Teorētiski tas pagrieziens laikam ir jārāda, bet, manuprāt, tas ir absolūti lieki. Priekš kam? Kādi varianti vispār ir? Aplī var iebraukt tikai vienā veidā un lieks signāls pirms tā ir klaji bezjēdzīgs. Pats nerādu, absolūtais vairākums arī ne un laikam tas arī parāda, ka cilvēki to gluži pamatoti uzskata par samērā bezjēdzīgu lietu.

Kā Tu to iztēlojies? Tur ir runa par CO2, ko TA nemēra ne benzīniem, ne dīzeļiem. Kā tos vispār samērīt? Tie ir tieši atkarīgi no degvielas patēriņa un reāli vai nu katrā autiņā jāliek kāds agregāts, kas cītīgi seko degvielas patēriņam gada garumā, vai arī jādzīvo ar rūpnīcas datiem.

Izteikšos kā cilvēks, kas nav braucis, bet kam ir viedoklis Man bija svarīga vieta bagāžniekā. Jo vairāk, jo labāk un kādu laiku svārstījos starp V70 un Škodu Oktāviju. Tad aizgāju uz placi apskatīt tādu V70 dzīvē un atradu pat novietotu netālu no škodas. Liels bija mans izbrīns, ka uz papīra tik ietilpīgais V70 bagāžnieks dzīvē ne tuvu nešķiet liels. Kā man paskaidroja viens cilvēks, šim auto oriģināli laikam arī rezerves rata nav, bet tas riepas glābējbalons man nešķiet nopietns. Izrādās, citiem arī un tāpēc tur paredz dubulto grīdu, kur ieliek to mazo triperratu (atvainojos par terminoloģiju, bet es šo tā saucu) un tā nu tā vietiņa zūd. Tā nu es paliku bez Volvo. Tev laikam vieta bagāžniekā gan baisi svarīga nebūs, ja reiz universāļa variantu sākotnēji pat neizskatīji.

Vispār jau tas, ka 3gadīgs auto iziet skati ar 0, nebūtu uzskatāms par baiso brīnumu, manuprāt.

Varu pačukstēt, ka neskaitot ielas, Latvijā ir viens tāds ceļš ar 6 joslām - taisni šis arī ir. Pie tam ne stipri garš.

Nu, nu, vai ar to parkošanos TIK traki būs. Braucu ar vienkāršu vieglo auto un augstas apmales sagādā problēmas vien ļoti retās vietās, tā ka šo par problēmu uzskatīt nevar. Augsta klīrensa pielietojums būtu sliktos ceļos un bezceļos, bet tie nez vai būs šī autiņa stihija.

Un bieži tā gadās? Teorētiski šāda situācija iespējama ir, arī praktiski ir piedzīvots, bet tas negadās bieži. Vismaz man ne. Es vairāk runāju par ļoti bieži piedzīvotu situāciju, kad apdzīvotas vietas beigās visi paātrinās un tad ko nu darīt, kuram tur taisnība un kam ne.

Ja Tevi dzen fūre, tad visticamāk Tu brauc pietiekami lēni un te nav baisās vajadzības šo kravinieku pēc tam atkārtoti apdzīt

Es gan ne. Ja reiz esmu sācis paātrināties, bet kādam tas ir par lēnu, lai tak dzen, vai man žēl. Savu ātrumu sasniegšu un ar to tad arī braukšu. Ja apdzinējs jūtas gana spējīgs apdzīt - lai notiek viņa prāts. Protams, ja redzēšu, ka var izveidoties avārijas situācija, tad piebremzēšu, bet tā bieži vis nesanāk. Starp citu, apdzinējam apdzīvotas vietas beigās jau nu gan vajadzētu rēķināties ar apdzenamā paātrinājumu. Cita lieta ir tie salašņas, kas brauc ar vienmērīgu ātrumu un tiklīdz sāc apdzīt, speciāli ber virsū - tas ir cits stāsts. Tādu gan baisi daudz nav, bet reizumis pa kādam tomēr parādās.

