Ir arī Latvijā savdabīgas vietas. Viena ir Daugavpilī - pie tilta pār Daugavu. Sākotnējais aplis ir aizstāts ar kaut kādu savdabīgu veidojumu, kas pēc zīmēm reāli nav aplis, jo tur tā kustība savdabīgi organizējas. Otru vietu varu nosaukt šeit: www.google.lv/maps/@56.9230946,23.9141505,3a,75y,293.49h,75.49t/data=!3m7!1e1!3m5!1sPfGi5HaykUr4crNdKQZuFA!2e0!6s%2F%2Fgeo2.ggpht.com%2Fcbk%3Fpanoid%3DPfGi5HaykUr4crNdKQZuFA%26output%3Dthumbnail%26cb_client%3Dmaps_sv.tactile.gps%26thumb%3D2%26w%3D203%26h%3D100%26yaw%3D33.293533%26pitch%3D0!7i13312!8i6656 It kā aplis, bet nekā... Pie ķīniešiem (laikam) bija apļi, kur priekšroka iebraucošajiem. Rezultāts - milzu korķi.

Taisnība gan būs. Uz RDSD pirms kāda laika aizgāja strādāt viens gluži sakarīgs projektētājs. Čoms, kas viņu pazīst, uz ielas satika un apjautājās par velojoslām, kāds tad tur esot tas ekonomiskais aprēķins u.t.t. Šis sākumā tā izvairīgi runājās, bet beidzot no sarunas varēja nojaust, ka sistēma tāda - sākumā sabūvēs, pēc tam redzēs, kas sanāks. Tas jau tāds politisks lēmums...

Aha, sevišķi paredzot 3 paralēlās ielās velojoslas milzu velosipēdistu apjomam...

Nevajag to padarīt par pašmērķi. Ja iespējams, tad ej uz vidējo joslu, ja ne - tad pa malējo. Ar laiku iemanīsies atrast zelta vidusceļu.

1) domāju, ka pie mums tīri pilsētas dīzelistu netrūkst. Nesaku, ka tas ir pareizi, bet fakts ir un paliek fakts; 2) DPF tīrīšanās procesam nekādu vienmērīgo ātrumu nevajag. Tas vajadzīgs tad, ja iestājas jau fāze, kad izlec brīdinājums. Parastā tīrīšanās var notikt arī garākā pilsētas braucienā, ka varbūt pat nepamani; 3)EGR tīrīšanās? Jāatzīst, par tādu neesmu dzirdējis kā par kaut ko atsevišķu. Es to nosauktu drīzāk par pašattīrīšanos; 4) pats braucu ar dīzeli. Kāpēc? Tāpēc, ka autiņam bija 2 varianti - dīzelis vai TSI benzīns, kas man radīja šaubas. Ir ļauži, kas tos slavē, bet tajā pašā laikā ir milzums neapmierināto. VAG tomēr tos dīzeļus masveidā ražo ilgāk kā TSI benzīnus, tāpēc arī paņēmu.

Starp citu, ko aizmirsu piebilst. Tīri idejiski pajaunam dīzelim īsti bez gāzēšanas nevajadzētu iztikt. Kaut vai tas pats EGR (atgāzu recirkulācijas vārsts) aizkvēpst braucot mierīgā stilā. Braucot niknāk, jams izkarstot un tīroties. Tā man teica arī zinošs servisa cilvēks.

Ja pieiet lietai kā "jebkurš uzlabojums, neatkarīgi no izmaksām, nāk sabiedrībai par labu", tad piekrītu. RZTK noteikti ir derīgs projekts. Ja padomā, ka tas būs fantastiski dārgs projekts, tad gribētos zināt, kādu tiešu vai netiešu labumu tas nesīs. Cik to ostas braucēju būs? Braucēji no Kurzemes nav ne tuvu lielākā daļa Rīgas ostā. Kurzemē ir vēl 2 lielas ostas, to arī neaizmirsīsim.

Tu neaizmirsti, ka ne visiem auto dūmainības prasības ir vienādas. Vecākiem tās ir lielākas, tā ka varbūt dūmo krietni, bet skati iet vienā mierā.

Kas ir šrotvāgens? Atkārtošos - ja auto var skati iziet, acīmredzot viņam ir tiesības piedalīties satiksmē. Ne Tev izlemt, ka viņš ir dzenams nost no ceļa, jo kūp, lai palaistu Tavu jauno auto garām.

