ir tas, ko tu nosauci - "zem xx apgriezieniem pilnīgs mironis", jo zem haubes mazs turbiķis vai mazs atmosfērisks nemotors.
Maksātgribēšana, vai maksātvarēšana? Kā teica viens pazīstams cilvēks, kurš nodarbojas ar piena lopkopību - jāstrādā vienam pašam, jo palīgs grib saņemt vairāk kā viņš pats nopelna. Un kāda mehanizācija lai palīdz visādos remontos? Ā, pilsētas gudrinieks noteikti ieteiks dārgus pilsētu servisus? Turpinot šo diskusiju mēs noteikti atklāsim ka tu vēlies atbalstīt lielzemniekus, kas rullē ar jauniem Jāņiem Briežiem bet no simtiem hektāru sanāk tikai uzturēt dažas ģimenes + nopirkt jaunu džipu, kamēr tādā pat pleķī ar belarusiem rullējoši mazie/vidējie kaut kā spēj uzturēt stipri lielāku cilvēku skaitu tik, nu jā, jauns džips nesanāk. Par to arī liek domāt filosofija par ņivas "jaudīgumu" - vispār kombaina labumu nosaka tas, cik litri degvielas vajadzīgi lai nokultu hektāru, nevis tas, cik hektāru dienā tas spēj nokult - tāpēc arī tās lielās ņivas pamatā ir aizvietojuši mazi rietumu kombaini, bieži vien tādi kam pat kabīnes nav.
Bet "civilizācija" diemžēl aizvācās cilvēku trūkuma dēļ, nevis otrādi.
Tieši otrādi - mūsdienās tas jēdziens "normāls motors" vairs nav aktuāls. Parādi man motoru, mašīnā kas maksā zem 40 štukām, kurš spēj zemos apgriezienos pavilkt to mašīnu, kurā tas atrodas - elektromotorus un hibrīdus neskaitot. Visus tos mazos nemotorus ražotāji spēj iesmērēt, jo kopā ar tiem izdodas iesmērēt arī tomātus. Tāds 1.3 turbo varētu būt ok priekš 900 kilo smaga otrā golfa, un 0.9 turbo priekš 800 kilo smaga otrā polo, nevis priekš mašīnas kas sver vismaz pusotru tonnu - es nejustos sevišķi pārsteigts ja izbraucot ar tādu 0.9 dacīti rastos līdzīgas sajūtas kā ar LT35 busu, ar kuru otrajā robā tiek ieiets pūtienā, un pēc tam tālāk jāčikājas lai neļautu apgriezieniem nokrist zem 2k. Protams, tiem kas ir pieraduši ikdienā zāģēt četru katlu traktormotori, tie jau tam ir gatavi :D
Pirmajā rindkopā tu esi uzskaitījis sekas. Tieši tā, pateicoties valsts politikai cilvēkus koncentrēt rīgā vai ārpus latvijas, pārējā latvija ir pietiekami iztukšojusies no darbaspēka - tā kā mani kontakti vietējo zemnieku vidū pakāpeniski uzlabojas, es redzu kā tas tādā vidē izskatās - nākas nodarbināt visādus vecus, knapi kustošus vīreļus, jo tāds tomēr kustas, un vienīgā alternatīva ir no 50 km attālās pilsētas par četrciparu algu. Lieki teikt ka kādus 20 gadus atpakaļ un vēl senāk tā aina bija savādāka - es pats atceros kā manā bērnībā šajā ciemā bija četri veikali un kafejnīca - tagad viens veikals un viens uz tūristiem orientēts iestādījums - kafejnīca ar pašauru piedāvājumu/rokdarbi/cita figņa. Ak jā, tolaik te arī bija vidusskola nevis pustukša pamatskola.
