Arī Lietuvā brūk ceļi - 65% ir sliktā stāvoklī 16

Tāpat kā Latvijā, arī Lietuvā ceļu būvei tiek piešķirti līdzekļi no ES fondiem. Taču pēdējo septiņu gadu laikā Lietuva ir ievērojami palielinājusi valsts budžeta daļu, kas tiek novirzīta ceļu būvei un uzturēšanai. Piemēram šogad ES fondu līdzekļi sastāda nepilnus 16% no ceļiem paredzētā budžeta – salīdzinoši, Latvijā ES fondi sastāda 44% no budžeta. Ievērojami atšķiras arī budžetu apmēri:  Lietuvā tie ir 593 miljoni Euro, Latvijā – 286 miljoni.

Plānots, ka ar 2020. gadu ES fondi ceļiem vairs nebūs pieejami, tādēļ arvien aktuālāks kļūst jautājums par ceļiem paredzēto finansējumu un tā izmaiņām. Portāls iAuto.lv piedāvā iepazīties, ar to, kas ceļu tīkla uzturēšanā un attīstībā plānots Lietuvā.

Lielākā daļa Lietuvas ceļu ir sliktā stāvoklī

Saskaņā ar Lietuvas Ceļu Administrācijas datiem kopējais ceļu tīkls Lietuvā ir virs 21 000 km garš, no kuriem 13 800 km ir asfaltēti – 65% no tiem ir sliktā stāvoklī, it īpaši valsts nozīmes ceļi. Pat ieguldot krietni vairāk līdzekļus, nekā Latvijā, līdz 95% finansējuma tiek piešķirts vien esošās infrastruktūras sabrukšanas apturēšanai.

Lietuvas ceļu tīkls Foto: Ekrānšāviņš

Aprēķināts, ka nepietiekama finansējuma dēļ Lietuvas sabiedrība no 2008. līdz 2016. gadam zaudējusi 746 miljonus EUR. Šajos zaudējumos ieskaitīti ceļu ekspluatācija, negadījumu skaits, laiks, uzturēšana un piesārņojums.

Zaudējumi nepietiekama finansējuma dēļ Foto: Ekrānšāviņš

Prognozēts, ka turpmākajos četros gados zaudējumi būs tikpat lieli, cik iepriekšējos 9 gados. Nepalielinot finansējumu, ik gadu sliktas kvalitātes ceļu īpatsvars Lietuvā palielināsies par 7-10%.

Ceļiem paredzētā nauda nonāk vispārējā budžeta vajadzībām

Finansējums Lietuvas ceļiem ir pārsniedzis pirmskrīzes līmeni gan apjoma, gan valsts finansējuma ziņā. To veido akcīze nodoklis, vinjetes, kravas auto nodeva, virsplāna līdzekļi u.c. ienākumi, kā arī ES līdzekļi. Tomēr ar daļu no ceļiem paredzētās naudas tiek segtas vispārējā budžeta vajadzības, tādējādi kopš 2009. gada Lietuvas Ceļu uzturēšanas un attīstības programma nav saņēmusi likumā noteikto akcīzes daļu – kopā 605 milj. EUR, kā dēļ neesot iespējams sasniegt ceļu infrastruktūras stratēģiskos mērķus un tas arī sarežģī darbu plānošanu.

Lietuvas autoceļu budžeta finansējuma avoti Foto: Ekrānšāviņš

Lietuvas autoceļu budžeta izlietojums Foto: Ekrānšāviņš

Tādēļ Lietuvas Ceļu Administrācija ir izstrādājusi vairākus budžeta scenārijus, lai ceļu infrastruktūru būtu iespējams arī attīstīt, ne vien apturēt tās sabrukšanu. Optimistiskais scenārijs paredz līdz 2020. gadam palielināt vidējo Lietuvas ceļu budžetu līdz 783 miljoniem EUR gadā. Tādējādi gadā būtu iespējams uzturēt 470 km grants ceļus, 150 km valsts un reģionālos ceļus, 290 km galvenos ceļus, saremontēt 1750 km un papildus attīstīt vairākus ievērojamus autoceļu projektus.

Otrs scenārijs paredz vidējo budžetu 664 miljonu EUR apjomā, kas ļautu izdarīt uz pusi mazāk, nekā iepriekšminētajā scenārijā – 250 km grants ceļu, 80 km valsts un reģionālo, 150 km galveno ceļu uzturēšana, un 900 km remonts. Bet, ja vidējais gada budžets līdz 2020. gadam būs 542 milj. EUR, tad gadā būs iespējams uzturēt vairs 220 km grants, 15 km valsts un reģionālos, 45 km galvenos ceļus, kā arī veikt 160 km remontu.

Iespējamie Lietuvas autoceļu budžeta scenāriji Foto: Ekrānšāviņš

Šobrīd nav skaidrs, vai būs pieejama vēl viena ES investīciju programma autoceļiem, jo ir  tendence to vietā attīstīt alternatīvo transporta līdzekļu izmantošanu un dzelzceļa infrastruktūru. Tāpēc Lietuvas Ceļu Administrācija gatavojas veikt priekšizpēti esošo ceļu uzturēšanas un attīstības programmas finansēšanas avotu pārskatīšanai un alternatīvu finansēšanas avotu meklēšanai.