Uz kāda pamata? Ja auto ir izgājis skati, tam ir gluži tādas pašas tiesības piedalīties satiksmē kā Tev vai citiem, kam jauni auto. Ak viņš dūmojot par daudz? Tad aizliedz visus citus kaut arī jaunus dīzeļus, kam vēl nav saliktas mīzalu (adblue) sistēmas. Tak slāpekļa oksīdi netiek nahrenizēti... Drīzumā benzīniem likšot DPF analogus - tad nu jāpadomā, kā nomainīt visu Latvijas benzīna auto parku.

Ar DPF atgāzu vērtība ir max 1,5. Arī čipotāji saka, ka nenojātam auto dūmainības koeficients pēc DPF izgriešanas palielinās, bet ne tuvu ne tā, lai neiekļautos normās. Tā ka idejiski bez šī mēsla var iztikt. Piekrītu D.Kalnietim par to pirmo daļu. Par otro - ieteiktu daudz necilāties, citādi panesīsies tēma "braukt kā Fanam vai nebraukt?"

Nu tad klucēsim sausajās atejās, jo vectēvi klozetpodus nepazina. Nēsāsim vīzes un pastalas. Mūrēsim krāsnis, lauzīsim sienas, liksim skursteņus. Nost ar auto, brauksim ar auzu motoriem. U.T.T. Viss ir bijis, bet kaut kā mēs tomēr esam gājuši uz priekšu attīstībā un reti kurš gribēs atteikties no mūsdienu ērtībām, atgriežoties pie pagātnes vērtībām. Kāpēc bruģis lai būtu savādāks? Kā minēju, man nav nekas pret bruģa atstāšanu kā kultūrvēsturisko mantojumu atsevišķās vietās, bet ne visur.

Es tak teicu, ka kaltie akmeņi ne visur. Uz tramvaja sliedēm nav, citur - kā nu gadās. Un ja tā iela jāšķērso KATRU dienu, tad arī viena iela kļūst par visai neieredzētu elementu visā ikdienas pastaigā. Ja tas bruģis būtu viendabīgs, tad mazo kratīšanos varētu pieciest, bet tam visai bieži ir iesēdumi, kas to pasākuma veikšanu lielā ātrumā padara par samērā sarežģītu pasākumu. Pa granti esmu gana daudz braucis un domas nemainīšu. Jā, granteniekam gadās trepes, bet tās pēc laika greiderē. Bruģis ir pastāvīgi sūdīgs.

Un ko tad, ja DPF nahrenizēts, bet toties tehniskajā skatē (vai uz vietas pārbaudē) konstatē dūmainību, teiksim, 1,3 (atļauts 1,5)?

1) man ar bērnu ratiem regulāri jāšķērso bruģēta iela. Pilnai laimei vidū tramvaja sliedes un tur nav pat kalto akmeņu, bet apaļie. Novaktē kādu momentu, kad auto nebrauc, tad ej. Ātri nevar, drausmīgi krata. Riteņi sprūst, tikmēr kāds auto sāk braukt. Diez kas nav. Es taču redzu, ka iet arī mātes ar ratiņiem un kādu mazāku bērnu pie rokas. Nav viegli, nav... 2) īsti neizprotu, kur slēpjas vaina braucējos. Ja nav tas bruģis līdzens (parasti nav), tad brauc kā gribi - sevišķi labi nebūs ne šā, ne tā. Un lielākoties tie grantenieki no braukšanas viedokļa ir jēdzīgāki (braucu ar vieglo auto).

Ziemeļu šķērsojums ir tīri politisks projekts, kam arī nekādu reālu pielietojumu neredzu. Esmu redzējis šī projekta ekonomisko daļu un nekā pārliecinoša tur nebija. Viss tīri pēc principa "no katra tilta paņemam 20k auto diennaktī un tā lieta iet!".

Nosacīti par ekoloģiju - bruģi likvidēt būtu ļoti svētīgi. Manā skatījumā tā ir neērta pagātnes palieka, kas daļā ielu likvidējama. Nenēsājam tak vīzes vai pastalas, lai gan mūsu vectēvi atzina šos apavus par ikdienai gluži derīgiem. Atstājam bruģi vien Vecrīgā, varbūt kādās mazās ieliņās, kur notiek faktiski vien auto novietošana uz nakti. Izvērtējam, kur atstāt, kur likvidēt. * - braukšana ļoti neērta (arī auto par labu nenāk); * - ārkārtīgi skaļš (arī no apkārtnes iedzīvotāju viedokļa); * - dikti putekļains; * - ar bērnu ratiem vai ratiņkrēslu dikti grūti braucams. Eksporta iela, kur kravinieki brauc uz ostu pa bruģi - tas nav labs piemērs.

