Nolika mierā un noformēja brīdinājumu par 100.

Es gan biju atļāvies viņus apdzīt.

Nu nekas, vēl pāris reizes un iemācīsies braukt par 5kmh lēnāk.

Tas kurš brauca uz 90 nebrauks uz 110, 100 braucējs brauks 120, attiecīgi iegūtais laiks vel mazāks un tiek pakāsts pie pirmā luksofora.

Tie, kuriem spricēt gribās no gandrīz legāliem 130 ieteikums mērot Poliju no Belostokas līdz Frankfurtei un atpakaļ naktī, varbūt radīsies apskaidrība ka nejau "ātrums" rada prieku.

Egr aizdirš bet lauvas tiesa šeit būtu jāuzņemas kartera ventilācijai, jo eļļas tvaiki ir tie kas visu aizķepina. Vadība tiek galā jo tai ir izstrādāti algoritmi kā vienu vai otru problēmu apiet un turpināt darboties līdz brīdim kad tas vairs nav iespējams. Benzīni gan sāk žagoties krietni ātrāk jo stehiometriska attiecība ir tikai viena un ja tās nav tad katiem gals pienāk pavisam drīz, beigti kati-zondes tiek nobeigtas un ECU jūk prātā. Diemžēl dīzeļiem nav tik konkrētas atgriezeniskās saites

Komplektā ar vanos izņemšanu gan jau nāca kāds aftermarket dzinēja ECU ar relatīvi vienkāršiem vadības algoritmiem un tas ir benzīns, kurš nepiedod kļūdas degmaisījum sagatavošanā.

Stāsts ir par dīzeli, kuru var varot no visiem galiem un viņs tāpat grabēdams, kūpēdams uz priekšu kustēs. Ja tas ir EGR ar vakuum vadību bez kādas atgriezeniskās saites tad tur visticamāk nekādu izmaiņu nebūs, gadījumā ar vadāmu un monitorētu EGR izmaiņa varētu būt diezgan branga.

Tātad ECU visu laiku pieskata komponentes un to darbību-ienākošo signālu kopumu, ja nepieciešams izveic testa blokus problēmas atrašanai un korekciju izveikšanai. Piemēram ir karte ar EGR vērtībām ka pie konkrētas dzinēja slodzes un pie EGR atvēruma x ir atgāzu caurplūde n, attiecīgi pie tādas pašas slodzes gaisa masa mērītājs dod ciparu y, kopējais gaisa daudzums n+y, tālāk jau ar droseles palīdzību var pārbaudīt viena vai otra mezgla darbību, pievelkot klāt sprauslu un kloķvārpstas sensoru adaptācijas ECU var diezgan sekmīgi atrst un izkoriģēt viena vai otra mezgla darbību. T.i ECU patstāvigi pieskata motoru, "izvelk" dilumus un nolietojumus līdz zināmai robežai un visas kartes ir dinamiskas. Brutāli kautko izvelkot no šīs ekosistēmas tā sabrūk-adaptāciju kartes netiek veidotas, testi netiek veikti jo nav uzticamu rādījumu pēc kā vadīties.

Jā var panākt lai ECU visu laiku turētu ciet EGR vai droseli vaļā bez variantiem un pat bez kļūdām, bet tiek zaudēta ECU spēja veikt pašdiagnostiku un adaptāciju vērtību atjaunošanu.

Konkrēti 08 fordam ar divu litru dīzeli servisā mainot kvēlsveces tika sačakarēts droseles vakuuma aktuatora barošanas kabelis, no turienes arī zinu par šādu niansi. Un tas bija konkrēts limp mode ar atrubītu turbīnu, pretstatā nepiesprausts gaisa masa mērītājs vai sprūstoš un vaļā paliekoš EGR tikai iededzināja lampiņu.

Lieki laikam piebilst ka EGR tika nomainīts nevis izprogrammēts.

Sen atpakaļ vienu auto aplaimoju ar egr, cat un dpf amputāciju-rezultātā ieguvu krietni smirdīgu auto, aiz kura pats negribētu sēdēt sastrēgumā.

