Nepareiza pieeja. No nabadzīgākās līdz pilnākajai komplektācijai ir kādi 10 punkti pelnurtauku ieskaitot. Vienkārši pats auto bāzes komplektācijā ir dārgs.

Tas motoriņš griezīsies daudzkārt ilgā nekā EURO5 vai 6. Čuguna bloks ar čaulām, 4 cilindri 12V mehāniskās sprauslas un monolīts spararats.

Tikai 2 fakti par manis aprakstīto auto

Uz vakardienu -mobile.de piedāvā tikai 1(VIENU!) Renault Espace 3 ar83 kW dīzeli.

Kad nopirku savu, šķirstiju līdzi iedoto papīru kaudzīti, atradu pirmā pirkuma kvīti. Pilnībā nopakota auto cena max komplektācijā bija 109000, - - DM tik pat cik vidējas komplektācijas MB S 500 vai BMW 750 labi nopakotam.

Pasen atpakaļ, viens labs autospecs teica viedus vārdus: " lai salabotu lielo vairumu vācu un amerikāņu auto, kas ražoti līdz 2001 gadam. ( es vēl sarakstam pievienotu volvo) var salabor gan agronoms, gan zobārsts. Pārējos auto lai remontētu vajag gan prātu, gan izpratni, gan dotības.

Es nemainiju, es papildināju ģimenes autoparku līdz 3 vienībām. Pēc 4 gadiem atteicos no tās, kuras piedalīšanās satiksmē prasija visvairāk līdzekļu. (ap 500€ ceļu nodoklis par 3 gadiem un tikpat ritošās, zobsiksnas un skatei nepieciešamo sīkumu remontā.

Nē nebija. Vajadzēja būt?

Gari jāraksta, bet kopumā nē neapmierina. 3 espeiss starp mašīnām bija kā violets briedis starp govīm, bet vienīgā iespēja ja saglabāt tādus auto ir uzķīlēt, bet nebraukt, turēt kā inženieru domas lidojuma paraugu.

4 paaudze 2 facelift. Vispār šo ražoja vērā ņemamu laika posmu, joperiodiski uzprišinot un modernizējot auto atkal atbilda laika garam.

Alfa tika meklēta, skatīta, izvēlēta un pirkta pabraukties. Kā nekā braucot ar nepiekrautu sanāk 12 kg uz kW.

4 espace tika nopirkts, kad viens tirliņš norakstija savu corollu pret manu priekšējo kreiso riteni un nevarēju sēdēt 2 mēnešus bez auto. Un 2 gadus tika izmantoti pamīšus abi.

Renault Espace/Grand Espace 4 paaudze.

Tas, kas no stiklašķiedras ir 3 paaudze.

Izvēloties auto ņemu vērā apm. 15 faktorus un ja kādā ir mīnuss, tad citiem jābūt ar būtiskiem plusiem. Piemēram alfa rūsē, bet toties 5,5/ 4,8 l. Uz 100 km (ja piedomā- uz trases var panākt 2,9l) ilgtermiņā atmaksā jebkuras pretrūsas aktivitātes.

Savādāk.

Sieviete iebilda pret 3 auto ģimenē. Gribēju atstāt kā rezervi. Bet apsverot visus +/- tika nolemts atdot, kādam, kam vajag vairāk. Piedevām, bez vērā ņemamiem laika un finansiālajiem ieguldijumiem auto vairs nebija tik komfortabls un braucieni garākās distancēs nesagādāja baudu.

4 espace darbam un alfa romeo brīvdienās pabraukties.

Salons bija ļoti nolietojies. Āda riktīgi padilusi, visādas restītes un plafoniņi vairs nebija forši, un ādas salons šim auto ir grūti atrodams un dārgs. Riteņu gultņi, bremžu diski bija jāmaina+ vēl ceļa nodoklis par 2 gadiem, tad par trim.

Tā arī aizbrauca uz laukiem malku vadāt un saimniecībā palīdzēt.

