Par tiem iztērētajiem ieroču apjomiem - kaut kur brīvdienās lasīju, ka gan ASV gan Eiropas ieroču ražotāji velk pat no pensijas ārā pieredzējušus cilvēkus lai varētu atjaunot un paplašināt ieroču ražošanu. Praksē tas nozīmē, ka kara mašīna Rietumos palēnām sāk iegriezties un krievu interesēs ir šo karu pabeigt maksimāli ātri, praktiski līdz gada beigām. Ja ražošana aizies, tad tas nebūs process uz pāris mēnešiem bet gan uz pāris gadiem un pat ja krievi pie pilnībā atjaunotas ieroču ražošanas būs gatavi miera sarunām, skatoties no Rietumu grāmatvedības puses - vietējā ieroču ražošana tomēr rada darba vietas un molāro pacēlumu tautā, attiecīgi karš beigsies tad kad beigsies krievi. Ja procesā beigsies ukraiņi - sūdi gadās, bet tehniski NATO viņus var atriebt.

Rekur kontekstā pat Orbāns pēkšņi kļuvis demokrāts, starptautisko tiesību aizstāvis, Armēnija pasūtījusi ODKB trīs mājas tālāk, un citi tamlīdzīga kremlim netīkama informācija.

Principā Krievija turpina grimt purvā ko pati izveidojusi, problēma tik, ka Ukraina tiek izmantota kā enkurs.

Par pēdējo rindkopu - man patīk igauņi, kas aizbildinoties ar iespējamiem elektroenerģijas pārrāvumiem, iesaka saviem iedzīvotājiem izņemt skaidru naudu, sagatavot krājumus, utt. Laikam viņi kaut kā pa savam interpretē šīs kremļa kustības.

Šim es piekrītu - krieviem primārā uzvara būs jebkādas teritorijas saglabāšana, kaut vai tikai Krimas. Ja radīsies risks zaudēt Krimu, tad maksimāli tiks pumpēta doma par to, ka karojam ar NATO (varbūt arī sākts ierobežots konflikts ar NATO), lai pat tādā gadījumā varētu turpināt stāstīt, ka uzvara ir savas oriģinālās teritorijas saglabāšana.

Krievi ne reizi 9 mēnešu laikā nav paskaidrojuši savas "specoperācijas" mērķus, visu laiku ir kaut kādi mīklaini izteikumi, propogandisti kaut ko izmet ēterā, bet nav nekā pēc kā reāli vērtēt to vai operācija ir izdevusies. Tehniski sākotnējais plāns Putina uzrunā bija LDNR iedzīvotāju aizsardzība un tādā kontekstā pat šo teritoriju zaudēšanu varētu pasniegt ar tekstu, ka iedzīvotāji taču evakuēti uz Krieviju, tātad aizsargāti. Principā krievi iekšējā tirgū nevar zaudēt kamēr vien Putins nesāks nospraust konkrētus mērķus, pie tam nav jau ko zaudēt, "specoperāciju" taču nevar zaudēt, zaudēt var tikai karu, bet Krievijā kara nav.

A kā tad propogandisti, kas tiešajā ēterā lielākajos TV kanālos saka ka labi ir ka armija šauj pa enerģētisko infrastruktūru? Nesanāk armijas diskreditācija ar sekojošajiem 15 gadiem?

Vai arī tur rūķīši šauj ar spārnotajām raķetēm no Krievijas? tad atkal jatājums vai krievu gaisa spēkos viss kārtībā ar disciplīnu, ja kaut kādas trešās personas var nozagt gan raķetes gan lidmašīnas uzbrukumu veikšanai pa Ukrainu.

Principā pēc šādiem Peskova izteikumiem prasās plaša izmeklēšana vienā vai otrā virzienā, jo vai nu propogandisti diskreditē armiju vai armijā tiek zagts taktiskais bruņojums.

