Sestdien bija šāds atgadijums iz dzīves.
Ceļa posms no Ieriķiem uz Siguldu. Vakars pēc 8. Ceļš sauss, līkumains, pārsvarā braukšanas joslas atdalītas ar nepārtrauktu balto līniju. Vietas, kur nav aizlietgts apdzīt- reti un īsas. Redzamība laba.
Pirms Līgatnes satiksme sabremzējas un no 90+ uz +/-70 pa priekšu locās kolonna no kādām 7-9 mašīnām, galvgali neredz.
Tā nu visi brauc, Līgatnē arī nepārsteidzoši +/- 40 km/h. Izbraucot cauri- viss turpinās atkal +/- 70. Ielīkumojam vidējā ātruma darbības zonā. Oooo nu jau 70 un zemāk, kolonnā pavadītas jau minūtes 15. Apdzīt nevar jo vai nu nav redzamības līkumu dēļ, vai nu pretīmbraucēji vai baltā nepārtrauktā. Saprotu, ka līdz Siguldai vēl tālu, ceļš līdz un arī pašā Siguldā tā pati viena josla un iespēja tikt laicīgi mājās ar sievieti un bērnu un pavadīt vakaru mājās, ģimenes lokā omulīgā atmosfērā, sarūk ar katru mirkli pavadītu šeit, šajā saliedēto, dziļi toleranto vadītāju grupā. Nu tad pie iespējas pāri nepārtrauktajai, apdzenot stipri vairāk kā vienu transportalīdzekli, ar ātrumu 140+ apdzīšanas beigās... UN tas viss tikai dēļ AUDI A3 sudrabainā krāsā. Veseli 3 rupji CSN pārkāpumi. vienam tikai tapēc ka kāds brauc ar -30 no iespēkamā.
Re kur spilgts piemērs vienvirziena domāšanai.
A. Sieviete un bērns varbūt nav mani, varbūt esmu tos atradis pa ceļam vai teiksim nolaupijis?
B. Siguldas esamība vai neesamība uz ceļa jau neko neatrisina. Ceļš pēc siguldas turpinās.
C. Šādi braucēji ir tikpat neprognozējami, kā alkoholu lietojušie. Kāpēc nedrīkst braukt alkohola iespaidā? Tāpēc ka- un seko virkne iemeslu. Tieši tāda pati virkne ir nedrošiem, nepārliecinātiem braucējiem.