Ilgākā mašīna no visām, kas bijušas un vienīgā, kasnetika sagriezta lūžņos, bet aizgāja pie cita saimnieka. Pēdējos 3 gadus nostāvēja pie sētas. Nekas. Uzpumpēju riepas, ieliku aķi, ievilkām un aizgāja. Bpati uzbrauca uz piekabes. Tik nummuri un tehniskā par piemiņu palika. 7 skates ar 0 par virsbūvi izgāju. Dziļi cinkotajam rāmim arī dziļš pofig uz koroziju. Nekādas raizes par grīdām, sliekšņiem arkām. Avešu atslēgu, par lecīgumu un uzdrīkstēšanos, atstātās svītras uz sāniem pie kājas. Virsbūves remonts? Pāris stundu darbs un var krāsot.

Un visvairāk besī, ka vairāk tādu auto nebūs...

www.ss.com/msg/lv/transport/cars/renault/espace/bbooj.html

Šāds, laukiem ideāls. Tikai vajag dīzeli, kurš ražots pirms 2000 gada ( 83kW) tas nav nobraucams. Nesen atdevu paziņam uz laukiem ejošu ar 453,000 km uz spidometra bez nopietniem defektiem nerūsējušu bez elektronikas problēmām.

Vienkāršāk pārbaudīt degvielas filtru iesākumā.

Tu visu laiku mal vienu un to pašu. Ja vēlies mani pārliecināt - nevajag. Par tendencēm zināju jau 3 gadus atpakaļ, idejas tapšanas stadijā. tādēļ bija laiks sagatavoties un pieslīpēt nianses. Bookings un pirkumi internetā iespējami arī pazvanot un sarunājot detaļas.

Un vēlreiz atkārtoju--es nesaņemu algu aploksnē, es to vispār nesaņemu. Un noteikti neesmu tā persona, kas dos ieganstu par manu personu interesēties VDD un SAB

Topiks ir par citu tēmu.

Man nav algas.

Depo esmu anonīms.

Nebūs skaidras naudas--ņemšu zeltā vai transplantācijai sagatavotās nierēs. Tā nav mana problēma ar ko maksās.

Un vēstulei nav uz kurieni atnākt.

Skarbi! Vai ne?!

Es neoperēju ar bez skaidru naudu un bankām nav pieejas manai naudai.

P. S. Re ku Raimondam Paulam tā ir sanācis divreiz.

Nemaz nestrīdēšos, teicu, ka esmu priecīgs atgriezties pie desktopa, kas nodrošina lielāku izvēles brīvību. Es jau arī auto izvēlos pēc bezmaz vai 40 raksturlielumiem. Bet šeit runa iet par ko citu.

Nu šeit vairāk vietā ir novēojums- ja pēkšņi vairs nedzirdat savu 2 gadīgo bērnu, visticamāk būs problēmas.

Protams,, ka vidusmēra lietotāja vidusmēra vajadzībām der vidusmēra risinājums.

Galda datoram ir daudz plusu, daudz daudz... Vari uzbūvēt kādu vēlies, cik ilgā laikā vēlies. Marmora korpuss? Monstrozo overklokings ar šķidro dzesi? Beztrokšņa darbība? Daudzkanālu skaņa? Kaudzīte ar videokartēm un displejiem? Lūdzu-

Par to noraušanu zemē- viegli un nepiespiesti, pietiek vadam aizķerties aiz kājas, beņķa, suņa, bērna un viss. Pusspainis ar nolauziem bezvadu peles puļķiem. 700Ls Vērtam probook-am bērns nourbināja pusi klaviatūras 10 min. laikā. Darbnīcā pateica ka dārgi, ka sūtāmā manta, rezultātā 2 nedēļās staigāju ar papildus desktopa klaviatūru un samaksāju par remontu 200 Ls.

Es arī uzskatu, ka stacionāri galda dators ir labāks--elastīgāks komplektācijā un remontā noteikti. Pēdējos 8 gadus nācās darbu un komandējumu dēļ lietot laptopu, un tagad, kad atkal tiku pie desktopa- sajūta ir lieliska.

Laptopiem nav tik vienkārši.

Sitienu ar āmuru skaits.