Ukraiņu apskatniekus es vēl saprotu - pateikt tautai, ka viss hujova, būs vēl hujovāk, bet kaut kad jau tās raķetes beigsies laikam nebūtu tas labākais virziens motivācijas uzturēšanai tautā. Ja kara pirmajos mēnešos tās prognozes bija maksimāli pietuvinātas realitātei, tad tagad jau ir stāsts par cīņas gara uzturēšanu. Tas pats Arestovičs - caur rindām var just ka viss ir samērā sūdīgi, bet atklāti tas netiek atzīts un publikā tiek uzturēts gars, ka neviens vēl nepadodas un neplāno to darīt.

Praksē visi saprot, ka nekāda pretgaisa aizsardzība pilnībā neglābs situāciju un ukraiņiem ir nepieciešams bruņojums lai atceltu raķešu izšaušanu kā tādu, bet tajā virzienā visi mierīgi turpina bakstīties, jo "negrib karu ar Krieviju". Putins arī netaisās mirt un varas maiņa bez pilnīga zaudējuma karā arī neplānojas, līdz ar to rietumi uz Ukrainas rēķina samazina Krievijas draudus paši sev. Ja Krievija sabruks - labi, nesabruks - arī labi, Ukraina tādā stratēģiskā plānā ir tikai spēlētājs, kura labklājība nav obligāta.

9 mēnešu laikā krievu izdarības Ukrainā ir tā samazinājušas ticību tai tautai, ka es principā nebrīnītos ka krievi varētu veikt ķīmisko uzbrukumu. Energoinfrastruktūra tūlīt būs sagrauta, būs jādomā ko bombīt tālāk, un zinot tos kadrus uzbrukums tām pašām patvertnēm, ko ukraiņi gatavo civiliedzīvotājiem būtu pilnīgi normāls turpinājums.

Interesanti, kur palikušas visas cilvēktiesību organizācijas? Tumšāku ādas krāsu "bēgļus" vilkt Eiropā tad ir interese un ietekme, pilns ēters bija ar nabaga sīriešiem un tekstiem ka jāaptur karš, jāieved ANO miera uzturētāji, a tagad konkrētu kara noziegumu ēnā knapi izdodas izspiest kādu knapu nosodījumu. Rekur tie paši "Amnesty International" cīnās ar cilvēktiesību pārkāpumiem Katarā, bet Ukrainas tēma nobāzta lapas apakšā.

Nezinu vai Rietumi to ir pamanījuši bet tur Ukrainā šobrīd mirst kolektīvo Rietumu tiesības turpmāk pat iepīkstēties par kara noziegumiem, genocīdu, utt. Azerbaidžāna var mierīgi denacificēt armēņus, turki kurdus, ķīnieši uigurus, utt., un Rietumiem nav pat tiesību iepīkstēties par notiekošo jo viņiem tiešajā ēterā iznīcina ukraiņus un viņi uz to tikai noskatās.

Labi, sankcijas noteikti kaut kad nākamajā gadā dos savus rezultātus, bet nedomāju, ka cilvēkiem kas jau novembrī sēž aukstumā tas ir baigais mierinājums. Militārā palīdzība protams kaut ko dod, bet vairāk sanāk no sērijas "par maz un par vēlu". Un kas ir pats interesantākais - šobrīd jau visi saprot, ka pat ja noslēgs pamieru vai nosacītu mieru, krievi to laiku izmantos tikai lai pārgrupētos un pēc laika turpinātu.

Tiem kam vispār nav iemaņu trase protams būs labākais variants, uz koplietošanas ceļiem mācīties sānslīdes nav tas labākais variants. Es šeit vairāk virzu domu uz to, ka tie, kas jau pa trasi ir izslidinājušies, kādu lieku reizi, apstākļos kuros nevienu neapdraud un nevienam netraucē, to pašu sānslīdi pamēģina arī uz koplietošanas ceļa.

Kur ir ieguvumi?

Pirmkārt sapratne, ka sānslīdes uz koplietošanas ceļiem nav pilnīgi drošas - visapkārt ir grāvji, apmales, utt. un ir liela iespēja palikt par lohu neveiksmīga manevra rezultātā.

Otrkārt dabā var redzēt to cik tālu pretējā joslā var nonākt nejauši izslīdot ikdienas apstākļos.

