Šogad gan jūnijā, gan jūlijā pa divām nedēļām katru reizi izbraukāju krustām šķērsām gan Itālijas Alpus, gan franču Korsiku. Gulēju kempingos vai vienkārši stāvvietās. Pa visu laiku redzēju kādu 1-2 melnādainos, kas varētu piederēt pie šīs bēgļu kategorijas. Bet kempingos nekas nav mainījies - tie paši vācu, franču, itāļu pensionāri ar saviem mazbērniem. Līdz ar to par kaut kādu drošības pasliktināšanos noteikti nevar runāt. Arī pagājušo gadu, izbraukājot Grieķiju, redzējām 5-6 bēgļus. Nezinu, kur viņi slēpjās.

Palasīju. Interesanti, vai kaut kur ir norādīta definīcija apzīmējumam "Mopēds" ? Laikam tas ir kaut kas pa vidu starp velosipēdu un moci, bet kādi ir kritēriji?

Tāds iespaids, ka Latvijā kā par vienīgo veidu, kā samazināt negadījumu skaitu, ir tikai un vienīgi atļautā ātruma samazināšana. Ātrumu samazina, samazina, bet negadījumu skaits negrib samazināties. Un tas neskatoties uz to, ka Latvijā vieni no platākajiem un taisnākajiem ceļiem Eiropā. Jā, un bedrainākajiem, bet tapēc jau mūsu ceļi ir plati, lai var apbraukt bedres!

Tikko daudz braukāju pa Austriju. Tur uz visiem otršķirīgajiem ceļiem, kas nav autobāņi, ir atļautais 100 km/st. Ceļu platums tāds, ka baltās svītras ir no spoguļa līdz spogulim (maksimālā pieļaujamā novirze no kursa +/-10cm), ceļi līkumoti un kalnaini, ceļa malā nav nekādas asfaltētās, vai pāris metrus platās grantētās joslas kā LV, aiz baltās svītras uzreiz seko grāvis. Bija ļoti daudz tādu līkumu, kurus ar atļauto 100 nemaz nespēju izņemt. Bet dēļ ceļa platuma bieži jāsabremzējās, lai samainītos ar pretīm braucošo autiņu, (kas arī iet uz 100 km/h). Bet neskatoties uz to neredzēju ceļa malās ne sasisto autiņu, ne līķu kaudzes. Varētu likties, ka Austrijā ceļa negadījumu skaitam vajadzētu būt nesalīdzināmi lielākam, nekā LV. Kāds ir iemesls? Vai mēs Latvijā esam daudz sūdīgāki autovadītāji, vai mūsu autiņu vidējais vecums tik liels, ka tie braucot izjūk, vai mēs LV visi braucam šmigā, atšķirībā no austriešiem??????

Citēju: "Kravu pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana

TL izgatavotāja noteiktās masas vai slodzes sadalījuma uz asīm pārsniegšana vairāk par 5% — sods ir Brīdinājums vai 15 EUR."

Gribu pajautāt - vai kāds zin vismaz vienu gadījumu Latvijā, kad autiņi ar pilno masu līdz 3,5 tonnam tiktu dzīti uz svariem un sodīti par "noteiktās masas pārsniegšanu"?

Vai Jums kādreiz par vienu un to pašu pārkāpumu ir likuši sodu samaksāt 2 reizes? Man ir. Par kaut kādu pārkāpumu, kur pēc likuma sods ir "līdz 30 eur" policists soda protokolā man norādīja 20 eur, ko es arī apmaksāju. Bet CSDD datu bāzē kāds, kas šos datus tur ievadīja, norādīja 30 eur, jo tas atbilst šim pārkāpuma punktam.

Rezultātā, formāli sanāca, ka šis sods nav nomaksāts, jo CSDD datu bāzē norādīts 30 eur, bet policists noteica un es samaksāju 20 eur.

