Tu, acīmredzot, esi braucis tikai ar jauniem dīzeļiem Pat es, kam nekad dīzelis nav bijis, zinu ko dara pirms apskates - protams, viens variants ir ānša nosauktais, ar skalošanu, bet nu tas ir tāds ekstrēmāks - parastāks ir braukt uz apskati ar max trešo robu un/vai pirms tam kārtīgi atvilkt.

Vēl, protams, ir dīzeļi ar jaudas uzlabojumiem. Tā kā dīzelis tikai ar gaisa saspiešanas radīto temperatūru dedzina sūdīgu degvielu, tad standartā dīzelis visos režīmos darbojas pa lieso - kad čipšķūneris saregulē degmaisījumu priekš optimālas darbības, tad gan no rīta piešķiļot bik nokūp, gan pilnā slodzē kūp ar pelēkiem dūmiem [lasīt - motorā nonāk optimāls degmaisījums, no kura kaut kas dīzeļa īpatnību dēļ nesadeg]. Tā kā audī stiliņš ļoti spēcīgi ož pēc dīzeļdegvielas, tad to, kas kā notiek, lasīt ar vienu aci šad un tad sanāk - cilvēkus kas brauc ar čipsotiem ķīseļiem gan pazīstu tikai trīs, un darījuši to ir divi, no tiem vienu satieku regulāri - A4 1.9 TDI quattro, ap deviņesmit astoto gadu - dzimtā turbīna, lielākas sprauslas, čipsis = pūtiens uz nepilnu pusotru bāru [kompī iebūvētais MAP devējs ir 2,5 bāri absolūtais, tāpēc arī vairāk par 1,4 virsspiedienu pūst nevar], jauda laikam kaut kas ap 150 zs, un līdz ar to vismaz 300 nm, iet neslikti, arī praktisks un ekonomisks - brauciens uz ogri ar lielo piekabi aizmugurē pakaļ manam donoram bija ar 8 litru vidējo - salonā vienā sīklietu kastītē stāv kompja dzimtā EEPROM mikrene - pirms apskates samaina lai apskatē ierakstītos normās - es vienīgi nespēju saprast kā tas tā var būt, jo sprauslas ta lielākas...

Pēc laika griederē, jā - bet parasti laiks starp tām reizēm ir par lielu, sevišķi bieži izmantotiem ceļiem. Nerunājot nemaz par to, ka gala rezultāts ir diezgan liels sūds, jo ko var gribēt, ja tikai virskārtu ar lāpstu pamuļļā un viss. Atceros, septītajā gadā Ālande remontēja grants ceļu Rude - Otaņķi - Grobiņa, un šie pie viena ar ieklājēju uzklāja jaunu grants kārtu - tad tas ceļš kādus trīs mēnešus bija tik gluds, ka tur mierīgi uz 120 varēja iet.

"ta nevar izvēlēties, brauks pa gājēju celiņu vai brauktuvi" - diez kā tas bija jāsaprot, slaloms, kur vienu kvartālu brauc pa vienu, otru pa otru - vai tomēr runa bija par vienu no lielākajām velosipēda priekšrocībām - varēšanu braukt gandrīz jebkur, kā rezultātā maršruts no punkta A uz punktu B var būt gandrīz taisna līnija - ?

Tu šobrīd runā tukšu demagoģiju. Es neesmu vainīgs, ka tur blakus ir bezjēdzīgs veloceliņš, kura dēļ nu man ir jāzaudē mans laiks, jānodarbojas ar slalomu un vēl jādeldē bremzes, ik pēc 100 metriem. Tā ir vienkārši mākslīgi radīta neērtība lai mani spiestu braukt ar mašīnu. Viens autobraucējs uzprojektēja to "veloceliņu", otrs uztaisīja likuma izmaiņas, kas mani spiež pa to braukt. Kā jau teicu, nav tā dzīvākā iela lai kādam rastos problēmas.

Tādā ziņā interesanti, kā būs nākotnē - mašīnas un pieaugušā attāluma līdz liepājai dēļ šogad tik pāris reizes tur esmu bijis ar velosipēdu, bet tagad būvēju sev velosipēdu, kura platums būs uz saviem 90 centimetriem - kas attiecīgi spiedīs vēl vairāk braukt pa ielām...

