Ja kādam gribas jēdzīgu auto, var pasūtīt - drīzumā brauksim uz rietumu pusi. Individuāli bez pieredzes un jau iestrādātiem kontaktiem tajā galā gan parasti nekas jēdzīgs nesanāk. Tikko viens atbrauca - pēc tam remontā ieguldīja pamatīgu piķi, jo no autiņiem pats neko nesaprot un bija pamatīgi "iepircies".

Man domāt, ka jebkura šāda tipa pārbūve izmaksā neadekvāti dārgi. Bez tam arī pārreģistrācija pārbūves rezultātā. Nez vai tas Volvo 850 ir saglabājies tik lieliskā stāvoklī, lai ar to būtu vērts nodarboties. "Saules mūžu" tak ar to nebrauksi!? Jāmaina motors, pārnesumu kārba, elektronika utt.

Renault 1,9 tdi skrien gana glīti, kamēr labā stāvoklī, taču nebūt nav tas ekonomiskākais dīzeļmotors. Torēr tas ir viens no tiem izstrādājumiem, kas pamatīgi dilst - tikko vienu tādu pārlasījām - kopējās remonta izmaksas nemaz negribu šeit minēt...

Manuprāt, katrai piedziņai ir savas priekšrocības un savi trūkumi - RWD dod vairāk baudas uz slideniem ceļiem, bet jāapgūst vadāmas sānslīdes. FWD ir ar labāku caurgājamību pa "šļuru', kupenām, "špūrēm", taču, izslīdot ļoti akurāti jādarbojas ar akseleratora pedāli - vēlams iemācīties paralēli akurāti pielietot bremzēšanu ar kreiso kāju - arī tad var saķert patīkamas izjūtas. AWD ir abu iepriekšminēto piedziņu priekšrocības un arī trūkumi. Ja māki izmantot priekšrocības - esi valdnieks pār savu auto un ceļu teju jebkuros apstākļos! Ja nemāki, tad ir "auzas", jo pat salīdzinoši vienkāršās situācijās iekulsies nepatikšanās.

Es, ja ir iespēja, izvēlos AWD, jo ar to braukt ir pilnīgs "kaifs", īaši, ja vēl auto aprīkots ar turbopūtes motoru...

Kādreiz sen senos laikos bija tā - auto ar elektroniku "piepičkāts", taču to, kas attiecas uz braukšanu, ražotājs bija pietaupījis. Rezultātā - elektronoka darbojas, bet auto uz priekšu diez ko nebrauc...

Tad jau labi! Viss iet uz priekšu, viss attīstās...

Par cik galīgi neesmu LPG atbalstītājs, tad ieteiktu uzmanīties, it īpaši, ja runa iet par auto no salona. Cik zinu, neviens ražotājs nepiedāvā "gāzētus" auto un visi dīleri liek gāzi uz vietas. Tādējādi jums vairs nav rūpnīcas garantija, kas ir visnotaļ lietderīgi jaunam autiņam, bet gan vietējā apdrošinātāja polise. Tur varētu gadīties cīņas par garantijas remontiem. Un vēl - cik esmu runājis ar normāliem gāzes večiem, tad labas gāces iekārtas sākas no apmēram 1200-1300 EUR. Viss, kas ir lētāks ir riskants un ne retāk, kā 30 000 km jākopj, jāmaina sprauslas, jāregulē utt. Tad, ja to nedara, riskē nokūpināt motoru, ja dara - izmaksas samazina ekonomisko efektu pēc kā visi tā kāro. Neesmu skaitījis, cik t.km atmaksājas 1300 EUR gāzes iekārta.

RT33!

Reizēm tās jaunās (nepārbaudītās) tehnoloģijas Tev var gana pabojāt dzīvi - sk. p. 4 manā ieprēkšejā ieteikumā!

Bucefal!

Īsos vārdos - starpība starp benzīna un dīzeļdevgvielas cenām nesedz cenu starpību jaunam auto pie maziem nobraukumiem, jo arī benzīnnieki pašlaik ir ļoti ekonomiski. Dīzelim, bez tam ir arī dažas blaknes, kas daudziem liek izvēlētise benzīna auto. Dažas uzskaitīšu.