Pēc gada, mēģinot iziet CSDD tehnisko apskati, man tante aiz lodziņa saka "Jums ir nesamaksāts sods 30 eur!!! Maksājiet, ja ne tinaties". Nācās samaksāt otro reizi par šo pašu pārkāpumu, jo tehnisko apskati iziet gribējās

Mana pirmā mašīna (pirms 44 gadiem) bija Moskvič-2140 Ek, tā bija laba dzīves skola, lai saprastu, kas vispār ir automašīna un "kas lācītim vēderā".

Interesanti, vai Latvijā tas būtu vai nebūtu pārkāpums, ja kemperis ar pilno masu, piemēram, 3501 kg (>3,5t) un kategoriju M1 (vieglais dzīvojamais) pabrauktu garām zīmei 306 "Kravas automobīļiem braukt aizliegts"?

Noteikumos rakstīts - ja papildus nav norādīts, tad viņa attiecas uz tiem, kam >3,5t. Bet, savukārt "vieglais dzīvojamais, M1 kategorijas" nav "Kravas automašīna".

Jautāju tādēļ, ka feisbukā lasīju diskusiju, kur kāds krievijas kemperists Krievijā tika sodīts par šādu pārkāpumu, bet caur tiesu šim izdevās pierādīt, ka nav vainīgs, ka braukt drīkstēja.

Kā ar to būtu pie mums LV ?

Man vienā autiņā ir veselas 3 gāzes iekārtas, bet no tām patērētā dīzeļa ekonomijas nav pilnīgi nekādas!

Toties autiņā silts, saldētavā auksts un arī putru var savārīt.

Man ir "vieglā, pasažieru" automašīna, kategorija M1, pilnā masa 3499 kg. Es gribu pieāķēt piekabi un izbraukt cauri Polijai Itālijas Alpu virzienā. Kopējā masa sanāks 3499kg+1500 kg=4999 kg. Saprotu, ka Polijā būs cita maksāšanas kārtība, salīdzinot ar to, ja būtu pilnā masa zem 3,5t. Bet kāda tieši ir šī kārtība? Vai iebraucot Polijā ir jāiegādājas (jāīrē, ...) kaut kāda logā liekamā kastīte? ViaToll? Vai tas ir kaut kas līdzīgs, kā ārzemniekiem (<3,5t) Baltkrievijā, kura nopīkst un noņem naudu noteiktajās vietās uz maksas ceļiem?

Paldies. Nedaudz palasīju šo regulu.

Regulas 1. pants

"...transportlīdzekļu vadītājiem, kas veic kravu un pasažieru autopārvadājumus". Nedomāju, ka M1 kategorijas autiņš "vieglais, dzīvojamais" ar 4 sēdvietām un bez kravas kastes, bet ar piekabi, kurā 1-2 savi mocīši vai rolleri, veic kravas pārvadājumus.

"... jo īpaši autopārvadājumu nozarē" - atvaļinājuma, izklaides brauciens nav "autopārvadājumu nozare".

Regulas 2. panta 1. punkts

"a) transportlīdzekļiem, kurus izmanto kravu pārvadājumiem un kuru maksimālā pieļaujamā masa, ieskaitot piekabi vai puspiekabi, pārsniedz 3,5 tonnas; " - ok, šajā gadījumā kemperis+piekabe pārsniegtu 3,5t, bet kemperus neizmanto kravu pārvadājumiem.

"b) pasažieru pārvadāšanai paredzētiem transportlīdzekļiem, kuru konstrukcijas īpašības un aprīkojums ir piemērots vairāk kā deviņu personu pārvadāšanai, ieskaitot transportlīdzekļa vadītāju, un kas ir paredzēti šādam mērķim." - Ja kemperim 4 sēdvietas, ieskaitot vadītāju, sanāk, ka sēdvietu skaits mazāks, nekā Golfā. Tātad, arī šis punkts neattiecas! (Sēdvieta uz poda neskaitās, jo nav aprīkota ar drošības siksnu)