Trase ir laba vieta kur trenēties pamatus bez riska savam auto, bet tā bezriska braukšana atkal rada pārdrošības sajūtu, ka "es tak savākšos", bet uz ielas pēkšņi izrādās, ka apstākļi ir bišķi sarežģītāki - parādās bedres, sāls putras, te ledus, te tīrs asfalts, apmales, koki, citi satiksmes dalībnieki, utt., un 333 slidinātājs jau nonāk pavisam citā pasaulē ar lielāku skaitu mainīgo.

Es neaicinu tagad katru krustojumu ņemt sānslīdē, bet gan drošības pēc to trasē iegūtu teoriju pārbaudīt praksē, tā teikt vai cilvēks reālos apstākļos ir spējīgs atkārtot trasē apgūto. Jo vissūdīgākais variants konstatēt to, ka trasē tomēr neesi neko iemācijies ir slīdot grāvī vai kādam purnā. Labi, grāvī labākajā gadījumā vēl nositīsies pats, slīdot kādam purnā jau ir cits stāsts.

Bremzēšana ar motoru, izpildījumā kas ir sarežģītāks par kājas noņemšanu no gāzes pedāļa, vispār ir tāds viltīgs pasākums, ziemā bieži tā bremzēju, bet tur ir vesela rinda apstākļu kas jāņem vērā lai to darītu droši. Nedomāju, ka pilsoni vidējo tādi procesi interesē un viņš uz savu galvu kaut ko tādu mēģinās, tik daudz, var gadīties, ka pilsonis vidējais pats nejauši ziemas apstākļos iemet no ceturtā ātruma trešajā ar visām no tā izrietošajām sekām.

Kas attiecas uz slidināšanos krustojumos - ja nevienam netraucēju un neviens īsti neredz, pats ar to nodarbojos, pat Rīgā. Ziemas braukšanai der jebkura prakse un slidināties pa sniegu vai ledu gluži nav tas pats, kas slidināties pa sniega un sāls maisījumu, līdz ar to teksti par "atrodi trasi un slidinies" īsti neiztur kritiku. Teorētiski fizika tā pati, bet praksē riepas uz to sāls šļuru bieži vien reaģē stipri savādāk kā uz tīru sniegu vai ledu.

Nu ko, pirmais sniegs un jau sākas ziemas piedzīvojumi ceļu satiksmē.

Vakar atceļā no laukiem ceļš mazliet sniegots, sadzītas sausa sniega un sāls rises, itkā viss kārtībā, bet kaut kāda mistiska iemesla dēļ tauta pilnā nopietnībā brauc uz 70. Es vēl saprastu, ka kāds 1-2 atsevišķi braucēji, bet nē, vasaras tradīcijās vairāki 8-10 auto vilcieniņi. Ideju nesapratu - braucam lēnām jo tipa slīd, bet viens otram pakaļā, jo divatā vieglāk apstāties? Pluss tikai tas, ka to visu baru vieglāk apdzīt - tuvu saspiedušies un lēnu brauc.

Tālāk šorīt Rīga, Deglava - Nīcgales ielu krustojums. Vienkārši ahujenna - vienā 10 minūšu epizodē varēja redzēt visu publiku - bailīgos no ziemas, rindās līdējus, rindā līdēju laidējus, sastrēguma apbraucējus pa sabiedriskā transporta joslu, pilnā krustojumā līdējus, utt. Un tas viss pie fakta, ka braukšanas apstākļi jau tā nebija tie labākie. Tā teikt egoisms pāri visam - man vajag ātrāk, lohi lai sēž sastrēgumā. Līdz tam, ka visi sēž tajā sūda sastrēgumā tieši tāpēc, ka kaut kādām grupām vajag ātrāk jau neviens neaizdomājas. Ok, vasarā pie ideālas saķeres es vēl saprotu ideju kaut kur ieraut ātrāk, bet tagad katrs lohs, kurš spolēdams lien no sānielas vienkārši tupa kavē visu pārējo Nīcgales un Dzelzavas ielu.