1. Dīzelis ātri kļūst skaļāks.

2. Ziemā parasti lēnāk uzsilst.

3. Degvielas uzpildes pistoli bieži jāņem ar cimdu, ja nolej garām, paliek taukains pleķis, ja trāpa pili uz drēbēm - vēl sliktāk.

4. Apkopes parasti dārgākas, jo eļļas jālej vairāk, degvielas filtri ir dārgāki un tos biežāk jāmaina.

5. Iestājoties aukstam laikam jāseko, kas ir bākā. Ja šonakt piezagtos -12 grādi, tad 90% dīzeļauto no rīta nekur neaizbrauktu.

6. Un galvenais - jaunie dīzeļi aprīkoti ar sīkdaļiņu filtriem atbilstoši EURO 5 un 6 prasībām. Ekoloģija! Bet, pie maziem nobraukumiem tie mēdz neattīrīties (neizdegt) un tad gan sākas lielas un dārgas problēmas.

Mans ieteikums sekojošs:

1. ja nobraukums gadā nepārsniedz 30 000 km, dīzelis vairs īsti neatmaksājas. Ja nav vēlēšanās braukt tieši ar dīzeli, tad izvēle par benzīna motoru ir pamatota.

2. Nevajag skatīties uz motora tilpumu, jo jaunie motori ir patiesi ļoti efektīvi. Cits jautājums - pavēro raksturlīknes, īpaši griezes momentu, kas dzīs tavu braucamo uz priekšu. ZS (kW) patiesībā nav tik būtisks rādītājs, jo diez vai tu bieži griez motoru pāri 5000 apgr./min.

3. Atrodi laiku izmēģināt pretendentus, un izmēģinājuma braucienam pieprasi tik ilgu laiku, cik tev nepieciešams, lai sajust visas nianses un braukšanas īpašības. Atceries - tavs auto pats tevi izvēlēsies!

4. Neesmu galējs VW pretinieks, bet gribu atgādināt, ka šim konkrētajam zīmolam ir diezgan daudz un regulāras garantijas problēmas, akcijas utt, par kurām visām tu jau samaksāsi, pērkot to auto. Nav jau tā, ka gluži visiem, bet tomēr... Un vēl - priekš tā, kāds tas auto ir, drusku par dārgu.

Škoda, piemēram, būs tikai drusku "ne tik kruta", bet būtiski lētāka.

Tomēr velti laiku arī kdam Japānim, varbūt arī Korejietim, Vācietim! Kaut vai tādēļ, lai izjustu ko citu, salīdzinātu un paplašinātu redzes loku!!!

Mans ikdienas auto auto galīgi nav piemērots nevienam autosporta veidam (VW T4... :-) ), taču pasākums atbalstāms. Esmu gatavs iesaistīties un padalīties vismaz ar pieredzi, ja kādu tas interesē... :-)

Gribu teikt paldies par jauko pasākumu!

Galvenā atziņa - aiz virtuālajiem komentētāju "nikiem" slēpjas forši, atraktīvi un, galvenais - dzīvi cilvēki, ar kuriem var ne tikai pakomunicēt netā, bet labi pavadīt laiku "dzīvajā"! Tas patiesi priecē!!!

Vienīgais trīskāršais "FUI" redaktoram, kurš tā arī ignorēja jauko pasākumu, bet zinu, ka arī viņš ir dzīvs cilvēks un droši atbilst iepriekš nosauktajai personu kategorijai...

Štruntīgas granulas tērējas vairāk, vairāk pelnu, netīrāks katls - biežāk jātīra. Vēl bija grūti ieregulēt padevi, lai maksimāli efektīvi sadedzinātu tās štruntīgās granulas. Teju vienalga, cik daudz ieregulē bēršanu, ir līdz galam nesadegušas granulas, kas turpina gruzdēt pelnu kastē. Mainot padevi gan uz vienu, gan otru pusi, nesadegušo granulu skaits tikai palielinās... Man domāt, ka tās vienkārši nav spējīgas līdz galam sadegt. Diez vai tas ir labi...