P.N. Tam likumam ir viens nopietns kāsis - a ja nu es brauktu ar velosipēdu, kurš ir spējīgs uz 50-60 kmph, lasīt - piedalīties satiksmē - ?

Hm, dīzeļi un rīga? Atceros pirmo reizi, kad tur biju ar mašīnu - divpadsmitā gada vasarā aizbraucu ar audī - pārbraucu pāri vanteniekam, apstājos pie pirmā sarkanā, sāku ostīt gaisu - vai man te kaut kas svilst? Paskatos, ai, man tak apkārt abās pusēs ķīseļi klab un es ostu to izdalīto rožu aromātu...

VIENA iela? Nu tas it kā nekas traks nebūtu - sevišķi ja jau lielākoties kaltie akmeņi.

Kas vainas braucējiem? Tā nepatīkamā dabas paradība, ka jo jaunāka mašīna, jo lielāka lupata pie stūres - ne visi, bet liela daļa. Bruģis, sliedes, tranšeja - jāsadzēšas un jākavē satiksme, jo, nedod dievs, mazliet pieaugs iespējamība ka mazliet ātrāk izbeigsies piekarē kāda bukse - nu jā, tā miza droši vien ir uz līzes un remontam naudas nesanāks... Liepājā uz tām dažām bruģētajām vietām, kur ir samērā dzīva satiksme, ir pilnīgi normāli iet uz 50-60, segums to atļauj - kaut kādās mazajās jaunliepājas ieliņās gan prasās bik lēnāk, kaut gan 30-40 arī tur ir normāls ātrums. Ja grants ir jēdzīgāks, tad acīmredzot reti pa grantu brauc. Nu labi, es arī ne pārāk bieži, bet šad un tad nākas - pavasaros un rudeņos, un principā arī vasarās, 50/50 uz tiem ceļiem patīkamāk ir atrasties ar velosipēdu, jo tam vismaz riepa ir tikai divas collas plata, un tikai divi riteņi vienā strīpā, var izlavierēt starp aso bedru rindām. Pa tik sūdīgu bruģi vēl neesmu braucis, un bruģa stāvoklis arī nav atkarīgs no sezonas.

Jā, tur ir DIVAS joslas un viduvēji blīva satiksme, un sūdīgs veloceliņš - ja man ir jāpaspēj uz vairākiem punktiem vecliepājas otrā galā, šie faktori neatstāj vietu šaubām. Ja tur būtu tikai viena josla katrā virzienā un/vai blīva satiksme, tad būtu mazliet savādāk.

Es pieņemtu šādu pārmetumu par braukšanu pa brīvībenes brauktuvi - bet tā kā tur ir normāli veloceliņi, tad pa brauktuvi esmu braucis tikai vienu reizi, pusnaktī, kad tām divām vai trīs mašīnām, kas posmā no cukurenes līdz galam, man pabrauca garām, uz kreisās joslas vietas pietika atliektiem galiem.

Didzi Kalnieti, bet kas tev nav skaidrs? Acīmredzot tas, ka ir divu veidu velosipēdisti - tie, kam velosipēds ir kaut kāds laika nosišanas instruments - kaut kas līdzīgs pastaigai, vai kaut kas līdzīgs sportam - un tie, kam tas ir transporta līdzeklis, tāpat kā tev mašīna - tu, acīmredzot, esi lietas kursā tikai par pirmo eksistenci.