Apm. pirms mēneša nopirkām kundzei Fabiju Monte Carlo izpildījumā par 17,5k ar 1 litra 81kW (110 zirgu) benzīna motoru un manuālo kārbu. Pirkuma mērķis - braukāšanai uz darbu (60 km vienā virzienā) ārpus apdzīvotas vietas. Divi luksofori pa ceļam. Par mašīnu tikai pašas labākās atsauksmes! Papīros, liekas, bija minēts, ka ārpus apdzīvotas vietas patēriņš 3,9 l/100 km. Reāli sanāk, turot kruīzā 94 km/h, bet pie atļautā 100 braucot apm. uz 102 km/h - tikai 4,3 l/100 km. Tas ar 16" vasaras riepām. Pret trokšņu izolāciju nav nekādu pretenziju. Piekare - brīnišķīga. Jauda, lai apdzītu fūres - pilnīgi pietiekama. Ļoti labi, viegli, precīzi vadāma. Ļoti patīkams autiņš arī priekš pilsētas! Un cerams, ka neatkārtosies vairs ar iepriekšējo autiņu piedzīvotās parkošanās problēmas, jo šim jaunajam ir sensori abos galos un atpakaļskata kamera.

Jā, bagāžas nodalījums nav liels, bet ikdienas braukšanai uz darbu lielāku nevajag. Ja vajadzēs, ledusskapi vedīsim ar citu autiņu un piekabi kabināsim citam autiņam. Arī ārzemju ceļojumiem šo neizmantosim.

Pastāstīšu arī par diviem kundzes iebildumiem.

1) Ar viņas iepriekšējo autiņu ar 2 litru benzīna motoru (bez turbīnas) šī esot varējusi nepārslēdzot ātrumu, piemēram, ar ceturto, braukt no 10 līdz 110 km/h. Ar šo Fabiju tā nav. Esot daudz vairāk jāpiedomā, kad, ar kuru ātrumu braukt. Vairs nevar aiziet uz apdzīšanu ar to pašu ātrumu, ar ko brauca, ir jāmet zemākā Arī, iebraucot riņķī, ir jāpārslēdz uz zemāku ātrumu

2) Viņai problēmas rada "atpakaļ neripošanas funkcija". Ja redzat Fabiju, kas nevar uzsākt braukt pret kalnu, lūdzu netaurējiet Manuprāt, nospiežot sajūgu, sākas divi procesi: 1) Tiklīdz pieskaras sajūgam, mašīna uzsāk ripot atpakaļ (ja netur bremzi), 2) Sāk iedarbināties motors, kas pirms tam bija izslēdzies. Liekas, šeit manai kundzei nepieciešams neliels trenniņš.

Pēc Green Motors pārdevēja teiktā, nākošās Fabijas Rīgā parādīšoties ne tik ātri, jo nespējot pieražot tos pieprasītos 81 kW benzīna motoriņus.

Cik nu es esmu sapratis to "atpakaļ neripošanas funkciju" - ja mašīna stāv ar degunu pret kalnu, ātruma kloķis ir neitrālē, ja nepieskaramies ne pie viena pedāļa, tad mašīna neripo atpakaļ. Tā arī ir tā specifiskā "fīča". Bet, tiklīdz pieskaramies sajūga pedālim, tā šī "atpakaļneripošana" pārstāj darboties un autiņš sāk ripot atpakaļ. Protams, ja nav nospiesta bremze. Kā arī - ja motors ir bijis izslēdzies, viņš automātiski sāk darboties, tiklīdz pieskaramies sajūga pedālim. Ja autiņš stāv horisontāli, viss ir normāli. To, ka motors ir bijis izslēdzies, to praktiski nemana. Kā pieskaras sajūgam, viņš sāk darboties un viss notiekās, liekam ātrumā un braucam. Bet, stāvot pret kalnu ..... Nesaprotu, kapēc viņš kundzei slāpst. Varbūt motors vēl nav paspējis iedarboties un uzņemt apgriezienus, bet šī vēlas, lai viņš tā - tukšgaitā sāk ripināt pret kalnu? Nesaprotu, kur tā problēma!