Ražotājs nav tikai inženieri, tur ir vēl diezgan liels bars ekonomisti un efektologi kas spiež ārā pēdējo kapeiku, lai ietaupītu piecus centus no katra mezgla, parasti šie departamaenti ir tie kas visu sačakarē.

Par svarīgumu-ja nestrādājoša dīzeļa drosele iemet dzinēju limp modē bet tikai tad kad auto ir normāli izbraucis uz šosejas un ieņēmis konstantu ātrumu, jābūt diezgan grūtgalvim lai nesaprastu cik dziļi viņa ir iesaisīta dzinēja vadības algoritmos. Tiešās iesmidzes dīzelis nav gluži T25 līmeņa aparāts.

Pie nākošās apkopes filtrus nemaini-vienkārši ņem ārā

Bieži gadās kad tiek projektētas fantastiskas lietas/risinājumi bet netiek paredzēta tālākā ekonomija-gan no risinājuma ražotāju gan vēlāku lietotāju kļūdu dēļ, kas noved pie itkā neuzticamiem motoriem.

Vēl labāks ir fakts ka čalis piekvēpušā garāžā ir izrādījies gana spējīgs lai ar pāris klikšķiem deaktivizētu svarīgu dzinēja kompenenti bez jelkādām sekām.

Tad jau visu, kas ir sadilis un jāmaina, līdzekļu ekonomijas nolūkos, drīkst vienkārši demontēt?

Gribu redzēt to atsaukumu, kurā tiek demontēti motora mezgli!

Ar šo arī apsveicu! Ka tikai uz priekšu var tikt.

Inženieri lohi, ielika detaļu, ierēķināja visās kartēs un modeļos bet te bāleliņi konstatē ka viņa ir lieka un vispār nav bijusi nepieciešama.

Cietās daļiņas nāk no tā paša cilindra, tad jau izplūdes vārstiem būtu jābūt oi cik sadilušiem. Ceļoties temperatūrai palielinās Nox daudzums un tava auto aizmugurē braucošajiem nākas slēgt recirkulācijas režīmu lai nebūtu jāosta kancerogēna smirdīga gāze. Sanāk kautkas līdzīgs kā bomzis sabiedriskajā-visi turas pa gabalu.

Par to ka bez klapītēm drīzs gals pienāk arī dpf apliecinās jebkurš daudzmaz čipsotājs, jo kautvai tas ka motoram tiek brutāli izravēta detaļa, kura tur ir bijusi visos vadības programmatūras izstrādes brīžos neļaus tam vairāk darboties normālā režīmā.

Ar savu auto vari darīt ko vēlies, vari mainīt kolektoru vai salikt korķus-iespējamās sekas jau aprakstīju

Par kādu auto stāsts?

Viena no funkcijām arī ir aizvērties pie motora slāpēšanas, galvenokārt gan viņa tiek uzstādīta lai palīdzētu EGR agresīvāk strādāt.

Amputējot rēķinies ar lielāku degvielas patēriņu, lielāku dūmošanu(ja DPF vēl vietā tad arī tam būs gulbja dziesma), mazāku dzinēja atsaucību mazas slodzes režīmos, lai motors daudz maz darbotos nāksies arī padarboties pa dzinēja vadības bloku-sekas neparedzamas.

Kas skaitās kvalitatīvi?

To noteikti var izdarīt bet diezvai jauna auto pircējs būs gatavs piemaksāt par kārbas izturības rezervi lai trešajam vai ceturtajam lietotājam būtu feina braukšana.

Arī ražotājs nav muļķis un māk skaitīt-nomainīt kārbu katram n autiņam ir lētāk kā piemest 10eur labākiem materiāliem kārbas izgatavošanai.

Autospares.lv piedāvā oem detaļas, met oem kodu meklētājā.

Pārdodot un pērkot tāpat zaudēsi, nav arī zināms ko nopirksi.