Tātad, ja tev nepatīk mana attieksme, izskaidrošu, no kā tā rodas. Zirņu iela, liepāja - savulaik bija mazā ieliņa, pirms dažiem gadiem pārbūvēja par tranzītielu. Bet tā kā tā ir vecliepāja, tad ir daudz šķērsielu. Gar malām uzbūvēti "veloceliņi" - pa kuru braucošajiem gan ir jālēkā augšā lejā uz māju iebrauktuvēm, gan jāmet līkumi gar katras šķērsielas galu, pie viena sadzēšoties, lai, ja tur kāds strauji piebrauktu pie zirnenes, nerastos viņam uz haubes. Kaut kādiem svētdienas braucējiem, kas uzkāpuši uz velosipēda padauzīt bumbierus tas ir pieņemami - braucot uz 15-20 kmph, var tur kavēt laiku līkumojot utt - bet ja man ir mērķis - jāpaspēj tur, un tur, un tur - es netaisos kasīties - es braukšu pa galveno ceļu - tātad, pa brauktuvi - uz 25-30 kmph.

Vēl man ir palikusi atmiņā viena konkrēta situācija par tipiskajiem svētdienas/vasaras sezonas velosipēdistiem - vienīgais normālais liepājas veloceliņš - tas pāris, kas ir brīvībenei abās pusēs [jo šķērsielu ir maz, bet piebrauktuvju mājām nav vispār, jo to tur nav] - braucu grobiņas virzienā, samērā stiprs ceļavējš, eju uz tik, cik lielā velosipēda trīs robu rumba ar tiem zobratiem atļauj - 28-30 - priekšā divas sievietes uz velosipēdiem velkas uz 20 - blakām, bet nevis cieši blakām, bet tā ka viena pie vienas malas, otra pie otras, un, protams, tādas līkločainas gaitas, karoč pa vidu izbraukt nevar, var saskrieties, pa malu arī ne - uz aizmuguri, protams, arī neviena neskatās - nu tā tak nevar būt ka kāds varētu braukt ātrāk par 20 kmph?! Tam velosipēdam normāla taurīte nebija, tikai nožēlojams zvaniņš - savlaicīgi to uztinkšķināju - nepārsteidzošā kārtā nesadzirdēja - tuvojas šķērsiela, plāns B - uzkurināju ātrumu līdz 35 un plēsu garām pa zālīti, tā ka tuvākā sēņotāja tik iesaucās "Ak Dievs!" - vai tā ir normāla situācija? Ir normāli ja man ir braucot pa ietvi, pa zālīti jāapbrauc gājēji, bet ne jau velosipēdisti. Protams, mana vaina tur ka nebija normālas taurītes.

Atbildot par tavu jautājumu par cieņu - cienu tos, kas mani ciena. Braucot ar velosipēdu, pēc vajadzības pārkāpju CSN, bet tā, lai nevienam nemaisītos pa kājām. Kā autovadītājs, spēju prognozēt ko kura mašīna darīs un pa kādu trajektoriju brauks.

Nu, viņam varētu būt taisnība. Bet nu, kamēr tev nerodas pretenzijas pret darbību, drīkst likt mīksto tai skaņai, tik reizi pa dažiem mēnešiem šķidruma līmeni derētu apskatīties.

Man golfam arī ņaud pastiprinātāja sūknis - bet tas ne tikai ņaud, bet arī no tā sulo eļļa, un brīvgaitas apgriezienos pastiprinātājs praktiski nedarbojas. Kaut kad droši vien pārvarēšu slinkumu un samainīšu.

Principā tev varu piekrist, bet citu iemeslu dēļ - ar bērnu ratiņiem vai ratiņkrēslu tev neviens neliek braukt pa ielu, bet šķērsot to nav liels gabals - bet vot pabraukt pa bruģi ar velosipēdu - tas jau ir interesantāks pasāciens...

Pārējais - neesmu sevišķi redzējis ka aiz manis braucot pa liepājas bruģi celtos putekļi - neērtā braukšana un mašīnas bojāšana - es domāju ka šī problēma vairāk ir tai sugai, kam braukšanai pa rīgu vajag "džipu", lai arī beigās nopērk mājsaimniecei domātu parketnieku - bruģis ir nesalīdzināmi patīkamāks par grants veļasdēli, tb pa to var bez problēmām braukt, vienīgi tie braucēji mēdz būt švaki + vēl vietām reizēm ir stulbi ierobežojumi, piemēram, liepājā, siena tirgū ir 30 kmph - kam es parasti uzlieku mīksto un turpinu braukt uz 50-60.