“Via Baltica” pārbūve par automaģistrāli un 1000 km grants ceļu asfaltēšana

Cerība par optimistiskākā budžeta scenārija piepildīšanos kļūst pašsaprotama, iepazīstoties ar iespaidīgajiem Lietuvas Ceļu Administrācijas plāniem nākamajos piecos gados. Līdz 2020. gadam plānots ar mīkstā asfalta tehnoloģiju noasfaltēt 1000 km grants ceļus.

Mīkstā asfalta ieklāšanas tehnoloģija Foto: Ekrānšāviņš

Mīkstā asfalta tehnoloģiskās prasības Foto: Ekrānšāviņš

Atšķirībā no tradicionālās asfaltēšanas, mīkstā asfalta ieklāšana ceļiem ar zemu satiksmes intensitāti ir lētāks un piemērotāks risinājums. Pērn ar šādu tehnoloģiju tika uzlaboti 300 km grants ceļu, bet šogad noasfaltēto ceļu apjoms būs vēl lielāks.

Lieli darbi ieplānoti tranzīta satiksmes plūsmu optimizācijai. Iespaidīgākais – “Via Baltica” pārbūve par automaģistrāli, ko plānots pabeigt 2022. gadā. Pretēji Latvijas Republikas Satiksmes ministrijai, kas šoseju pārbūvēšanu par automaģistrēlām uzskata par ekonomiski nepamatotām, atbildīgie Lietuvā uzskaita sociālos un ekonomiskos ieguvumus, kas radīsies izveidojot automaģistrāli. Pēc darbu pabeigšanas šķērsot Lietuvu no Latvijas līdz Polijas robežai būs iespējams 3 stundās, nevis četrās, kā līdz šim. Vidējais ātrums pieaugs no 68 līdz 87 km/h, un tiks izglābtas vismaz 10 dzīvības gadā.

"Via Baltica" Lietuvā plānots pārbūvēt par automaģistrāli Foto: Ekrānšāviņš

Ieguvumi no "Via Baltica" pārbūves Foto: Ekrānšāviņš

Tāpat plānots pārbūvēt automaģistrāli Viļņa-Kauņa-Klaipēda, autoceļus Viļņa-Traķi un Viļņa-Utena, kā arī izveidot apvedceļus Viļņas un Klaipēdas pilsētās.

Autoceļa Viļņa-Kauņa-Klaipēda pārbūve Foto: Ekrānšāviņš

Plānotie pārbūvējamie ceļu infrastruktūras objekti Lietuvā Foto: Ekrānšāviņš

Plānotie pārbūvējamie ceļu infrastruktūras objekti Lietuvā Foto: Ekrānšāviņš

Uzlādes stacijas ik pēc 50 km un elektroniskās sistēmas satiksmes uzraudzībai

Lietuvas Ceļu Administrācijas vīzija ir panākt 0 bojāgājušos - pērn ceļu satiksmes negadījumos Lietuvā bojā gāja 189 cilvēki, kas ir divas reizes mazāk, nekā pirms 10 gadiem. Līdz 2020. gadam bojāgājušo skaitu cer samazināt līdz 148, bet 2030. gadā satiksmē ies bojā ne vairāk par 75 cilvēkiem. Lielu artavu šādai statistikai nesusi autoceļu satiksmes infrastruktūras uzlabošana. No 2009. gada ir ievērojami krities t.s. "melno punktu" skaits - ja pirms desmit gadiem Lietuvā bija 178 melnie punkti, tad pagājšgad vairs tikai 30.

Ierobežota finansējuma apstākļos Lietuvas Ceļu Administrācija arī turpmāk plāno uzlabot infrastruktūru, lai sasniegtu nosprausto vīziju. Tuvākajā laikā ir mērķi ieviest vidējā ātruma kontroli, izveidot līmeņos atdalītus krustojumus un aktīvos gājēju krustojumus (brīdinājumi par šķēršļiem uz ceļa), izbūvēt augstākas tehniskās kategorijas ceļus u.c. pasākumi.

2020. gads ir arī termiņš vairāku elektronisko sistēmu ieviešanai. Jau šogad tiks ieviesta e-vinjetes sistēma, atvieglojot to uzskaiti un norēķināšanos. Šajā gadā 25 posmos darbosies 50 vidējā ātruma kameras - līdz 2020. tādas būs izvietotas jau 125 posmos. Arvien vairāk tiks izmantotas maināmās ceļazīmes - viedo ceļazīmju sistēma, kas attēlo informāciju, pamatojoties uz dažādu iekārtu savāktajiem datiem par ceļa apstākļiem. Automatizēti un multifunkcionāli kļūs arī ceļu mērījumi, kas nosaka kravas automašīnu parametrus reālajā laikā bez maršruta koriģēšanas un apstāšanās.

2018. gadā uz valsts nozīmes autoceļiem ik pēc 50 km plānots uztādīt elektroauto uzlādes stacijas, tādējādi paplašinot elektro auto mobilitāti un radot iespēju tiem pārvietoties plašākā teritorijā. Līdz 2018. gadam arī plānots izstrādāt pilotprojektu - 100 km ceļu adaptēšanu autonomajām automašīnām.

Paredzētais elektromobiļu uzlādes staciju tīkls Lietuvā Foto: Ekrānšāviņš