msh - ar to "no 10 līdz 110 km/h" es domāju to, ka liels benzīna motors "velk" gan ar maziem, gan ar lieliem apgriezieniem. Kā minēju - iepriekš bija 2 litrīgs bez turbīnas. Bet šai jaunajai Fabijai ir maziņš 1,0 litru motoriņš, protams, ar turbīnu. Jā, viņš ir pietiekami jaudīgs priekš šīs nelielās mašīnas masas un 110 zirgi - tas viņam ir daudz. Bet tā jauda ir tad, ja ir attiecīgi , lieli apgriezieni. Pie maziem motora apgriezieniem viņš sāk vibrēt, raustīties un šīs jaudas nav. Tāpēc ir tā, ka ir daudz vairāk jāpiedomā pie tā, kad mest zemākā robā.

Zēni, ar šo Škoda Fabia jo vairāk braucam, jo labāka tā liekas! Subjektīvā sajūta pie stūres ir ne sliktāka kā, piemēram, braucot ar Audi-A4. Ja salīdzina ar manējo Skoda Octavia Scaut, jā, Monte Carlo kausveidīgie sēdekļi ir mazliet šaurāki. Nezinu, kā tajos justos platāka pakaļa. Bet kopumā mašīnīte ir šaurāka, īsāka - tātad, vieglāk noparkoties, vieglāk pārkārtoties no rindas uz rindu, ... Tikai plusi!

Agrāk ir gadījies braukt ar dažādiem īrētajiem mazauto, kā Citroen C2 un citiem sū.... Tie bija šausmīgi skaļi, šūpojās visos virzienos, kratījās, motors nevilka, daudz tērēja degvienu, u.t.t. Bet šājā Fabijā viss ir pavisam savādāk, viss pilnīgi pretējs minētajam. Mašīnīte klusa, piekare superīga un gaita ļoti dinamiska. Ja vajag, apdzīšanas brīdī, klusu un nemanāmi izdodas ieskrieties bez problēmām līdz pat nepieklājigi lielam ātrumam.

Principā, ja ģimenē nebūtu citas automašīnas, īsti ne šāda īsā Fabia, bet Fabia Combi pilnīgi noteikti varētu būt arī kā ļoti laba ģimenes vienīgā automašīna.

Pirms mēs izvēlējāmies šo jauno Škodu Fabia, mēs paņēmām uz testa braucienu Toyota Yaris. Nobraucām ar to kādus 50-60 km, jo gribējām saprast, kā būtu braukt ar tādu ārpus apdzīvotas vietas. Jā, vienu fūri apdzīt izdevās. Bet ļoti nepatika trokšņu izolācija. Likās, ka bija dzirdama katra peļķe, kurai pārbraucām. Ļoti nepatika variātora superskaļā darbība. Un vispār - bija sajūtā, ka Yaris ir kaut kāda nenopietna rotaļlietiņa, nevis automašīna. Pēc tam, tūlīt pat blakus firmā palūdzām testa braucienam Fabiju. Cita lieta! Kā diena pret nakti! Viņa mums uzreiz iepatikās. Vienīgā diskusija bija par to - ņemt vienkrāsainu vai divos toņos un kāda krāsa labāk piestāvētu esošajām kleitiņām un somiņām

Fabija bagāžnieks ir savādāks un nav tajā neviena ārā krītoša vāciņa.

Kā te var bildi piekabināt?

Atceros, vēl pavisam nesen mēs pārlaimīgi braucām ar savu Moskvič 2140 un starojām aiz laimes par to, ka mums IR automašīna! Toreiz tajā nebija nekā, izņemto pilnu bāgāžnieku ar rezerves daļām. Ne ABS, ne ESP, ne stūres pastiprinātāja, ne kondicioniera, ne adaptīvās kruīza kontroles, ne līnijas asistenta, .... (u.t.t.- saraksts pāris lapu garumā). Toreiz vispār nepazinām tādu jēdzienu, ka "ziemas riepas", "vasaras riepas", bet bija vienkārši "RIEPAS". Braucām un nekļūdīgi pēc dzirdes veicām dzirdamo trokšņu spektrālanalīzi, lai diagnosticētu iespējamos, jaunos defektus un nekļūdīgi veicām viņu klasifikāciju pēc piederības attiecīgajam agregātam.