Man jau divus gadus Commodus pirktais katls rullē bez bēdām. Vienīgā problēma, ja gadās iepirkt sliktas granulas, bet tas ir paša rokās!

Braukt ar grabošu auto ir nepatīkami, vienalga, vai tas jauns, vai vecs. Patiesību sakot - agri, vai vēlu tas troksnis "izlīdīs laukā". Pat, ja garantija iet uz galu, un dīleris vēl arvien nevēlas novērst problēmu, tad, beigu beigās, tā vienalga būs dīlera problēma. Ja regulāri sūdzēsies un prasīsi viņiem to novērst (pietiek arī šo sūdzību atkārtot sezonas riepu maiņas laikā, vecot apkopi, vai mainot lampiņu), tad pat pēc garantijas laika beigām varēsi, juridiski pareizi un korekti noformējot savu pieprasījumu, samainīt bojātos mezglus pa garantiju, jo dīlera PIENĀKUMS ir novērst defektus, kas radušies ražotāja vainas dēļ! Protams, ja esi ievērojis ekspluatācijas noteikumus.

Pašam gan remontēt neko nevajadzētu, taču pie laba speciālista pēc defektācijas griezties neviens nevar liegt. Ja izdodas precīzi identificēt problēmu, tad jau ar konkrētāku pieprasījumu atkal jāvēršas pie dīlera. Izvēlēties gan vajadzētu tādu izņēmumu, kas ir tendēts palīdzēt klientam, nevis visus sūtīt divas mājas tālāk.

Tātad - ja garantijas laikā vairākkārtīgi esi sūdzējies dīlera servisā par sava automobiļa tehnisku problēmu, tad pat beidzoties garantijas laikam, dīleris būs spiests to novērst pa garantiju, pretējā gadījumā gan varēsi šim uzņēmumam un arī markai radīt ļoti daudz nepatikšanu! Un vienalga, viņi būs spiesti saremontēt auto par saviem, ne Taviem, līdzekļiem!

msh!

Lai cik žēl arī nebūtu, jāsaka, ka Tu esi viens no potenciāli bīstamajiem indivīdiem, pat neraugoties uz dažu labu atziņu Tavos komentāros!

Nelaime ir Tavā pašpārliecinātībā, kas skaidri parāda, ka no braukšanas neko daudz viss nejēdz. Bez tam, Tev ir grūtības ar fiziku, kas braucot ar auto ir gana svarīga zinātne, un ko braucot būtu vēlams ne tikai zināt un saprast, bet arī izjust!!!

Viena no lielākajām bēdām ir tā, ka vesels bariņš indivīdu nav iemācījušies klausīties, neko nedzird. Maigi aizrādījumi, ka viņiem nav īstas skaidrības par braukšanu un satiksmes organiizāciju, neko nedod. Tas šos indivīdus padara bīstamus pārējai sabiedrībai. Paštaisnums un pašpārliecinātība nav tās labākās īpašības ne dzīvē ne uz ielas!

Šķiet arī, ka no tā cik no kādas automašīnas var "izspiest" Tev arī nav ne mazākās sajēgas. Ne no kalna, ne pa vējam pat mans vecais Žīgulītis ar pieciem normālas komplekcijas vīriem uz gruntenes 80. gadu vidū gāja 160 km/h bez kādas piepūles. Kas attiecas uz pārslogotas, ar pabēdīgiem amortizatoriem aprīkotas automašīnas šūpināšanu, tad tā jau ir fizika, par ko, kā jau secinājām, Tev arī īstas nojausmas nav.

Bez tam - kā, ar ko, kad un kādos apstākļos es esmu braucis Tev nebūs spriest, jo Tu mani nezini, bet teikšu vienu - man ir bijusi iespēja izbaudīt ļoti daudz ko, taču vēl ar vien turpinu mācīties, krāt pieredzi, klausos citos, uzmanīgi izlasu un pārdomāju komentārus, arī Tavus, domāju, un analizēju - visu pirmām kārtām sevi. Tikai pēc tam dalos ar pārējiem.

msh!