Mazliet paplašinot savu augstāk pausto domu - izskatās, ka krievi plāno kara rezultātā paturēt Doņeckas, Luhanskas un Krimas apgabalus.

Aktīvā karadarbība pamatā ir pārcēlusies uz Donbasu, paralēli tiek uzbrukts Ukrainas infrastruktūrai un Zaporižjes AES. Ja būtu paredzēts turēt Zaporižjes apgabalu ar AES neviens nečakarētos, jo pašiem vajag. Šobrīd tīri izskatās, ka plāns ir atkāpjoties iznīcināt visu iespējamo, lai ukraiņus piespiestu samierināties ar teritoriju zaudējumiem apmaiņā pret normālu infrastruktūras darbību.

Stratēģija katrā ziņā interesanta - no sērijas kas beigsies pirmais - krievu lielgabalu gaļa vai ukraiņu pacietība sēžot tumsā un augstumā.

Izejot no krievu šī brīža vēlmes iznīcināt visu ukraiņu infrastruktūru, man kaut kā jautājumi nerodas, kurš ir pie vainas. Ja IAEA uzskata, ka ir ok tēlot muļķus lai nu tā būtu, bet praksē krievi palēnām gatavojas atkāpties arī no Energodaras, līdz ar to strādājošu staciju viņi ukraiņiem ar garantiju neatdos.

Izskatās, ka arī Rietumi šo faktu saprot, līdz ar to nav vairs tāda satraukuma kā pie pirmajiem draudiem.

Rekur mazliet konkrētāks izklāsts no Conflict Intelligence team:

Viņu redzējums par situāciju no video pirmās minūtes. Īsumā - atlūzas ir no S300, visa situācija no sērijas ''shit happens", ukraiņu pretgaisa raķetēm netrāpot mērķim vajadzēja pašlikvidēties, bet kā jau padomju lūzņiem gadās, pašlikvidācija nenotika.

Es arī parakstos uz šo teoriju, nav tikai skaidrs vai krievi speciāli šāva vai vienkārši netrāpīja.

Un NATO rīcībā pie šīs teorijas arī ir loģika - krievi nevar izspēlēt ļauno Rietumu kārti, kas paši sarīko provokācijas un uzbrūk. Tagad vateņi priecājas, ka kaut kas ir trāpījis pa NATO, bet Krievijas vadība saprot, ka lai pievērstu NATO uzmanību nāksies veikt kaut ko vairāk un ja plāns ir zaudēt NATO nevis Ukrainai, tad uzbrukumu nāksies veikt tādu lai nav divu domu, ka uzbrucējs ir Krievija.

Kaut kādas dīvaiņas ziņas pēdējo 24h laikā: Baidens saka, ka krievi visticamāk neesot šāvuši, bet tās esot Krievijā ražotas raķetes. Ok, tātad šāvuši ukraiņi, visticamāk no S300 un kaut kur netur aizlidojušas raķetes. Ja tā, tad jau situācija vienkārša - visi izrunā, ukraiņi atzīst kļūdu savā pusē un tracis beidzas.

Tagad sanāk kaut kāda mistika - tiek dzīta informācija, ka krievi visticamāk neesot šāvuši, tajā pašā laikā poļi ir sasaukuši NATO valstu vēstnieku sapulci un jau uz sarunām izsaukuši Krievijas vēstnieku. Ja jau šāva ukraiņi, tad kam šito visu epopeju? Ukraiņu kļūdu būtu vienkāršāk atzīt un norakt jautājumu, nekā veikt augsta līmeņa sarunas. Pacelt nelaimes gadījumu NATO līmenī, konstatēt, ka šava ukraiņi un norakt jautājumu neliekas pārāk gudri - viss NATO tādā gadījumā drusku pēc muļķiem izskatās. Dīvaini arī, ka pašā startā bija komentārs no itkā ASV puses, ka šāvuši krievi, kā arī twitterī pirmajā brīdī paklīda bildes ar x-101 raķetes atlūzām, kas atrastas Polijā. Tagad jau situācija esot "neviennozīmīga".