Es reizēm kaut ko neizlasu līdz galam.

Nē nu ja rocība atļauj liet divreiz vairāk degvielas, kāpēc gan ne. Bet loģiskāk tomēr būtu paņemt septiņ- vai deviņvietīgu mašīnu.

Fofāgena grupa laikam turas pie 5 km uz 100 kmph kļūdas. B3 audī ir konstanta 5 kļūda, kuru var novērst, pārbīdot bultiņu. Otrajam golfam līdzīgi. Trešajam golfam ir pakāpeniska kļūda, līdz ar to tur neko izdarīt nevar...

Attiecībā par filosofiju par apdrošināšanas polisēm - es esmu gandrīz aizmirsis kā tās izskatās - man uz mana vārda papīrītis toč nekad nav bijis - gan A90 tika, gan golfs tiek apdrošināts internetā - ja arī kādreiz kāds cepists apturēs, viņam nāksies samierināties ka man nav ne papīra gabaliņa pie dvēseles.

Nu, varbūt garākā gabalā braucot nav vērts ķēpāties mazu gabaliņu pa kaut kādu veloceliņu braukt - varbūt pa to daudz svētdienas braucēju velkas un bremzē satiksmi - visādi var būt. Tos bojābraucējus, kas brauc bez apgaismojuma, es tiešām saprast nevaru - bet nu - es zinu vienu čali, kurš dzīvo dižajā pilsētā, un kam velosipēds ir sporta inventāra lomā, un kurš neies pirkt "opapa velosipēdu" [tikko nomainīja kalnieti pret "pilsētas velosipēdu", a tur no pilsētas velosipēda nav ne smakas, kalnietis bik savādākā konfigurācijā] un neies to aprīkot ar tādām pašsaprotamām lietām kā dubļusargi ["es braucu tikai sausā laikā"] vai grabažnieku ["es neko nevedu"] - tā ka varbūt šitas variants. Par visādiem diožu jāņtārpiņiem gan es mēdzu smīkņāt - ir 2016. gads; uz 25 kmph braucošs, ar ģeneratorrumbu aprīkots velosipēds var darbināt diožu lukturus, kas gaismas plūsmā īpaši no moča neatpaliek - bet nu tur vajag rubīt fišku.

Un, kāds ir iemesls šādam "kritiskam skatam" - doma "pāris dolāru vērta mikrene plakanajā telefonā noteikti ir daudz sūdīgāka nekā pieklājīgu ciparu vērta iekārta" ? Principā pie dirsas - ne jau mums vajag precizitāti uz milimetriem - to tak tu redzi, vai ātruma rādījums svārstās, vai nē? Un ja tu izdomā to darīt mākoņainā dienā un/vai uz ceļa, kam abās pusēs aug kupli koki, un tiešām svārstās, tad nevaino plakanā telefona GPS mikreni.

Cik daudzās vietās tāda situācija ir - un cik kvalitatīvs ir tas ceļš, un cik viegli uz tā uzbraukt/nobraukt?

Man skolā mācīja ka vēlmes ir bezgalīgas, bet iespējas tās piepildīt, gan ne. Kad tu te filosofē kādas ekstras ir pašsaprotamas - atceries ka šajā pašā laikā indijā indietim ir lielāka iespēja dabūt sievu, ja viņa motorrikšai ir nevis trīs, bet četri riteņi.

Varbūt vispirms vajag autobravūrai, kam velobravūra traucē, nolaist čuras no galvas? Man nav ne jausmas cik daudz veloceliņu ir dižās pilsētas apkaimē sabūvēti, un kādi tie ir - man divu gadu laikā divi CUVu braucēji, laikam aiz pārāk lielas pašapziņas, braucošam liepājā pa zirneni ir rādījuši ka man vajagot braukt pa veloceliņu - nu tad lai viņi arī brauc, ja viņiem vajag - es pa zirneni braucu ja man ir kaut kur jāsteidzas - es labprāt iedotu vienam tādam auto-balamutem velosipēdu lai nobrauc pa zirnenes "veloceliņu", turot 25 kmph vidējo, un ja viņš to izdarīs visā ielas garumā, un pat neapsitīsies, nopirkšu viņam šokolādi.

