Nekad dzīvē neesmu redzējis to joslu atpazīšanas palīgu darbībā, bet vismaz nesen dzirdēju stāstu par kādu Subaru, kam tāds esot. Kā tik kādu līkumiņu izņem straujāk (pa iekšmalu), tā šis jūk prātā, midžinās un riebīgi pīkst. Īpašnieks itin nemaz nav sajūsmā, bet nejēdz izslēgt (ja tas maz iespējams).

Tāpat visādi kalnā braukšanas palīgi u.tml. - manuprāt, pilnīgi liekas lietas, taču tauta nopērk.

Piekrītu tiem, kas uzrāda plusus pirkšanai Latvijā - gan ērtāk caurskatāma vēsture, gan ērtāka apskatīšana u.t.t.

Tomēr ir viens pluss pirkšanai ārzemēs - lielāka izvēle. Ja ir vēlme pirkt ekonomisku 5vietīgu auto, tad arī te var atrast, bet ja vajag tieši konkrētu auto, modeli, kārbu, degvielu u.tml. - var izrādīties, ka izvēle nav nemaz tik liela. Pie tam ar degvielas veidu arī ir slikti. Mazauto vēl benzīna auto ir pietiekami, taču lielākas klases auto jau vai 90% tiek piedāvāti Vācijas mācītāju dīzeļi. Vai nu pērc tādu vai arī gaidi, ka varbūt kaut kad parādīsies arī kāds benzīns.

Tavas izvēlētās ekstras, manuprāt, nav trakākais gadījums, jo vismaz kruīzu un sēdekļu apsildi var pielikt arī pēc tam. Nav tas ērtākais variants, jo ērtāk jau uzreiz, bet ja auto citādi ir labs, tad var arī tā.

Ja 2 litru dīzeļa vietā piedāvā 1,6 vai atkal tikai benzīnu -tad nu tur gan neko

Korekcija: kruīzu var, par sēdekļu apsildes vienkāršību tik pārliecināts neesmu. Steigā tā uzrakstījās.

Nobraukumu variācijas var būt dažādi izskaidrojamas un pilnīgi iespējams, ka tur ir loģisks izskaidrojums:

1) darba/dzīvesvietas maiņa;

2) lietotāju skaita maiņa (bērns aiziet dzīvē/īpašnieks apprecas un auto izmanto laulātais draugs);

3) n-tie citi apstākļi.

Un, kā jau AnK teica, ir iespējami varianti, kāpēc skate tika atlikta, taču pareizi dari, ka esi aizdomīgs. Pat ja viss ir ļoti jauki, nekad nav par sliktu pārliecināties.

Par Kasko - nav teikts, ka labots dīlera servisā. Manā polisē laikam bija rakstīts, ka pie dīlera nelabos (acīmredzot cenas dēļ). Pie dīlera painteresēties gan var, jo var jau būt, ka cilvēks ar sistu mašīnu bijis, interesējies par remontu un varbūt viņiem ir kas piefiksēts datubāzē.

Diemžēl laikam ļoti noteicošs ir faktors "bet kaimiņam tak ir, kāpēc man mazāku auto?". Tad arī tiek pirkti visi tie pseidoapvidnieki.

Tas pats ar to "sievietēm vismazāko auto". Pazīstama beibe ļoti fanoja par mazauto. Atļāvos oponēt, ka pēc bērna piedzimšanas jau nu tā nebūs prātīgākā izvēle un tā kā nepiekrita, parādīju, cik vietas manā universālī aizņem ratiņi vien. Tad viņa kļuva visai domīga.

Tagad brauc ar golfa universāli.

Es arī par kondiķi.

Putnu jautājums šķiet visai nopietns arguments. Tāpat jau šie mašīnu diezgan sirsnīgi apstrādā, bet ja vēl glauno jumtu - nav forši, nav.

Var ticēt cilvēku pētījumiem, ka ar vienas tankštelles degvielu var nobraukt mazliet vairāk kā otru, mazākas problēmas ziemā u.tml., taču apgalvot, ka vismaz 2 lielās DUS kauj auto? Kā tad pārējie pamanās to neizdarīt?

Protams, ka nav. Vidēji uz 1 nokurināto litru dīzelis rada vairāk CO2, taču starpība nav tik liela un tā kā vidēji dīzelis uz simtu patērē mazāk, tad šajā ziņā dīzelis ir pat labāks. Savulaik Eiropā uz šito tak bija safanojušies.

Protams, var iet tālāk un pievērsties slāpekļa oksīdiem u.c. lietām, kas nu kurā brīdī modē - tad dīzelis var vairs nepatikt.