Bet tagad? …. Braucam ar kosmiskajām tehnoloģijām pārsātinātu Fabiju un prātojam, vai tā ir vai nav bomzīga un vai tā ir vai nav konservu bundža. Interesanti, cik ātri ir izmainījusies mūsu vērtību skala!

Bet ja nopietni – trīscilindrīgā Fabija ar 1,0 litru benzīna motoriņu un 110 zirgiem apdzīšanas brīdī ātrumu uzņem ļoti klusu, viegli un nemanāmi. Uz 90 braucošu fūru apdzīšana nerada ne mazākās problēmas.

Man vienam autiņam ir uz vieniem diskiem vasaras riepas un uz citiem diskiem - ziemas riepas. It kā jau tas ir ērti - pats varu paņemt un pārskrūvēt riteņus, kad gribu. Bet ir viena nianse - riepas ik pa brīdim vajag vēlreiz nobalansēt, jo sezonas laikā viņu ģeometrija var nedaudz mainīties. Tātad, īsti bez servisa pakalpojumiem, it kā tomēr iztikt būtu grūti.

Dīvaina dzīves patiesība - nekad nevar atrast to, ja meklē ko konkrētu! Riepu veikalos ir: ziemas riepas, vasaras riepas, M+S riepas. Ir riepas ar C burtu (augstspiediena) un ir bez C burta. Bet ja riepu tirgotājiem, sava aroda profesionāļiem, kuriem par riepām ir jāzin viss, es prasu, ka man vajag CP riepas, parasti šie man uzdod pretjautājumu: "Ko nozīmē CP?" !!! Bet kuram tas ir jāzin - man vai pārdevējam? !!! Palabojiet mani, ja domāju nepareizi - tās ir riepas ar paaugstinātu slodzes izturību, smagākas, stiprākas, u.t.t., vai ne? Un, starp citu, ir dažas valstis, kurās policija seko, lai noteikta veida autiņiem obligāti būtu šīs CP. Ja ne - sods.

Es zinu tikai divus šos riepu modeļos, varbūt ir vēl citas? 1) Continental VanoCamper (vasaras). Viena tāda man pārsprāga uz autobāņa. Kūleni neapmetu. Un ir 2) Michelin Agilis Camping (m+s). Apautas tagad. Abi modeļi ir CP. Bet vai speciālas ziemas riepas ar CP vispār eksistē?

Stāsta, ka Igaunijā pirms riņķiem ir uzraksts: "Vairāk par 3 apļiem pa riņķi nebraukt!" Saprotams, nevar jau tik ātri izdomāt, kur braukt!

Un pats Igaunijā esmu redzējis - ja pirms apļa ir ātruma ierobežojuma zīme, tad 300m pēc apļa ir zīme "Visi ierobežojumi atcelti". Tas priekš tiem, kas izbrauc no apļa un turpina vilkties. Tas - kā atkārtots atgādinājums kaimiņu zēniem

Bieži esmu redzējis, ka pirms ziemas smukie, lietie diski tiek nolikti garāžā un ziemā tiek braukts ar vienkāršiem, melniem, aprūsējušiem dzelzs diskiem. Mēs darīsim vēl radikālāk. Jaunajai Fabijai ziemas riepu komplekts ar zemā profila, 215/45R16 riepām maksātu ap 600 eur! Nepirksim tās vispār! Lai stāv autiņš garāžā un gaida pavasari! Bet ja vajadzēs pašai braukt, lai brauc ar veco, 19 gadīgo, sarūsējušo autiņu ar labām, radžotām ziemas riepām un rijīgo benzīna motoru Tas tik un tā būs lētāk. Bet kāda jauna bukte no ielidošanas kupenā vai kādā stabā uz vecā autiņa pārējo buktējumu fona tik un tā nebūs pamanāma.