Didzim Kalnietim, "Jā - paātrināties un neļaut apdzīt tam, kurš to jau sācis, vienalga nedrīkst, lai vai kādus iemeslus jūs neidomātu!" - ko Tu dari klasiskajā gadījumā, kad izbraucot no apdzīvotas vietas spied grīdā, bet kāds tikmēr sāk Tevi apdzīt?

Ja joprojām pārrunājam variantu "priekšā esošajam vajag garantēt drošību", tad varbūt atļaušos izstāstīt kādu situāciju. Radinieks brauca un iedegās luksoforā sarkanā gaisma. Viņš apstājās. Apstājās arī blondīne citā autiņā tieši aiz viņa. Kādu brīdi viņi gaidīja un pēkšņi blondīne neizprotamu iemeslu pēc (kurus pēcāk jēdzīgi izklāstīt nevarēja) ietesa radinieka auto aizmugurē. Joprojām dega sarkanais. Atbraukusī CP ekipāža, saprotams, konstatēja, ka radinieks ir cietušais u.t.t. Lukturu spožumu, spuldzīšu standartus u.c. nepārbaudīja Jautājums - ko viņš kā priekšā esošais varēja darīt, lai novērstu šo nepatīkamo gadījumu?

Piekrītu. Pie tam apbrīnojamākais ir tas, ka šie autobusu manevri notiek arī tādos ceļu posmos, kur satiksme nav dikti intensīva un aiz manis neviena kādu brīdi nebūs, bet ne - buss izlien taisni man priekšā (neko negarantējot), lai gan pēc dažām sekundēm būtu to varējis izdarīt tā, lai nevienam netraucētu.

Ir arī Latvijā savdabīgas vietas. Viena ir Daugavpilī - pie tilta pār Daugavu. Sākotnējais aplis ir aizstāts ar kaut kādu savdabīgu veidojumu, kas pēc zīmēm reāli nav aplis, jo tur tā kustība savdabīgi organizējas. Otru vietu varu nosaukt šeit: www.google.lv/maps/@56.9230946,23.9141505,3a,75y,293.49h,75.49t/data=!3m7!1e1!3m5!1sPfGi5HaykUr4crNdKQZuFA!2e0!6s%2F%2Fgeo2.ggpht.com%2Fcbk%3Fpanoid%3DPfGi5HaykUr4crNdKQZuFA%26output%3Dthumbnail%26cb_client%3Dmaps_sv.tactile.gps%26thumb%3D2%26w%3D203%26h%3D100%26yaw%3D33.293533%26pitch%3D0!7i13312!8i6656 It kā aplis, bet nekā... Pie ķīniešiem (laikam) bija apļi, kur priekšroka iebraucošajiem. Rezultāts - milzu korķi.

Taisnība gan būs. Uz RDSD pirms kāda laika aizgāja strādāt viens gluži sakarīgs projektētājs. Čoms, kas viņu pazīst, uz ielas satika un apjautājās par velojoslām, kāds tad tur esot tas ekonomiskais aprēķins u.t.t. Šis sākumā tā izvairīgi runājās, bet beidzot no sarunas varēja nojaust, ka sistēma tāda - sākumā sabūvēs, pēc tam redzēs, kas sanāks. Tas jau tāds politisks lēmums...

Aha, sevišķi paredzot 3 paralēlās ielās velojoslas milzu velosipēdistu apjomam...

Nevajag to padarīt par pašmērķi. Ja iespējams, tad ej uz vidējo joslu, ja ne - tad pa malējo. Ar laiku iemanīsies atrast zelta vidusceļu.

1) domāju, ka pie mums tīri pilsētas dīzelistu netrūkst. Nesaku, ka tas ir pareizi, bet fakts ir un paliek fakts; 2) DPF tīrīšanās procesam nekādu vienmērīgo ātrumu nevajag. Tas vajadzīgs tad, ja iestājas jau fāze, kad izlec brīdinājums. Parastā tīrīšanās var notikt arī garākā pilsētas braucienā, ka varbūt pat nepamani; 3)EGR tīrīšanās? Jāatzīst, par tādu neesmu dzirdējis kā par kaut ko atsevišķu. Es to nosauktu drīzāk par pašattīrīšanos; 4) pats braucu ar dīzeli. Kāpēc? Tāpēc, ka autiņam bija 2 varianti - dīzelis vai TSI benzīns, kas man radīja šaubas. Ir ļauži, kas tos slavē, bet tajā pašā laikā ir milzums neapmierināto. VAG tomēr tos dīzeļus masveidā ražo ilgāk kā TSI benzīnus, tāpēc arī paņēmu.

