Šodien pārdevu savu sarkano lēdiju. Šitais stāsts vairāk laikam iederas topikā GNBF, bet nevarēju pie mums ko līdzīgu atrast.
Tātad,
divas dienas atpakaļ zvana man vīrietis ar jūtamu kurzemnieka akcentu un saka, ka šodien būšot Rīgā un gribot apskatīt to manu Volvo. Es saku- no prob., satiekamies tur un tur, tikos un tikos. Tā arī izdarām. Uz satikšanos viņš ir atnācis ar sievu, diviem bērniem un "padomdevēju". Viņi paver bagažnieku, iekāpj salonā, izkāpj no tā un
sieva saka: "man patīk!",
bērni saka: "kad mēs brauksim?",
bet vīrs saka: "tad mēs ņemam!"
tajā brīdī es gandrīz apsēdos. No mūsu satikšanās brīža nebija pagājušas pat piecas minūtes.
Viss, protams, beidzās labi. Tai pat mirklī viņš bez kaulēšanās bija gatavs samaksāt kešā un braukt mājās ar jauno auto. Beigās gan vienojāmies, ka šodien es aizbraucu uz viņa dzimto pilsētu un mēs sakārtojam visas papīra lietas. Tā es arī izdarīju, lai gan līdz pat pēdējam mirklim neticēju, ka tā notiks. Šobrīd jau esmu atpakaļ mājās un laimīgs dzeru šampanieti.
Lieki piebilst, ka auto vēl nebija pilnībā sagatavots pārdošanai.
Laikam jau vienas dzīves laikā ne katram gadās sastapt cilvēku, kurš no tevis nopērk autiņu, pat neizbraucis ar to, nemaz nerunājot par jelkādu pārbaudi kaut elementārā servisā.
