Krapsis: Satiksmes drošībā iestājusies stagnācija 40

Šogad satiksmes negadījumos gājis bojā 91 cilvēks un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša vērtējumā satiksmes drošībā iestājusies stagnācija.

Pēdējo desmit gadu laikā situācija uz ceļiem bija būtiski uzlabojusies, taču pagājušais gads un šis gads liecina par to, ka iestājusies "tāda kā stagnācija", jo apdraudēts Eiropā uzstādītais mērķis, proti, līdz 2020.gadam Latvijā reģistrēts par 50% mazāk bojāgājušo un smagi cietušo negadījumos, salīdzinot ar 2010.gadu, šodien žurnālistiem norādīja Krapsis.

Šogad kopumā dzīvību uz ceļiem zaudējis 91 cilvēks, kas ir par diviem mirušajiem vairāk, salīdzinot ar pagājušo gadu. 2016.gadā līdz septembrim dzīvību zaudējuši 110 cilvēki. Šis gads iestājās cerīgi, taču vasaras mēnešos situācija būtiski pasliktinājās, jo, piemēram, augustā gāja bojā 17 cilvēki, skaidroja Krapsis.

Galvenie riska faktori smagiem negadījumiem ir nihilistiskā attieksme pret satiksmes noteikumiem, transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un ceļu infrastruktūra. Nihilismu pret satiksmes noteikumiem arī apliecinot septembra statistika, kad no sešiem mirušiem gājējiem četri notriekti tumšajā laikā, nevienam nav bijis atstarotājs.

Tāpat Latvijā nav būtiski samazinājies dzērājšoferu skaits.

Krapsis vērsa uzmanību, ka valsts institūcijām ir aktīvi jāstrādā un jādomā par citiem veidiem, kā iedarboties uz satiksmes dalībnieku apziņu. Ar satiksmes drošību kampaņām neesot pietiekami, turklāt Latvijā acīmredzot vēl kādu laiku nebūs "ne maģistrāles, ne autobāņi", viņš klāstīja. Satiksmes drošību, viņaprāt, var veicināt tikai pasākumu kopums, proti, policijas redzamība, fotoradari un atbilstoša ceļu infrastruktūra.

Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperts Oskars Irbītis žurnālistiem atzina, ka pilsētās visvairāk satiksmes negadījumu notiek krustojumos un visbiežāk tie saistīti ar pretimbraucošo automašīnu, kurai "nogriezts ceļš", veicot kreiso pagriezienu, vai apdzīšanas manevrs, kas beidzies nelāgi, jo priekšā braucošais gribējis nogriezties.

Savukārt ārpus pilsētas galvenie negadījuma iemesli ir pārgalvīgi apdzīšanas manevri, bieži vien tie saistīti ar ātruma pārsniegšanu. Tāpat negadījuma iemesls nereti ir automašīnu tehniskais stāvoklis.

Irbītis arī norādīja, ka autovadītāji, kuri nesen nokārtojuši tiesības, bieži vien brauc uzmanīgāk, jo nav "uzkrājuši bravūru". Pēc pāris gadu braukšanas stāža sasniegšanas "bravūra jau uzkrāta" un šis esot bīstamākais periods negadījumiem. Tikai pēc tam, kad pieredze sasniegta, cilvēki ar laiku sāk braukt labāk un mazāk iekļūst negadījumos, viņš norādīja.

Latvijā pārsvarā satiksmes negadījumos iekļūst vīrieši, lielākoties vecumā no 20 līdz 40 gadiem, liecina policijas dati.

Irbītis arī vērsa uzmanību korelāciju starp automašīnas vecumu un negadījuma sekām. "Jo vecāks auto, jo smagākas sekas, jo tehniskais stāvoklis sliktāks, jo smagākas sekas," norādīja eksperts.

Rīt jau trešo gadu pēc kārtas visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs norisināsies Eiropas ceļu policijas tīkla (TISPOL) sadarbībā ar Eiropas Komisiju organizētā kampaņa "Eiropas diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem un smagi ievainotiem cilvēkiem".

Arī šogad ES dalībvalstu, tostarp arī Latvijas, ceļu policija kopīgiem spēkiem strādās, lai realizētu ambiciozu mērķi - aizvadītu šo dienu uz Eiropas ceļiem bez neviena ceļu satiksmes negadījuma ar bojā gājušajiem un smagi ievainotajiem cilvēkiem, tādējādi padarot šo dienu par drošāko dienu ceļu satiksmē.

Iepriekšējos divos gados kampaņas mērķi Latvijai ir izdevies sasniegt. Uz Eiropas ceļiem katru dienu dzīvību zaudē aptuveni 70 cilvēki, bet pērn akcijas laikā Eiropā gāja bojā 43 cilvēki.