Nejauc auto klases. Golps jāsalīdzina ar Elantra/Ceed.

Getz ir jāsalīdzina ar Polo. Es teiktu, ka Getzam ir labāki benzīna dzinēji, nekā attiecīgās paaudzes Polo. Viss pārējais, protams, ir sliktāks.

Ceed varbūt bija pirmais speciāli Eiropai izstrādātais modelis, bet Getz bija pirmais Hyundai kurš tika radīts Eiropā:

www.autoexpress.co.uk/hyundai/getz/15208/hyundai-getz-13

Getz rūsē ļoti ļabi, it īpaši vājā vieta ir priekšējais pusrāmis. Tas, man šķiet, pārsvarā ir iemesls, kādēļ tie auto tika norakstīti. Pret to, cik daudz viņus savulaik pārdeva, uz ielām palikuši maz.

Ja nemaldos, tas bija pirmais Hyundai/Kia modelis, kurš tika izstrādāts Eiropā un pārdevās ļoti labi šajā tirgū. Izturīgs auto ar sliktu plastmasu un bleķiem.

Nākamos i20 priekš Eiropas tirgus ražo Turcijā. Cik dzirdēts par pirmās paaudzes i20, problēma ar koroziju joprojām aktuāla. Tā jau ciešams auto- viens no lētākajiem lietotajiem savā klasē. Bet līdz Eiropas brendu mazauto līmenim nevelk.

Man vienmēr ir interesējis pamatojums pirkt moci/motorolleri ar mazu kubatūru, bet ar kuru ir nepieciešama A kategorija.

Jo 150cc tāpat neiet un ieguvums pret 125cc ir neliels. Tā vietā taču var paņemt vismaz 350cc.

Nu tad viss skaidrs- Renault D sērijas motoriem (atšķirībā no K sērijas 16v motoriem) nav vārstu hidrokompensatoru. Lietojot uz gāzi vēlams vārstus pārbaudīt/regulēt ik pa 30k km. Jā un gāzes iekārtas regulējums arī var to ietekmēt.

Tas pats būs ar Volvo pēc 2000 gada.

Ko tur daudz tiekt par šiem Volvo. Puse Latvijas ar tādiem brauc.

Lielākā problēma ir nobraukums. D5 motors protams, ka ir izturīgs, bet nekas jau nav mūžīgs. Pēc 400k km jebkura mašīna prasīs investīcijas un šādiem Volvo pārsvarā jau reālais nobraukums būs pie 500k.

Benzīna motori, kā jau Volvo, ļoti labi. Diemžēl ar šo modeli, vairs nav vārstu hidrokompensatori, līdzi ar to papildus izdevumi pie auto ekspluatācijas uz gāzi. Bet man šķiet tas, vienalga būs labāks variants par nodzītu D5.

Pie papildus nepilnībām var pieminēt salīdzinoši maz vietas aizmugurē, mēdz izrūsēt priekšējās glāzes (noteikti jāpārbauda pirms pirkšanas), švaka pakaļējā piekare.

Ko tur brīnīties par patēriņu pilsētā? Tādu mašīnu parasti neņem, lai brauktu īsus gabalus pa pilsētu.

Tad ir smagi nepaveicies, jo šie un K-sērijas Renault motori ir izturīgākie kādi ir pieejami.

Var paskatīties no šādas puses:

Lai šobrīd prastākais, bomzīgākais elektroauto sevi atpelnītu uz 100k km, tam būtu jāmaksā 13.5k EUR.

Šobrīd lētākie elektro auto (tādi, kurus var nosaukt par auto) ir:

Renault Twingo Electric - Cena Vācijā no 23.8k EUR

Vw eUp - cena no 24k EUR (varbūt SEAT/Škoda ir lētāks)

Renault Zoe - Akcijas cena 27k EUR

Varbūt kāds var papildināt šo, bet es uz ātro neatradu citus..

Tātad cenas starpība ar Sandero LPG ir 10k EUR. Es domāju viss ir skaidrs.

Bet tā kā elektro auto popularitāte un ražošanas apjomi pieaug, akumulatori kļūst lētāki, tas ir tikai laika jautājums kad cena par tiešām lietojamu budžeta elektroauto nolaidīsies līdz pieņemamam līmenim.

Kāds tur garāžas dizains? Tur ir rūpnīcā uzstādīta Landi Renzo gāzes iekārta, kurai vadības bloks, visticamāk, integrēts pašā motora vadības blokā.

Ko nozimē jāties ar gāzi? Man ir bijuši trīs auto ar gāzes iekārtām, nav bijušas problēmas.

Es ar to visu gribu pateikt, ka lai arī tas Spring ir lētākais elektroauto, to nekādīgi nevar nosaukt par labu/izdevīgu auto. Jābut jocīgam cilvēkam, lai pa savu naudu pirktu tādu auto.

Un tā mašīna būs izjukusi, pirms spēs sevi atpelnīt

Dacia Spring ir kaste ar elektromotoru pa 17k ar kuru nevarēs pabraukt pa šoseju. Pēc izmēra to var salīdzināt ar Twingo. 0-100 kmh aizņem 19 sekundes.

Dacia Sandero LPG jau var nosaukt par mašīnu. Cena 11.5k

(Piemaksa par gāzes iekārtu sanāk 230 EUR pret benzīna modeli). Apkopēs vienīgā atšķirība būs sveču un gāzes filtra maiņa ik pa 30k km. Pēcgarantijas materiālos tas būtu 40 EUR + darbs.

Gāzes patēriņš varētu sanākt ap 6,5 litri, rupji pierēķinot benzīna izmaksas, sanāks pie 4 EUR uz 100 km.