Cik atminu, Taurupē visi seši bija "līksmojuši" līdz pat rītam.

Par Jūrmalas upuriem it kā neviens neko par alkoholu nav teicis, bet BMW skrien ātri arī bez visa alkohola.

Par tiem spriedelējumiem, kā var ar švaku Audi taisnā ceļā norauties, jāsaka - elementāri pat skaidrā. Tēma bezgala vienkārša: 140 - 160 km/h to auto var iekustināt bez lielām problēmām. Ņemot vērā Audi raksturīgo komfortablo piekari, kas, droši vien, ar gadiem kļuvusi vēl drusku mīkstāka, 6 cilvēki automobilī, kas svara ziņā ir krietni par daudz, gan jau ne tās svaigākās riepas, pietiek viegli uzšūpojoša bedre jeb vilnītis uz ceļa, lai to auto novirzītu no trajektorijas. Ar šo situāciju bez īpašām prasmēm un treniņa retais autovadītājs, arī skaidrā būdams, tiks galā...

Neuzdrošinājos domāt, ka esi viens no tiem, kas brauc "ķēmā", bet tēma par pašpārliecinātību un "ar mani gan tā nevar notikt, jo es visu zinu" gan, piedod" drusku cauri spīd...

Par pārējo gan Tev un citiem rakstītājiem var pilnīgi piekrist - tas "bezpriģels", kas valda mazajos miestiņos un lauku ceļos, nav aprakstāms.

Pieļauju, ka tur jau pie vainas kopējā situācija valstī!

msh! Pārstāj plātīties ar savām prasmēm un Zs. Šoreiz tusiņš ne par to, lai gan neko nepareizu jau Tu neraksti, ja nu vienīgi... Ieklausies sevī: .. es varu,...kas tas par idiņu, kurš nespēj,... es ar saviem Zs, ... tu ar saviem Zs...". Nešķiet kaut kur jau dzirdēts? Vai tie, kas šobrīd uz šo visu jau noraugās no mākoņa maliņas, īsi pirms tam, kad ietesa šņabīti, vai kādu nekādu spice un sēdās pie stūres nedomāja gluži līdzīgi?!

Neesi vēl sapratis, kā taisnā ceļa posmā var noķert pretējās puses koku? Varu paskaidrot! Sākumā ar draugiem jāiedzer kas alkoholisks. Tas jāpapildina ar ko pīpējamu, šņaucamu, vai iešļircējamu. Tad ar čomiem jāsāk pārrunāt, kā es baigi varu, kādi manam auto Zs, un kādi pārējie ir idiņi. Tad jāatminas, ka vēl taču uz kaut kurieni jādodas, vai kur jāpaspēj. Tālākais jau tehniskas dabas jautājums, kurš koks vai vilciens izrādīsies tavējais.

Galva sajaukta ar sēžamvietu. Vēl to sauc tā, ka anālā atvere ir nevis tur, kur citiem, bet beidzas tieši paurī!

Smaidīgajam - Tu esi bijis Norvēģijā un redējis, kā viņi, piemēram, piektdienas vakaros, līdz kādiem 3iem naktī pielejas tā, ka ceļu mājup neatrod? Vienīgi nevienam nenāk prātā sēsties pie stūres dzērušam, jo - pilnīgi visus "masu pasākumus" ļoti rūpīgi uzrauga policija (!!!), man izskatījās, ka arī audzināšana neļauj...!

Man vēl arvien šķiet, ka ne alkohols, ne ātrums nenogalina, ja māk gan vienu, gan otru lietot tad kad var un tur, kur var!

Kaut kā reiz gribētos tik vaļā no tās sodīšanas, jaunu sodu izgudrošanas, esošo palielināšanas. Cik tad ir to pārkāpēju, kurus noķer un soda? Tas ko maina, pārējie pieraujas? Neesmu neko tādu redzējis! Brauc viens "speciālists" reālā "pālī", viņu noķer, atņem vadītāja apliecību, uzliek lielo sodu. Pēc mēneša šis pats bez tiesībām vēl lielākā "pālī" gāž atkal. Ko tālāk - nošaut?

