Kārtot: Augošā secībā
m368j 26.05.2015 17:35

un vēl piebilde- ja velosipēdistus izliks uz brauktuves, tad kā tiks savietoti visi transporta līdzekļi, t.i. mašīnas, motobraucēji un velosipēdisti? katram sava josla vai riteņi un motocikli uz vienas? nav tomēr visi tik atbildīgi braucēji, lai tik lēnu transporta līdzekli kā riteni laistu pa brauktuvi ar pārējiem. (jo lielākajai daļai Rīgas braucēju ritenis tomēr nav tam, lai kaut kur 'nestos', bet gan lai relaksējoši pavizinātos pa pilsētu u.tml.)

vienīgais reālais variants, ko es redzu strādājam, kā riteņbraucējus atdalīt no gājējiem, ir kārtīgas velo infrastruktūras izveide (nevis 3 velojoslu un kādu uz divu roku pirkstiem saskaitāmu veloceliņu izveide). kad visur būs veloceliņi, tad riteņi netraucēs ne gājējiem, ne braucējiem. bet līdz tam vēl ir tālu. tikmēr, kamēr nav visu pilsētu aptveroša velo infrastruktūra, velosipēdistus mest uz brauktuves ir bezatbildīgi!

m368j 26.05.2015 17:27

man kā aktīvai velobraucējai Rīgā, kas katru dienu, kad to atļauj laika apstākļi, mēro 40 minūšu maršrutu ar velosipēdu pa ietvi, ir sakāmas 2 lietas:

1) pa brauktuvi braukt būtu pašnāvība, jo katru dienu redzu situācijas, kad autobraucēji nepamana velosipēdistus, īpaši, izdarot labo pagriezienu, kad blakus esošais velosipēdists brauc taisni pāri krustojumam (atceramies- velosipēdisti brauc pa joslas labo pusi). arī ātrums mašīnām ir daudz lielāks (pat pilsētās to mana, ne tikai ārpus tām), un kā autobraucēja varu teikt, ka riteņbraucēji uz brauktuves ar lēnu braukšanu traucē, savukārt, sastrēgumus viņiem ir grūti izsekot- citreiz nesas garām vēja ātrumā, citreiz ložņā no vienas joslas uz otru;

2) es, braucot pa ietvi, esmu ļoti atbildīga, t.i. nekad nepakļauju gājējus riskam vai nedrošības sajūtai. ja gājēji lēnām pastaigājas pa ietves vidu, es lēnām čunčināšu aiz viņiem, varbūt uzdzindzināšu, ja viņiem ir, kur paiet malā vai apbraukšu, bet virsū nekad ar lielu ātrumu nenesīšos, jo uztveru sevi kā gājēju, vienlīdzīgu ar pārējiem. tikai tad, ja ietve ir tukša vai ļoti plata, es uzņemšu lielāku ātrumu. bet tāpat acis vienmēr būs vaļā un būšu gatava reaģēt.

protams, bieži vien pat, ja ļoti lēnam kādam ripoju aiz muguras, gājējs tūlīt kā mani pamana, salecas, mūk malā un dod ceļu apstājoties. tas, lūk, ir skaidrs rezultāts no visu to "gonkotāju", "sportistu" un velokurjeru braukšanas manieres. ja velosipēdists plāno braukt pa ietvi, tad ir jārēķinās ar gājējiem un jāizbrauc ātrāk, nevis jānesas pilnā ātrumā pārējiem garām.

Lasītākie raksti

Jaunie raksti