Viss ir atkarīgs no tā, ko nozīmē "nobraukt no asfalta". Saprotams, pa kārtīgiem meža bezceļiem vai sadangātu pļavu ar vieglo auto braukt nevajadzētu, taču arī t.s. krosoveri tur nebūs labi.

Pa grants ceļiem vai pat zemes ceļiem gluži labi var braukt ar vai kuru katru vieglo auto. Tas tikai tā pilsētniekiem iegājies, ka grantij bez džipa nu nekādi.

Pašam, kā liekas, 2-3 reizes mūžā riepu sanācis sačakarēt (tā 3. reize kaut kā miglaini atmiņā ir, tā ka droši galvot nevaru, vai maz pats pie stūres biju). No atlikušajām divām reizēm vienā biju dziļos laukos ar palielu caurumu riepā, ka nepalīdzētu tie remkomplekti noteikti. Tuvumā riepu serviss nez vai būtu.

Otrajā reizē tik traki nebija, bet caurums arī bija paliels, taču palīdzību organizēt varētu vieglāk.

Katrā ziņā man tas viss bija lieki, jo bija līdzi rezerves rats. Nomainīju un laimīgs aizbraucu tālāk.

Tiem, kas laimīgi nobraukuši 10-20 gadus bez pārdurtiem ratiem varu vēlēt veiksmi turpmākajā dzīvē, taču reiz tomēr tāda neraža var notikt un, kā dzīves pieredze rāda, tas notiek visnelāgākajā brīdī...

Par KASKO - būtībā tas viss darbojas, taču atsauksmes dzirdētas dažādas. Nesen čomam bija skāde gadījusies, nolēma izmantot ērtības (bija tiešā Pierīgā, ne dziļi laukos). Kad beigās sarēķināja, cik laika gaidījis, tad secināja, ka nākošajā reizē visu darīs pats.

Varbūt nepaveicās, bet es labāk 10 minūšu laikā ratu pats nomainu un braucu tālāk.

Manis minētajā gadījumā laikam bija ~2h. Cilvēks bija starp Rīgu un Jūrmalu, kas galīgi nav uzskatāms par meža ceļu, pie tam ne korķu stundā, bet ap kādiem 20iem vakarā - tad jau satiksme brīvāka, bet arī ne nakts vidus, kad visi meistari guļ.

Un arī pusstunda līdz stunda ir laiks, kas vēl piedevām ir gana nekonkrēts. Tāpēc joprojām uzskatu, ka labāk pašam to rezerves ratu nomainīt, ja vien tiešām nav smalks uzvalks vai manikīrēti nagi (un ja ir ko uzlikt). Cik tad tā darba. Pat ja bagāžnieks pilns, ar visu izkraušanu ātrāk būs.

Tas mans viedoklis, bet katrs rīkojas tā, kā uzskata par pareizāku.

Par to Nīderlandes ideju dzirdēju, vien it kā viņiem tā esot tāda nosacīta ideja - apsverot, bet ļoti piesardzīgi. Var jau priecāties par pseidoekoloģiju u.tml., vien 10 gadu laikā uz to iziet - nu nez.

Ja nekļūdos, atmiņā palicis, ka tā fabija ir gana jauna, vai ne? Tad jau noteikti nebūs vis ar atmosfērisko benzīnu, bet ar VW TSI motoru, kas neko daudz savādāks par dīzeli jau vis nebūs. Tāpat viņiem tur turbīna, kompresors u.t.t.

Kvēpu filtrs ir cita lieta, tas gan.

Pieaugušam cilvēkam jau nu īsti nevajadzētu ticēt šiem oficiālajiem patēriņa datiem. Atsevišķos gadījumos sasniegt var, vien ar vectētiņa braukšanas stilu un bez jebkā cita, kas būtu ieslēgts.

Tāpēc jau internetā ir lērums informācijas par konkrētā auto REĀLO patēriņu, ko apkopojuši auto lietotāji, kam nav mērķis izspiest absolūto minimumu, bet braukt tā, kā pieraduši. Tas tad lai arī mums rāda, kāds ir reālais patēriņš.

Par izmešiem man vienalga. Tas ir bizness.

Attieksme pret pseidoekoloģiju un nodokļu politiku ir divas dažādas lietas.

Manuprāt, Latvijā vispār nevajadzētu ņemt galvā tās atgāzes, jo cilvēku mums uz valsts teritoriju ir maz un vietas, kur kūpoši un degvielu rijoši auto var kādam skādēt, ir lielākās pilsētas, tas arī viss. Ja onkulītis ar melni dūmojošu autiņu aizbrauc pa kādu vientuļu ceļu - lai tak brauc.