Tos pārējos neviens ar bozi tajos spēkratos neiesēdināja - paši kāpa, varbūt pat uzmundrināja iereibušo vadītāju dot grīdā. Ja gadīsies šitos izķert pirms nelaimes, var jau mēģināt sodīt - pēc principa, ja esi tajos ratos, tad zināji un saprati, kas notiek. Tātad līdzvainīgs!

Bet, ja kāds no tiem nelaimīgajiem bija jau tā "piesvilpies", ka viņu mešus salonā iemeta, ko tad?

Varbūt reiz tomēr ķersimies klāt pie audzināšanas un skološanas? Tam vismaz ilgtermiņā būs kādi pozitīvi rezultāti, jo gan noziedzība samazinās, gan savstarpējās attiecības kļūst korektākas pieaugot izglītības un zināšanu līmenim vienmēr.

Un jāsāk, manuprāt, ar eksamenācijas sistēmu, kas šobrīd ļauj iegūt vadītāja apliecību teju katram indivīdam, jo eksāmenus nolikt autoskolā iemāca, taču jēdzīgi braukt, saprast, kas uz ceļa notiek, kā arī kādas var būt sekas pašpārliecinātībai, bravūrai un pārgalvībai komplektā ar brauk prasmes un pieredzes trūkumu, gan nē!

Ja eksamenācijas principi nebūs stīva pārliecināšanās, ka ietrenētos maršrutus kursants ir apguvis un spēj izpildīt ar "paskaties pa labi, paskaties pa kreisi...", bet tā, lai eksaminātors redz, ka esi pagriezis līdzi arī galvu, tik ilgi viss būs slikti.

Redzot, kā jaunos autovadītājus māca, un kā viņi kārto eksāmenu braukšanā, varu teju droši apgalvot, ka vismaz 1/2 no viņiem vadītāja apliecību izsniegt jau ir kriminālnoziegums, kas noved pie marta šausminošās statistikas!!!

Mūsu satiksmes organizatori, manuprāt, neizceļas ar augstu erudīciju un sapratni, kas īsti notiek uz Latvijas ceļiem, un pie kā ir novedusi viņu gadiem īstenotā satiksmes organizācijas politika.

Vēlos teikt, ka tas ir totāls nihilisms gan attiecībā pret CSN ievērošanu, gan autobraucēju savstarpējās attiecībās. Nekad neesmu varējis saprast, ko var panākt ar, piemēram, ātruma ierobežojošas, apdzīšanas aizlieguma zīmes uzstādīšanu, vai nepārtrauktās ass līnijas uzkrāsošanu vietās, kur kaut kad kāds indivīds, kuram vispār nedrīkstēja izsniegt vadītāja apliecību, ir "nokrašojies".

Rezultātā tas rada pirmos aizliegumu un ierobežojumu pārkāpšanas iedīgļus. Vēlāk - šos ierobežojumus vispār neviens neņem galvā, jo neredz nekādu to pamatotību.

Satiksmes organizētājiem būtu jāņem vērā, ka lielākā autovadītāju daļa nav bezsmadzeņu pelēka pa ielām un ceļiem kustoša masa.

Atļautais ātrums ir tik pat abstrakts lielums, cik drošais ātrums. Diemžēl nav iespējams katram indivīdam atļaut pārvietoties ar viņa drošo ātrumu, jo "vidējais" autovadītājs visbiežāk ne visai objektīvi spēj novērtēt savu "drošo ātrumu".

Patiesībā - tas arī nav tik būtiski. Sabiedrība ir noteikusi normas, kurām ir jāpakļaujas gan tiem, kuri objektīvi varētu pārvietoties ātrāk, gan tiem, kam konkrētie ierobežojumi vienalga ir par mazu, jo viņu drošais ātrums ir vēl zemāks.