Starp citu, ko aizmirsu piebilst. Tīri idejiski pajaunam dīzelim īsti bez gāzēšanas nevajadzētu iztikt. Kaut vai tas pats EGR (atgāzu recirkulācijas vārsts) aizkvēpst braucot mierīgā stilā. Braucot niknāk, jams izkarstot un tīroties. Tā man teica arī zinošs servisa cilvēks.

Ja pieiet lietai kā "jebkurš uzlabojums, neatkarīgi no izmaksām, nāk sabiedrībai par labu", tad piekrītu. RZTK noteikti ir derīgs projekts. Ja padomā, ka tas būs fantastiski dārgs projekts, tad gribētos zināt, kādu tiešu vai netiešu labumu tas nesīs. Cik to ostas braucēju būs? Braucēji no Kurzemes nav ne tuvu lielākā daļa Rīgas ostā. Kurzemē ir vēl 2 lielas ostas, to arī neaizmirsīsim.

Tu neaizmirsti, ka ne visiem auto dūmainības prasības ir vienādas. Vecākiem tās ir lielākas, tā ka varbūt dūmo krietni, bet skati iet vienā mierā.

Kas ir šrotvāgens? Atkārtošos - ja auto var skati iziet, acīmredzot viņam ir tiesības piedalīties satiksmē. Ne Tev izlemt, ka viņš ir dzenams nost no ceļa, jo kūp, lai palaistu Tavu jauno auto garām.

Uz kāda pamata? Ja auto ir izgājis skati, tam ir gluži tādas pašas tiesības piedalīties satiksmē kā Tev vai citiem, kam jauni auto. Ak viņš dūmojot par daudz? Tad aizliedz visus citus kaut arī jaunus dīzeļus, kam vēl nav saliktas mīzalu (adblue) sistēmas. Tak slāpekļa oksīdi netiek nahrenizēti... Drīzumā benzīniem likšot DPF analogus - tad nu jāpadomā, kā nomainīt visu Latvijas benzīna auto parku.

Ar DPF atgāzu vērtība ir max 1,5. Arī čipotāji saka, ka nenojātam auto dūmainības koeficients pēc DPF izgriešanas palielinās, bet ne tuvu ne tā, lai neiekļautos normās. Tā ka idejiski bez šī mēsla var iztikt. Piekrītu D.Kalnietim par to pirmo daļu. Par otro - ieteiktu daudz necilāties, citādi panesīsies tēma "braukt kā Fanam vai nebraukt?"

Nu tad klucēsim sausajās atejās, jo vectēvi klozetpodus nepazina. Nēsāsim vīzes un pastalas. Mūrēsim krāsnis, lauzīsim sienas, liksim skursteņus. Nost ar auto, brauksim ar auzu motoriem. U.T.T. Viss ir bijis, bet kaut kā mēs tomēr esam gājuši uz priekšu attīstībā un reti kurš gribēs atteikties no mūsdienu ērtībām, atgriežoties pie pagātnes vērtībām. Kāpēc bruģis lai būtu savādāks? Kā minēju, man nav nekas pret bruģa atstāšanu kā kultūrvēsturisko mantojumu atsevišķās vietās, bet ne visur.

Es tak teicu, ka kaltie akmeņi ne visur. Uz tramvaja sliedēm nav, citur - kā nu gadās. Un ja tā iela jāšķērso KATRU dienu, tad arī viena iela kļūst par visai neieredzētu elementu visā ikdienas pastaigā. Ja tas bruģis būtu viendabīgs, tad mazo kratīšanos varētu pieciest, bet tam visai bieži ir iesēdumi, kas to pasākuma veikšanu lielā ātrumā padara par samērā sarežģītu pasākumu. Pa granti esmu gana daudz braucis un domas nemainīšu. Jā, granteniekam gadās trepes, bet tās pēc laika greiderē. Bruģis ir pastāvīgi sūdīgs.