Vienīgais veids kā es redzu, kā var veidoties neviennozīmīga situācija, ir ja šāva krievi. Lūk tad ir jautājumi: ko darīt ja trāpīja nejauši, ko darīt ja šāva speciāli un kā atbildēt?

Sailun jau ir noiets etaps lēto riepu kategorijā, tā kā ķīnieši pārdodas visiem, tad visi viņas tirgo un neviens nedabū labākas cenas. Attiecīgi vairākas riepu tirgotavas strādā tieši uz tādiem brendiem kā Lanvigator, kur nākamajā gadā iespējams pat tādu otru riepu nenopirksi un kurai testus veiks publika, kura uzrausies uz šo riepu iegādi. Riepu pārdevējs veikalā ir visslidenākais pasākums kā pirkt riepas, jo viņa interesēs ir atbrīvot noliktavu no nelikvīdiem.

Pats kad pirku vasaras riepas biju iebraucis MMK un prasot kaut ko normālu man piedāvāja man kaut kādus lētos Triangle, pie fakta, ka man virsū stāvēja Yokohama. Pateicu "nē paldies", aizbraucu mājās caur mājas lapu uztaisīju cenu aptauju Continental riepām un tajā pašā MMK nopirku tās.

No otras puses vienā citā riepu tirgotavā stāvot rindā redzēju, kā onkulis savam X5 riepas pērk pēc protektora bildes datora monitorā, līdz ar to es pat nevaru neko pārmest tirgotājiem. Tie kas gribēs nopirkt labu mantu, tie visu paši izpētīs, pasūtīs un atbrauks tikai uz montāžu. Tiem, kas riepas pērk pēc bildes vai brenda principā būs vienalga kādus Lanvigatorus viņiem iesmērē.

Pentagons caur CNN saka, ka neko nav redzējuši:

A senior White House official said they do not have confirmation of any rocket or missile strike in Poland, but that US officials are currently working to try and figure out exactly what has happened.

US officials have also been monitoring reports of dozens of missile strikes in Ukraine over the course of the last day.

Izskatās, ka visi var iet mierīgi gulēt. CNN raksta, ka Pentagons īsti neko tomēr neesot redzējis un esot nepieciešama izmeklēšana, krievi raksta, ka tie nebija viņi un poļi izmeklēšot situāciju. Karoč rūķīši spridzina poļu traktorus

Krievu TASS balstoties uz viņu aizsardzības ministriju raksta, ka Polijā notikušais ir provokācija. Lūk te jau paliek interesanti - ASV pārstāvji ir redzējuši raķetes, krievi atvainošanās vietā kā vienmēr pateikuši, ka tie nav viņi un te ir moments - kurš palieksies. Vai nu poļiem nāksies atzīt, ka raķetes nākušas nezin no kurienes un amerikāņi neko nav redzējuši, vai arī krieviem kaut kādu notikumu rezultātā būs jāatvainojas.

Nu šeit ir NATO reputācijas jautājums - pat ja nejauši, krievi ir trāpījuši NATO teritorijā un ir mirušie, līdz ar to ar līdzjūtībām twitterī gluži nevarēs atrakstīties. Principā trieciens pa krievu floti Melnajā jūrā būtu simetriska atbilde.

www.reuters.com/world/europe/explosion-kills-two-poland-near-ukraine-border-2022-11-15/

Krievi trāpijuši arī Polijai, sākam?

Īsti nē, nepārspīlēju. Vidēji statistiski situācija ir tieši tāda. Bet ir arī pozitīvā ziņa - pat ja valsts pārvaldes sistēmai ir "system failure", tauta kā par spīti turpina izdzīvot un dzīvot. Mēs vēl neesam krievi, kas labprātīgi grimst savos sūdos. Tas norāda, ka valstij kā tādai vēl ir nākotne, bet tā nākotne noteikti būtu vieglāk sasniedzama un gaišāka, ja pārvaldes sistēma beidzot izvilktu rokas no pēcpuses.