Par Varšavu runājot - paziņas stāsta, ka beidzot, šī gada oktobrī esot pabeigts autobānis Bjalistok - Varšava (208km). Laba ziņa.

2005. gadā nopirku praktiski jaunu Audi A4 ar 1,9 TDI motoru, kuru tūlīt nočipoju. Braukāju ar to katru dienu līdz 2017. gadam, tātad, kopā 13 gadus. Pie noskrējiena 500000 km pārlūza kloķvārpsta (!!!). Veco motoru izmetu, ieliku citu, tādu pašu 1,9 TDI lietotu motoru (ar nezināmu noskrējiemu). Izgāju tehnisko apskati un autiņu uzdāvināju citam saimniekam. Domāju, ka šis mans vecais Audis godam nokalpos vēl daudzus gadus

Meistars, kurš attaisīja vaļā motoru un konstatēja, ka kloķvārpsta ir pārlūzusi uz pusēm, teica, ka tādu brīnumu redzot pirmo reizi. Kā vienīgo izskaidrojumu viņš minēja šādu - pirms šīs ķibeles es, iespējams, pārāk ilgi braukāju ar beigtu sajūgu (valkājot pa Rīgu smagu piekabi). Sajūgam bija kaut kas salūzis, pārlūzis. Bet viņš šim Audim ir kaut kāds smagais variants - "divu spararatu", ja pareizi to nosaucu. Un tā nu sanāca - viena defekta savlaicīga nesaremontēšana izraisīja nākošo defektu - nobeidzu motoru.

Tāds bija pieņēmums.

Piekrītu GB12, ka vairumam apdrošīnātāju mašīnas vērtība nekādā veidā nenosaka polises cenu. Dažkārt polises cenu nosaka kaut kādas mistiskas iedomas un stereotipi, kas nu kuram bankas/ apdrošināšanas sabiedrības darbiniekam sēž viņa galviņā un kam ir grūti rast loģisku izskaidrojumu. Iespējams, ka laika tips, mēness fāze vai vēja virziens atstāj lielāku iespaidu uz polises cenu, nekā loģiskais saprāts. Kā gan savādāk var izskaidrot to, ka pieminot vārdu "kemperis", viena un tā paša kempera KASKO apdrošināšanas polises gada cena, ar pilnīgi identiskiem nosacījumiem, vienādu pašrisku, u.t.t., vienā apdrošināšanas sabiedrībā maksā 400 eur, citā 2400 eur?! Starpība 6 reizes! Domāju, ka nevienam citam transportlīdzekļu veidam nav tik lielas cenas starpība starp dažādu apdrošināšanas sabiedrību piedāvājumiem.

Bet arī dažu banku darbinieki ne ar ko nav labāki. Dažiem no viņiem mašīnas cena neko nenosaka, izdzirdot, piemēram, vārdu savienojumu "kemperis" un "privātpersona". Viņiem uzreiz nobloķējās domāšana. Kā gan savādāk var izskaidrot kādreizējo Swedbank autolīzinga atteikumu piešķirt līzingu kempera iegādei, neskatoties uz 50% pirmo iemaksu?! Toreiz, citēju Swedbank teikto: "Latvijas vispārējā ekonomiskā situācija un Swedbank bankas politika" bija svarīgāks atteikuma iemesls par klienta maksātspēju, auto cenu un pieminēto pirmo iemaksu 50%. Ja vēlaties BMW X6 - lūdzu, bet kemperim - NĒ! Toreiz, pastāstot par šo Swedbank dīvaino politiku citiem, reāli domājošiem auto līzinga sniedzējiem, tika ar smaidu likts pirksts pie deniņiem un izteikta neizpratne, jo jebkurā gadījumā, taču, banka neko nezaudētu, ja būtu spiesta pārdot pilnīgi jaunu automašīnu par 50% no tās cenas