Satiksmes ministrijas budžets nākamgad būs 457 175 598 eiro, kas ir par 1,6% jeb 7 204 912 eiro lielāks nekā šogad, liecina piektdien valdībā apstiprinātais budžeta plāns.
Ministrijas prioritārajiem pasākumiem piešķirtais papildus finansējums 2020.gadam ir 7 770 000 eiro, kurus plānots tērēt autoceļu sakārtošanai.
Būtiskākā nākamā gada Satiksmes ministrijas budžeta daļa - 280 703 696 eiro - ir atvēlēta autoceļu nozarei.
Satiksmes ministrija nākamgad plāno turpināt publiskās un privātās partnerības projekta "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" īstenošanu, kā arī izvērtēt iespēju no 2021.gada atvērt tirgu visiem potenciālajiem valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojuma sniedzējiem un izvērtēt autoceļu uzturēšanai izmantoto resursu efektivitāti un kvalitāti.
Tāpat ministrija paredzējusi veikt visaptverošu pētījumu par velosatiksmi valstī un izdarīt atbilstošas izmaiņas politikas plānošanas dokumentos, izstrādāt Alternatīvo degvielu attīstības plānu 2021.-2024.gadam, izstrādāt Ceļusatiksmes drošības plānu 2021.-2024.gadam, izvērtēt jaunā pasažieru pārvadājumu ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem regulējuma darbības atbilstību tā izstrādes mērķiem.
Ministrija plāno izveidot vienoto reģionālo sabiedriskā transporta maršrutu tīklu atbilstoši valsts budžetā pieejamā finansējuma apmēram un izdarīt attiecīgus grozījumus normatīvos.
Dzelzceļa nozarei nākamā gada Satiksmes ministrijas budžetā paredzēti 69 043 530 eiro.
Satiksmes ministrija plāno turpināt īstenot dzelzceļa projektu "Rail Baltica", tostarp Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) ietvaros sagatavot un parakstīt CEF1 līguma grozījumus, CEF3 līguma grozījumus un Eiropas CEF6 līgumu, sagatavot un parakstīt starpvalstu nodomu protokolu par "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldības modeli, kā arī sagatavot Ministru kabineta rīkojuma "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu" grozījumu projektu un iesniegt to izskatīšanai Ministru kabinetā, kā arī sākt "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas savienojuma ar starptautisko lidostu "Rīga" būvniecību.
Ministrija arī plāno realizēt Indikatīvajā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānā 2018.-2022.gadam noteikto rīcības plānu saskaņā ar definētajiem rīcības virzieniem, turpināt darbu pie Eiropas Savienības Ceturtās dzelzceļa pakotnes pārņemšanas (izstrādāt grozījumus normatīvos attiecībā uz dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā un uz dzelzceļa drošību), nodrošināt savlaicīgu Ziemeļjūras-Baltijas dzelzceļa kravu koridora pagarināšanu Latvijas teritorijā.
Savukārt aviācijas nozares budžets 2020.gadā paredzēts 62 418 eiro apmērā, ko paredzēts tērēt aviācijas drošības, glābšanas un civilmilitārās sadarbības nodrošināšanai.
Starp ministrijas prioritātēm ir turpināt darbu pie lidostas "Rīga" infrastruktūras attīstības, turpināt paplašināt Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" lidojumu maršrutu tīklu, nodrošinot jaunu divpusēju gaisa satiksmesnolīgumu slēgšanu, turpināt civilmilitāro sadarbību NEFAB ietvaros un atbalstīt Lielvārdes militārā lidlauka attīstību.
Transporta, loģistikas un tranzītpārvadājumu nozares budžets nākamgad paredzēts 1 142 000 eiro apmērā.
Satiksmes ministrijas prioritāte 2020.gadam ir nodrošināt Latvijas loģistikas, tranzīta un ostu jomas adekvātu iekļaušanu valsts politikas plānošanas dokumentos jaunajam finanšu periodam 2021.-2027.gadiem, īstenot starptautiskās ostu un loģistikas informācijas sistēmas SKLOIS II kārtas projektu "SKLOIS2", kā arī veicināt Latvijas statusa saglabāšanu Parīzes saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli (PMoU) Baltajā sarakstā, ieviešot starptautiskās prasības.
Pasažieru pārvadājumiem 2020.gada budžetā Satiksmes ministrija atvēlēs 91 239 333 eiro.
Savukārt sakaru nozarei ministrijas nākamā gada budžetā atvēlēti 8 297 595 eiro.
Ministrijas nākamā gada prioritāte ir izstrādāt likumprojektu "Elektronisko sakaru likums" Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvas 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi ieviešanai, izstrādāt Platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības plānu 2021.-2027.gadam, kā arī izstrādāt precizētu universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensācijas mehānismu, iekļaujot tajā eksprespasta un kurjerpasta pakalpojumu sniedzējus.
Tāpat starp Satiksmes ministrijas prioritātēm ir veikt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta uzraudzības iestādes funkcijas, nodrošinot transporta nozares projektu, kā arī projektu platjoslas tīklu jomā telekomunikāciju nozarē īstenošanas uzraudzību, veicot Regulā Nr.1316/2013 noteiktos dalībvalsts pienākumus, nodrošināt darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifisko atbalsta mērķu transporta un elektroniskās sakaru infrastruktūras jomā rezultatīvo rādītāju sasniegšanas uzraudzību.
Tāpat Satiksmes ministrijas prioritāte ir veicināt nozares interešu pārstāvniecību Latvijas nacionālo pozīciju izstrādē par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu pēc 2020.gada, piedalīties Partnerības līguma un Eiropas Savienības Kohēzijas politikas fondu darbības programmas izstrādē, nodrošināt Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu izpildi un sākt ieviešanas nosacījumu izstrādi, izstrādāt Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam.
Kad varētu gaidīt asfaltu vai kādu citu labāku ceļa segumu līdz Lubāna ezeram? Rēzeknes novadam no Rēzeknes līdz ezeram visu ceļa posmu ir cienīgams ceļš, tostarp no Degumniekiem līdz Lubāna ezeram ciemiņus vest negribās!?