Tā pati iekšlietu ministrija - nu tur tak ir pipec, tur nevajag jaunu ministru, tur vajag kā 90tajos sākt no nulles - pārdalīt algu fondu, pārskatīt darba laikus un amatu nepieciešamību, pārskatīt telpu fondu, utt. Pliks ministrs labākajā gadījumā iznāks priekšā un pateiks - džeki nav labi, paši saorganizējaties, jo zin ka ja viņš iejauksies par dziļi, tad ātri vien vairs nebūs ministrs (ir cilvēks, lietu piemeklēsim).

G20 ietvaros jau principā viss ir pateikts, Putins ir zaudējis pēdējās autoritātes paliekas un tagad sāksies īstā cīņa par troni. Nebrīnīšos ja drīzumā spējīgākie vāgnerieši, FSB un armijas vienības tiks atvilktas Maskavas virzienā dalībai vietējās strelkās. Mobilizētos pametīs frontē saplosīšanai lai uzpumpētu protestu gaisotni pašā tautā.

Lūk tā jau ir Krievija ko pazīstu - runāt par miera sarunām, vienlaikus bombardējot kritiskās infrastruktūras objektus. Laikam vakar Arestovičs labi izteicās, ka kā Rietumi var gribēt lai ukraiņi runā ar Krieviju, ja paši Rietumi nerunā ar ISIS pārstāvjiem.

Karam beidzoties šī brīža apstākļos un saglābājoties Krievijai vienā gabalā, tos 6 gadus nekas nebūs mierīgi. Tāda paklusa gatavošanās karam no visām pusēm.

Ukraiņi jau pašā kara sākumā teica, ka neatkarīgi no šī kara rezultātiem 10 gadu laikā būs otrais piegājiens, ja vien Krievijā nenotiks kaut kādas izmaiņas domāšanā pašos pamatos. Pat ja Putina vairs nebūs, nākamie vadītāji noteikti vēlēsies revanšēties, jo tauta to prasīs, bet tauta jau padsmit gadus dzīvo vēlmēs pēc impērijas.

Virzību uz ES šādas sarunas neatceļ, tur viss ir kārtībā. Dalība NATO šobrīd Ukrainai ir vairāk kā formāls pasākums, jo dienas beigās jautājums ir par to, vai pašiem ukraiņiem pietiek bruņojuma. NATO valstis var brīvi turpināt sadarboties ar Ukrainu, tāpat kā līdz šim ar Zviedriju un Somiju, pati Ukraina var turpināt pāreju uz NATO struktūru, utt. Vienīgais ieguvums krieviem no nosacītās Ukrainas nepievienošanās NATO ir morāls gandarījums un NATO neiesaistīšanās kad nākamreiz krieviem sagribēsies piedzīvojumus un pat tad jāiekļaujās tajos 7 gados. Pēc septiņiem gadiem Ukraina vienkārši pievienosies NATO (ja gribēs) un tas arī viss, jo līdz tam jau militārās prasības būs izpildītas.

Variants protams interesants - izvedot karaspēku tiek izpildītas Ukrainas primārās prasības, attiecīgi nav jau problēmu tālāk runāt par mieru. 100km buferzona arī neko daudz neizsaka - Javelin, NLAW un STUGNA sistēmas pierāda, ka aizsardzībai smagais bruņojums nav nepieciešams.

Par NATO gan nesaprotu - pie tā cik daudz bruņojuma ir iegrūsts Ukrainā un cik atstājuši paši krievi, vairs īsti nav nepieciešams runāt par kaut kādu stāšanos NATO, ukraiņi jau paši sevi var aizstāvēt. Ja Putinam no tā ir mierīgāk, tad ok, bet praktiskas jēgas no tā nav, jo NATO jau praktiski ir Ukrainā.

Par imunitāti - jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka pat pie varas maiņas Krievijā, augstāk sēdošie noziedznieki netiks izdoti, ukraiņi to saprot un tur jau ir pavīdējušas domas, ka jautājums tiks risināts līdzīgi kā MOSAD izrīkojās ar nacistiem - atbrauks mājas vizītē un aizvedīs nezināmā virzienā.

Šādā izpildījumā tas nav dogovorņaks, bet gan Krievijas kapitulācija ar papildus soļiem.