Dacia Spring izmaksas sanāk 2,3 EUR uz 100 km. Tātad - 1,7 EUR ietaupījums uz katriem 100 km, pret Sandero LPG.

Apkopju izmaksu starpību varam nerēķināt, jo Spring tomēr nav pilnvērtīgs auto un tā varam nedaudz atsvērt nepilnības.

Tātad uz 100 k km ietaupījums ar Dacia Spring sanāk 1700 EUR, pie cenas starpības 5.5K.

Un tāpat paliek iepriekš minētās problēmas ar lietojamību, izmēru, motora jaudu un kvalitāti.

Ja eiropā ar mazauto mēs uztveram ap 4m garumu, tad Spring ir 3,7. Sanāk A klase, a tur statistikā ir kopā A+B.

Dacia Spring nevar gluži nosaukt par kaut ko baigi izdevīgu. Tā mašīna ir par mazu priekš Eiropas, tai ir pārāk vājš motors un kvalitāte, noteikti, būs šausmīga. 17k eur par tādu štruntu vienalga ir liela nauda.

Protams, lietotāja faktors ir jebkurai tehnikai. Var jau paveikties.

Sorry, nav tūrists, bet ļoti labs ielas mocis. Šie divi ir ļoti izdevīgi varianti:

www.ss.lv/msg/lv/transport/moto-transport/motorcycles/kawasaki/bpjib.html

www.ss.lv/msg/lv/transport/moto-transport/motorcycles/kawasaki/hlphp.html

----

www.ss.lv/msg/lv/transport/moto-transport/motorcycles/kawasaki/dcbmn.html

www.facebook.com/marketplace/item/473021220774231

Šos tā uz ātro varu izcelt. Varbūt ieinteresē.

Man salīdzinot XF650 ar F650, likās ka F650 ir tāds kvalitatīvāks, labāk nostrādāts.

Bet neko sliktu par abiem šiem močiem nevar pateikt, lieliska izvēle šajā kategorijā.

Jā, korejiešu moči ir labāki, bet ir nedaudz grūtāk ar atsevišķu detaļu sagādi. Pa lielam arī korejiešu moči izmanto japāņu tehnoloģijas un Hyosung gadījumā, lielākā daļa detaļu der no Suzuki. Sava specifika tur protams būs.

Un visi tie ķīniešu moči ir licenzētas vai nelicenzētas kopijas japāņu tehnikai, bet nekādu kvalitāti no tā nevar gaidīt. Vienalga, vai tas ir tāds Optima Līnija brends kā Mash, Brixton, Masai utt vai tas ir kāds ķiniešu lielais OEM ražotājs (Keeway, Shineray, utt).

Bet piebildīšu, ka 125cc močus arī Japāņu brendi mēdz "lētajās" Āzijas valstīs, jo tie tomēr skaitās budžeta modeļi. Cik zinu, Honda savus 125cc modeļus ražo Ķīnā un Indijā, KTM Duke ražo Bajaj, Indijā. Bet tas viss protams atbilstoši viņu kvalitātes prasībām. Bet, piemēram, Yamaha MT125 eiropas tirgum ražo Francijā un pēc manām sajūtām kvalitāte bija līmenī.

Uztver to 125cc moci kā īslaicīgu variantu. Pēc laika noteikti gribēsies pārsēsties uz ko nopietnāku. Tāpēc labāk pirkt ko kvalitatīvāku un tā, lai pēc tam normāli var pārdot tālāk.

Lai gan te viens kantoris Rīgā šo pasniedz kā baigo franču brendu, tas ir parasts generic ķīnas izstrādājums, kuru var sastapt arī zem kaudzes citiem brendiem.

Noteikti neiesaku pirkt šādu izstrādājumu. Nolietojas ātri, ir nekvalitatīvs un kad pienāks laiks pārdot, nāksies atdot par kapeikām, jo pieprasījums ir nekāds. Labāk pameklē kaut ko no zināma brenda.

Reti, bet citreiz var atrast Korejas ražojuma Hyosung un Daelim motociklus. Tie būs labākas kvalitātes par Mash un citiem ķīniešiem un maksā ļoti lēti.

Vot aizgāja GM vs VAG nemotoru mērīšanās. Vēl pietam par pilnīgu aizvēsturi..

Man bijuši gan GM gan VAG nemotori no dažādām paaudzēm, varu teikt ka ar Opeļa motoru krietni labāka un interesantāka braukšana. OK, tas VAG 1.6 8v dēļ konstrukcijas ir labāks pie zemiem apgriezieniem, toties neekonomiskāks un garlaicīgāks.

Un to, ka "neiet zem 3K" var teikt par jebkuru tā laika nemotoru. Vēlāk jau parādījās ieplūdes kolektori ar maināmu garumu un maināmas sadales fāzes.

Šiem Opel modeļiem nāk izteikti švakas 6 ātrumu kārbas- pastiprināti izdilst gultņi, kuru gaudošanu tieši var dzirdēt pie ātruma uzņemšanas un/vai 5-6 ātrumā.

Pie spararata maiņas servisā vajadzēja to kārbu pārbaudīt, jo ja problēmu ielaiž, tas var novest pie pilnīgas kārbas iznīcināšanas.

Jā, visi riepu kantori arī ir līdzīgi.

Jā, arī šādi varētu būt, ņemot vērā viņu pārdošanas apjomus.

Pāris reizes esmu tur pircis riepas. Parasti nav uz vietas tas, kas tiek piedāvāts internetā (klientu piesaistīšana nedaudz negodīgā veidā), bet parasti izdodas piemeklēt ko līdzīgu.

Ar servisu viss OK.

Pārvācies uz Koreju un dzīvo tur mūžīgi.