Taču labi apzināmies, ka tas viss ir bizness. Ražotājiem absolūti nav izdevīgi tie miljons kilometru braucēji, ja vietā var pārdot 3 auto, kas noripina miljonu kopā. To var labi pasniegt uz paplātītes kopā ar pseidoekoloģiskiem saukļiem.

Holandiešu nemeklēju, grūtāk, bet angļu valodā jau vieglāk.

Atradu cenu listi - 5litrīgie mustangi sākot no 35 tūkstošiem mārciņu (45-46 tūkst. eur). Nekādas baisās atšķirības.

Protams, apdrošināšana maksās droši vien padaudz, bet tam jau nav sakara ar atgāzēm.

Pēdējo ~10 gadu laikā Škoda Octavia sākotnēji tika komplektēta ar 1,6 MPI benzīna motoru (102 ZS), pēc tam sekoja analogas jaudas 1,2 TSI (tiesa, griezes moments gan laikam lielāks). Tagad tas ir aizvietots ar 1,0 TSI (115 ZS).

Jāpiekrīt Aansim, jo tālāk, jo trakāk.

Fanot jau par tādiem var (ja grib), vien garantijas laikā. Ja kas noklāsies pēc tam, negribu domāt, kāda būs remonta tāme.

Ļoti ceru, ka nekādu subsīdiju no valsts nebūs - valstij nav pienākums atbalstīt dažu indivīdu hobijus. Vēlaties elektroauto - lūdzu, neviens to neliedz pirkt. Tikpat labi valsts var atbalstīt arī indivīdu vēlmes pēc Ferrari vai S klases merša - kāpēc ne?

Un tikai nevajag stāstīt par to, cik Latvijā šausmīgs smogs un cik ļoti vajadzīgi šie elektroauto.

Par vidi vajadzētu mazāk domāt, nekas tai nenotiks. Mums laikam ir tāda pamatīga lielummānija, ka uzskatām, ka mūsu auto visu nograus. Ja neskaita atsevišķas lielākās pilsētas, kur to ietekme varētu būt jūtama, pārējās vietās ir gauži vienalga, kas un cik daudz brauc.

Un runas par CO2 kaitējumu valstī, kur vairāk kā 50% teritorijas klāj meži, ir vairāk kā dumji.

Papildus - neaizmirsīsim arī Latvijas klimatu - elektroapsilde aprīs krietnu daļu no tās baterijas resursa.

Kā man igaunis teica, Tallinā elektriskie taksometri, kam ziemā visiem dīzeļa krāsniņa pielikta... eko...

Ja nemaldos, tad Satiksmes ministrija kopā ar CSDD bīda kaut kādu pētījumu. Sākotnēji uz galvenajiem ceļiem (ik pa ~30km), pēc tam jau viņi grib tos punktus arī uz reģionālajiem un vietējiem ceļiem - vairāk uzlādes punktu, kā to auto.

Pirms laika biju runājis ar vienu cilvēku, kas ar šo bija saistīts un, liekas, viņš pat īsti nesaprata, kā tie punkti būtu izvietojami. Nevar meža vidū uzlikt punktu un gaidīt, kad nu viss notiks. Kurš normāls cilvēks gribēs sēdēt tās 30 min un skaitīt sīļus? Punkti jāizvieto servisa objektos, piemēram, DUS vai pie kafejnīcas. Kamēr auto lādējas, var štopēt kūkas vai dzert kafiju.

Jo sevišķi tuvāk valsts robežai ir gana gari posmi (pārsniedzot 30km), kur nekādu servisa objektu zemā pieprasījuma dēļ īsti nav. Ja augstākminētās institūcijas lietai pieies gana burtiski, būs jautri.

Labrīt!

Es nerunāju par -30 vai -20.

Painteresējies vairāk, varbūt tomēr ir. Vismaz istabu apgaismojuma LED spuldzes parasti pieejamas dažādos veidos - 2k K (dzeltena), ~4,5k K (balta) un ~6,5k K (zila).

Varbūt tādas ir, kā vēlies, vien neesi pamanījis.

Mazliet uz to pusi tas komentārs velk gan, taču nevaru komentētājam nepiekrist vienā ziņā - LED ir kļuvis ir par zināma veida fetišu.

Ne tikai šeit esmu lasījis daudz atsauksmju par tām pašam LED dienasgaismām (ja tās tā sauc). Cik labas, cik smukas un cik visādā ziņā lieliskas. Es jau gan tā īsti nesaprotu, par ko tur tā priecāties, jo auto ir daudz citu lietu, ko var slavēt, taču nereti atsauksmes sākas ar LED spuldžu slavinājumu.