Nav jau liegts šiem problemātiskajiem mezgliem savlaicīgi pāriet pāri-sprauslas norestaurēt, vai palēnām pa vienai nopirkt un visas reizē samainīt lai sitiens pa maciņu nav tik biedējoš. EGR nomaina un aizmirst ja viņs ir tik cimperlīgs.

Par kādu auto stāsts vispār?

Mk7 golfam tas mainīgais eļļas maiņas indikators ir mainīgs, pēc maiņas rāda 30k, paziņojums par oil Service iedegas pēc 24-25k. Otrs skaitītājs ir zem vārda inspection, tas skaita cieti 30k vai 720 dienas

Nu nebūs tik viennozīmīgi, tur kur viņi tiek lietoti ikdienā, protams labāk moderns un ātrs braucamais.

Tādā lauku miestā, kur ugunsdzēsējs tiek darbināts reizi gadā nebūtu saimnieciski iemest paaugstinātas pārgājības mašīnu puscitrona vērtībā. Manos laukos vēljoprojām ar pašvaldības gādību tiek saturēts ZIL131 un Gaz66, jā aprīkojums ir novecojis, šļūtenes cauras, bet šie var iebraukt tur, kur citi nevar meža ugunsgrēka laikā un kautvai pievest ūdeni modernajiem dzēsējiem kādā civilizētākā vietā.

Tādam ZILam to vadu nav tik daudz lai viņus nesaturētu kārtībā saimnieciskā kārtā vai nomainītu pilnībā par summu kas rakstāma ar 3 cipariem.

Mašīnu dabūt līdz elektriķim noteikti būs lētāk/ātrāk/vienkāršāk kā elektriķi līdz mašīnai.

Ja pašam nav pat elementāras diagnostikas iespējas tad neko neizdarīsi. R klase jau nu noteikti nav auto kuru remontēt un saremontēt pagalmā ar āmuru un stellatslēgu.

Piesaucot amurikāņus neaizmirstam ka TUR sadzīves spriegums ir 110V attiecīgi tādam pat P vajadzēs divreiz vairāk A.

Tā stulbi skaitot kopā sanāk baisi cipari, reālā dzîvē no tās summas pietiek ar mazu daļu jo lai arî iekārtu individuālie cipari ir lieli, realitātē ar max jaudu darbojas īsu brīdi

Nu tad skaitam kilovatus:

indukcija 8

Cepene 4

Tējkanna 2

Trauķene 1,5

Veļene 2,5

Mierlaiku žāvētājs 3 modernāks 1,5

Mikrene 1

Fēns 2

Ne vairāk ne mazāk 100+A, pat uz trim fāzem dalot brangs pieslēgums vajadzīgs, pieskaitot siltumsūkni un iespējamu EV uzlādi vispār kilovolta līnija līdz mājai jāvelk.

Man kautkā visas nosauktās pozīcijas, atkaitot veļas tehniku, divkāršā apmērā darbojas uz trīsfāzu 20A līnijas.

Ja tiek līdz šāļu maiņām tad ir riktîgi varens tas braucamais, ar tādu vērienu jebkurš motors ir labs.

Es saprotu ka šāles ik pa 100k var mainīt motoram ar jaudu ap 100zs no litra un vairāk, nejau vecam dīzelim.

Nu pag, riteni pie rokas stumjot un nospiežot bremzi tas apstājas momentā, uz mīksta seguma paliks dziļāks nospiedums-dzēstā enerģija, tas pats notiek ar diviem diskiem, tajā sekundes simtdaļā kad abas virsmas satiekas notiek neliela izslīdēšana, kaut par pāris grādiem, bet notiek, skaitot cik simtus reižu tiek izspiests/atlaists sajūgs cipars sanāk iespaidīgs.

Vēl viens piemērs-moderna tomātkārba ar hidrotransformatoru, tehniskās iespējas ļauj frikcijas diskus atvienot un savienot mežonīgā ātrumā, cirtienu dzēšot hidrotransformatorā, bet tāpat kautkā tie diski dilst un eļļa ir jāmaina.