Ja atrodi ko līdzīgu vai tuvu tam, lūdzu, ieliec šeit saiti. Tas tiešām palīdz, bet tā atfiltrējot, jo ukraiņu puiši skatās šo tēmu, un tad beigās sūtam man izvēlētos un es savukārt taisu īso pārskatu par 3-5 auto no CSDD.
Bigās 1 vai 2 auto, kurus vedam uz padziļinātu pārbaudi.
Es neprasu viņiem pamatojumu, labi, ka parametrus atsūta, dzinēju un nav lieka komunikācija. Tu vari pamēģināt pieslēgties, sazināties ar ukraiņiem un tad pie reizes uzdot jautājumu kāpēc tas vai tas!
Skandi Motors nodrošina pilnu servisa ciklu visiem Škoda modeļiem, ieskaitot populāros Octavia, Kodiaq, Karoq, Superb un Fabia. Veic gan regulārās intervāla apkopes (eļļas un filtru maiņa), gan sarežģītākus darbus, piemēram, zobsiksnas maiņu un DSG ātrumkārbu apkopi.
Vai Skandi Motors veic Škoda garantijas apkopi? Jā, saskaņā ar ražotāja standartiem).
Kur atrodas Skandi Motors serviss? Lielirbes ielā 32, Rīgā – ērti sasniedzams no Pārdaugavas un Mārupes puses, pretī t/c Spice
Ir būtiski mazinājies autostāvvietu skaits Rīgas centrā (uz kā rēķina palielina velo joslas), un pazemes vai daudzstāvu stāvvietas būvē minimāli, kā tas ir citās pilsētās. Rīgā pilsētas stāvvietād ir salīdzinoši augsta cena. Tas nozīmē dārgākas nekā Spānijā un Vācijā. Un jā - kā pilsētas centros.
Darbiniekiem ir lielas izmaksas, un biroju centri pārceļas ārpus pilsētas.
Rīgā tiek veiksmīgi samazināts vieglais transports, kas samazina gan biznesu centrā, gan cilvēku skaitu. Rīgu kā Baltijas centru no Baltijas galvaspilsētām jau gadiem apsteidz Viļņa, un tagad pat Tallina.
Loģika iespārda, tikai … lielākā daļa no tiem kas nekur nebrauc arī nekur nestrādā un labākajā gadijumā vienīgais ko tādi videi sliktu nodara ir izelpo CO2. Tikai visai apšaubāmi ka no tādiem ir jelkāda ekonomiskā jēga, pat ja nedzer …
Šim gan ir liela korelācija. Bija plānā šo tēze apspēlēt Rīgas centra kontekstā, kur sistemātiski pēdējos gadus notiek vieglā transporta izspiešana no centra.
Par ko Jūs runājat? Ja CO2 ir ietekme, tad 25% CO2 izmešu globāli ir no Ķīnas, kur pieaugums % bija ap 7. Jā Eiropai bija 6,3 % samazinājums. Tik problēma, ka Eiropa globāli saražo ap 6,5% no pasaules CO2 izmešiem. Starpību redzat?
Nav ko te piebāzt galvas ar sūdiem, mums svarīgākais ir dabūt lejā pašizmaksu un tad varēs arī domāt par ekonomisko izaugsmi. Mēs esam bedres priekšā ar nabadzības un kara draudiem, esam jau bedrē ar dzimstību un neproporcionāli lielu ierēdņu aparātu.
Šī tā sauktā “zaļā” politika būtu pareizi jāsauc par “Zaļi-Melno” politiku, kur tikai fasāde ir zaļa, bet pildījums vai sekas ir melnas – nabadzība, ekonomiskā lejupslīde un diktāts ar sodu un bonusu politiku.