" Bet, ja lauku vecītis atbrauc uz Rīgu kopā ar vēl vienu simtu identisku schrottwagen? Ko tad darīsim? " - ja skatē atgāzes ir ārpus normas, tad iebraukšana pilsētās par maksu (vienas dienas atļaujas analogs). Ja policija noķer, ka tādas nav - sods. Nedomāju, ka šādu "gāzētāju" apjoms būs tik liels, lai būtiski ietekmētu gaisa kvalitāti. Tā ka cilvēkam jādomā, kādi būs viņa maršruti. Ja laukos - tad pajāt visu. Ja pa pilsētām, tad jālabo auto, lai iekļaujas normās.

Vispār es uzskatu, ka mūsu valstī, kur iedzīvotāju blīvums ir mazs un satiksmes intensitātes mazas, tās atgāzes ir pupu mizas. Man pat būtu teorētisks modelis, ko nez vai kāds atbalstīs. Atgāzes izmēra un par to nedrāž. Ja ir normās, tad Tu vari braukt visur. Ja ne - brauc visur, izņemot kādas lielākās apdzīvotās vietas (ar iedzīvotāju skaitu virs tik un tik, piemēram). Kur ir problēma, ja lauku vecītis brauc ar kūpošu dampi pa laukiem vai pa ciematu, kur dienā izbrauc 45 cilvēki? Visi nomirs no astmas, vai?

Pārāk sterils dzīvesveids noved pie alerģiskām saslimšanām. Bērnam tomēr būs jādzīvo šajā vidē un lai pierod. Neizvairies no nenovēršamā.

Dīzeļu pārpilnībai izskaidrojums ir gluži vienkāršs - pagrūti ko citu nopirkt. Paskaties sludinājumos. Ja nepirksi gluži mazauto, kur benzīni vēl +/- ir, tad lielākiem autiņiem 80% ir dīzeļi (Vācija, oriģināls nobraukums, braucis viens mācītājs u.t.t.). Vienā brīdī pircējs saprot, ka benzīnu viņš tur sameklēt nevar un nopērk to, kas ir. Ne visiem ir zināšanas, vēlme, laiks lai gaidītu vēlamo auto, dotos uz ārzemēm pakaļ u.t.t.. Tālāk - daudziem nepatīk kvēpu filtru izgriešana. Neredzu problēmas, ja auto bez tā ieliekas normās un skati iziet. Neviens nav aizliedzis braukt arī ar vecu dīzeli, kam kvēpu norma ir gana augsta. Es īpašnieku vietā arī nemainītu tikai tāpēc, ka kādam liekas, ka šis ir pelnījis 3nieku. Par gaisa mērītājiem. Vai nebija tā, ka rezultāti nemaz nebija tik dramatiski? T.i. - mērīja un atzina, ka +/- viss OK? Tālāk - dzīvošana centrā lielākoties ir absolūti brīvprātīga izvēle. Nevari gribēt aiziet uz svarīgām vietām 5 min, tajā pašā laikā mieru un klusumu. Ja troksnis vai kvēpi par traku, vienmēr var pārdot dzīvokli un pārcelties uz kādu klusāku rajonu. Varu pačukstēt, ka finansiāli tam vajadzētu būt iespējamam. No centra uz Bolderāju - mierīgi. Otrādi - nu nez, nez. Kasiņ, Tavs piemērs par bērnu nez vai būs īsti jēdzīgs. Man bērns gluži labi guļ jebkur un neesmu novērojis, ka laukos labāk gulētu kā Rīgā. Kur tad Tu staigāji? Ar ratiem pa ietvi, kur visai skaļš? Tad nav jau brīnums, ka mazāk guļ kā klusā parkā.

Ja 200 tūkstoši un jau līdz kliņķim, tad nu vai Tu esi ņiprs mašīnu drāzējs vai arī tie auto stipri švaki

Friču policaji vienkārši nedrāžot kraviniekus ar 90 km/h, kas ir 80 km/h vietā. Vienkārši tā un tieši tā. Stāsts no cilvēka, kas ar šo šofera amatu maizīti pelnīja, biedrojās ar citiem līdzīgiem amata brāļiem, dalījās ar viedokļiem u.t.t. Bet tas tā, bez jelkādas atsauces uz Vernonu un citiem.

Vismaz man kravas auto šoferis gan izteicās, ka Vācijā kravinieki faktiski var braukt ar 90 km/h. It kā noteikumi neļaujot vairāk par 80 km/h, bet uz šito pieverot acis. Ej nu saproti.

Kā nu ne, ar GPS var, vien stipri kritiski skatos uz visādiem telefoniņu GPS. Ar sakarīgu iekārtu precīzi arī noteiksi un zināsi, vien vajadzētu izvēlēties testēšanai sakarīgu ceļa posmu - nu kaut vai jau sākt ar to, ka ne to kalnaināko.