Pie mums ir tāda problēma ka velo infrastruktūru projektē cilvēki, kas brauc ar mašīnām. Kaut kādi svētdienas braucēji paņaud ka viņiem vajag veloceliņu - ja nauda atradīsies, varbūt arī uzbūvēs. Te, piemēram, pirms kāda laika bija runas, ka varētu no liepājas līdz nīcai uzbūvēt veloceliņu - ja to ir domāts būvēt kā atsevišķu celiņu, nevis šosejas paplatinājumu, es esmu pret - ziemā neviens tādu netīrīs, tā ka ar velosipēdu būs tāpat jābrauc pa jūtami šaurākās šosejas malu - bet vasarā nav problēmu braukt pa šosejas malu, šoferiem ļoti labi sanāk apbraukt redzamus velosipēdistus

Nē nu tu te runā par dienvidu tilta rampām vai kaut ko tamlīdzīgu - tu tur bieži stumies atpakaļ?

Es pirms 3 mēnešiem kā reiz aizņēmos nosauktā busa priekšteci, mk2 LT35, garo augsto pasažieri, un norullēju ar viņu pārsimts kilometrus - lieli gabarīti man sevišķi nepatīk, pat ar golfu man ir jāpiešaujas bik mazākās vietās stumties atpakaļ, lai nebūtu tā ka liekas, tūlīt būs kontakts, bet izkāp, a tur vēl metrs - ar visu to, galvenais par ko bija jābesās tam busam bija tas, ka zem haubes atrodas dīzelis, kā jau dīzelis, ne sevišķi elastīgs - kaut gan vismaz ātrumkloķis ir ļoti ergonomiski uztaisīts, ne par velti, gandrīz visu laiku rokā jātur...

Nē, bet līdzšinējā pieredze ir parādījusi ka algas apmērs nav vienīgais rādītājs. Un tas, ja nav jājāj sev prāts, tieši, netieši, ietilpstoši darba pienākumos vai neietilpstoši, ir ļoti liels pluss.

Nu paga, a kas tur tāds īpašāks tā maršruta izbraukšanā, braucot ar to krafteri, nevis vieglo mašīnu? Es domāju ka tas maršruts nekur stumties atpakaļ neprasa...

Drīzāk sagadīšanās. Neesmu īpaši citām mašīnām spidometra kļūdu mērījis, bet no tām dažām vienai spidometrs bija precīzs - fātera bijušajai mazda mx-3.

Tie ir dirsā un arī būs dirsā - lai manis nosauktajos ceļos kaut kas uzlabotos, kā minimums vajadzētu lai kādam ministram būtu vasarnīca bārtā vai kalētos...

"netraucēt plūsmai" un "paātrināties" ir divas dažādas lietas. Atceros savu braucienu divpadsmitā gada vasarā uz rīgu ar A90 - tur kaut kur ap saldu-bročiem bija ceļu remonti un, protams, 70, kam visi lika mīksto - metu kruīzam pa pagalītei klāt līdz bija tāds ātrums ka plūsma turējās aizmugurē, izņemot dažus ar bembjiem uz 120 braucošus kasiņus - kaut kas ap 85-90 bija. Šovasar braucot mājās pa klaipēdas šoseju, kur no nīcas līdz rucavai bija 70 kmph ierobežojums, tā pieeja man bija bik savādāka - ceļš pazīstams, satiksme arī mazāka, ja nekur nav jāsteidzas 70-75 - izņemot ja no muguras pietuvojas fūre - bišķi būtu muļķīgi likt fūristam mocīties mani kost nost ar 10-15 kmph starpību....

P.N. Ja jau tu netaisies atmest to savu mūžīgo vēlmi paātrināties, tev vajag nopirkt svētdienas mašīnu - S2, RS2, S4, RS4 - svētdienā ar piecu vai sešu katlu turbiķi, kvatru izlīmēsies ķeblī līdz nelabumam, atlikušajā nedēļā nevajadzēs ar četru katlu ķīseli censties paātrināties...