Tas, par ko es gribētu pacīnīties ir, lai visu ceļu satiksmes dalībnieku drošais ātrums normālās situācijās (gaišs, sauss, labs ceļš, normālas riepas, automobilis tehniskā kārtībā utt) nebūtu zemāks par atļauto.

Tiem, kuri nespēj izpildīt šādas prasības, jāturpina mācīties un jāpaaugstina kvalifikācija, jo šiem ierobežojumiem būtu jābūt kā kvalifikācijas nosacījumam, gluži tā pat kā kvalificēties Olimpiskajām spēlēm, vai nokārtot vidusskolas eksāmenus. Nevajadzētu spēt iegūt "atestātu", ja zināšanu un prasmju līmenis neatbilst noteiktajām minimālajām prasībām! Atpakaļ uz autoskolu!!!

Sagaidu, ka uzradīsies vesels bars oponentu, tomēr - pirms sākat gānīties, drusku padomājiet!

Starp citu - eksistē ne tikai rakstītie CSN, kur, starp citu, ja nemaldos vēl arvien pastāv aizliegums braukt nepamatoti lēnu, tādējādi traucējot citiem satiksmes dalībniekiem, bet arī nerakstītie, par kuriem lielākā tiesa mūsdienu auto vadītāji, šķiet, nekad neko nav pat dzirdējuši!

P.S. Arī autoskolu instruktoriem būtu vērts padomāt, kā un ko viņi māca saviem kursantiem. Vienam otram no viņiem arī derētu kaut kur pamācīties, jo brīžiem šķiet, ka viņi paši ne vella nejēdz!!!

Ansim varu piekrist tikai daļēji - vispār arī dzīvot ir bīstami, kur nu vēl pārvietoties... Tomēr - zinot savas iespējas, mākot novērtēt visus manis minētos faktorus, ir neskaitāmi autovadītāji, kuri gadiem nav iekūlušies negadījumos.

Gluži tāpat kā ātrums, arī drošība ir absolūti relatīvs jēdziens. Homo sapiens tieši tāpēc tāds ir, ka kļūdās. Jautājums tikai, cik bieži, un vai arī mācās (vēlms - no citu kļūdām) tādējadi papildinot savu esošo pieredzi un iegūstot jaunu. Tas, savukārt, palielina konkrētā indivīda "drošo ātrumu".

Pirmo reizi, vēl vidusskolā, ar jēdzienu "drošs ātrums" saskāros lasot Sobieslava Zasadas grāmatu "Drošs ātrums". Tur šīs termins iztirzāts gari, plaši un visiem saprotami (ja māk "klausīties"!).

Papildinot Ivara teikto, kurš droši vien ir īstais... , gribu atturēties no IKP ietveršanas, bet atgādināt, ka drošš ātrums ir ārkārtīgi individuāla lieta, kas papildināta ar objektīviem parametriem. Mēģināšu definēt.

Drošs ātrums ir tāds, kad ņemot vērā prasmi, pieredzi, reakcijas ātrumu, redzes īpatnības, ceļa stāvokli, automobiļa un tā riepu stāvokli, nogurumu, pašsajūtu, veselību utt, automobiļa vadītājs pilnībā kontrolē situāciju, savu un pārējo satiksmes dalībnieku darbību, un ir spējīgs reaģēt un izvairīties no jebkādiem satiksmes negadījumiem, ieskaitot meža zvērus, sēņotājus utml.

Droši vien ietekmējošos faktorus varētu vēl krietni papildināt.

Kā redzat - ārkārtīgi daudz ietekmējošo lietu.

Tas, par ko runāja tēmas uzsācējs, vairāk izklausījās pēc pamatotiem, vai nepamatotiem ātruma ierobežojumiem, vai atļautajiem ātrumiem, kam, patiesībā ar drošu ātrumu nav nekāda sakara!

Fiziķu nosauktais 0km/h ir tikai relatīvs jēdziens - viss atkarīgs no atskaites punkta (Einšteins).

Zemes lode ne tikai griežas, bet ar cik tur tiem tūkstošiem km stundā traucas ap Sauli!!!