Tā kā esmu jūrmalnieks, kurš savas aktīvā autosportista gaitas ir beidzis, bet no ceļiem neesamu pazudis ļoti daudz pārvietojos ar velosipēdu, sižets par Jūrmalas maldinošo veloceliņu mani aicināja uzrakstīt par vēl vienu nejēdzību Jūrmalā, kā arī ieteikt savus sižetus papildināt ar papildus informāciju.
Jūs līdzīgi kā Pauls runājiet par Latvijas ceļu infrastruktūras kļūdaino naudas tērēšanu, vecmodīgumu, nedrošību utt. Pēc profesijas esmu inženierkomunikāciju būvinženieris, kurš ikdienā koordinē un vada būvprojektu izstrādi un ļoti labi pārzinu būvniecības procesu Latvijā.
Tāpēc man ir ļoti liels ieteikums šajos sižetiņos par „maldinošiem veloceliņiem”, dienvidu tilta aizsargbarjerām uc., lūdzu papildiniet tos ar arhīvos pieejamu informāciju, kurš šo projektu ir izstrādājis, kurš šim projektam ir uzlicis akcepta parakstu, kurš attiecīgajam projektam ir devis pozitīvu ekspertīzes slēdzienu, jo tiešām kamēr šos ļoti apdāvinātos būvspeciālistus „nepaslavēs”, tikmēr īsti nav jēgas šiem sižetiem, jo nejēdzības mēs redzam, ik uz soļa. Manuprāt, ja ir jālabo, jābūvē kāds ceļu infrastruktūras objekts, tad tas ir jāprojektē ar domu, ka šis objekts kalpos, būs ērts lietošanā vismaz 30 gadus kā arī ir jābūt šodien modernam, nevis iztērēt naudu un rezultāts ir gluds, nokrāsots vēstures objekts. Kurš nav ne mūsdienīgs, ne drošs, ne kā pielāgots mūsdienām, ir tikai gluds un ar svaigu strīpu.
Ja 70. gados varēja uzbūvēt Siguldas šoseju, kura kalpo ar Dievu uz pusēm vēl pēc 40 gadiem, tad cik tālredzīgi un moderni toreiz domāja inženieri. Vai šodien tērējot miljonus nav svarīgi kādus; Covid miljonus vai citus miljonus, Latvijā tiek būvēti aizvēsturiska tipa ceļi?
Kauguri. Vecā Talsu šoseja. Uzbūvēja modernu ielu, nodalīja gājējus un velobraucējus atsevišķā ietvē brauktuvē. Viss tiktāl it kā būtu labi, bet kurš šo daudz maz jēdzīgo objektu sajāja (atvainojos par izteicienu) ar tik nejēdzīgi programmētiem luksoforiem? Kāpēc velobraucējam nedeg zaļā gaisma kopā ar paralēli ejošiem gājējiem? Tur ir tik daudz ne loģikas, ka pat grūti visu aprakstīt. Velobraucējam jānospiež poga.
Labi, lai būtu tā, bet, ja šo pogu nenospiež kaut kādā pareizā laika intervālā, tad zaļais iedegas gājējiem, kuri stāv blakus uz gājēju/veloceliņa apvienojuma un velosipēdistam ir jāgaida vesels cikls, lai programma vai kāds tur algoritms saprastu, ka velobraucējs arī ir nospiedis pogu. Šāds luksoforu darbības princips neveicina nekādu velobraucēju cieņu pret noteikumiem, jo būtībā infrastruktūra katru velobraucēju āzē. Braucu ar velo, lai būtu ātrāk nekā ar kājām, bet infrastruktūra velobraucēju čakarē un mākslīgi bremzē. Tāpēc droši vien ļoti dārgs projekts/objekts ir s*da vērts. Šo ceļu izmanto ļoti daudz jauno velobraucēju, arī mani bērni. Un tur var ļoti labi pamācīt satiksmes noteikumus kā var tos izmantot/grozīt un pielāgot attiecīgai situācijai. „Bērns, ja iedegas zaļais velosipēds luksoforā, vari braukt pāri. Bet, ja neiedegas, tad redzi blakus ir zaļš cilvēciņš iededzies, un tu arī vari braukt pāri, jo noteikumos ir arī atļauts braukt pār gājēju pāreju ar velosipēdu.” Un kā šāda situācija neradītu „pareizos” priekšstatus ceļu satiksmē, vai citās dzīves situācijās, ka vienmēr var kaut kā visu sakruķīt kā vajag.
Nākamais, manai uztverei, jocīgais objekts ir tikko atjaunotā Jūrmalas šoseja. Skaisti, jauns segums, strīpas, metāla margas, žogs, apgaismojums – tiešām skaisti, bet kāpēc ir nepieciešamas tik nenormāli lielas ceļa zīmes un atkārtot tās 4reizes? Ja šī skaistās super ātrgaitas šoseja (kā Vācijā), tad ļaujiet braukt pa to kā Vācijā. Tomēr ātruma ierobežojums par to nemaz neliecina, ka šī ir super ātra šoseja, lai uz tās uzstādītu tik milzīgas zīmes. No praktiskās puses, šīs zīmes rudens ziemas vētra nolocīs kā niekus, ja locīja iepriekšējās kuras bija mazākas. Ja tas ir satiksmes drošībai, lai labāk varētu saredzēt, tad man ir pretjautājums. Ja satiksmes dalībnieks neredz standarta zīmes izmērā rakstīto informāciju, tad kā viņš redz ceļu pa kuru pārvietojas – tad nav kaut kas kārtībā ar redzi un ir jāapšauba vai tik švaki redzošs vadītājs drīkst vadīts transportlīdzekli. Visus civilizētājā pasaulē ceļa zīmes tiek gabarītos samazinātas un pārdomātas, kur tās ir uzstādītas, bet mums...
Jau pieminētā Siguldas šoseja. Kāpēc tagad ieguldot šos milzīgos līdzekļus, nebija iespējams pārprojektēt šī ceļa profilu? Kāpēc Jūrmalas šoseja var būt ar avārijas apstāšanos joslu grants izpildījumā, bet Siguldas šosejai vajag saglabāt to asfaltā? Manuprāt varēja tad šoseju pārorganizēt ar 3 joslām katrā braukšanas virzienā, vai šo malējo joslu uztaisīt grants izpildījumā un par šīs malējās asfaltētās joslas apjomu remontdarbus izpildīt līdz Siguldai. Tagad, kā jau teicu, par lielu naudu uzprišināja vēstures liecību. Varbūt bija paredzēts, ka šajā projektā ietilpst velobraucēju treniņu poligona atjaunošana?! Jo tā vien izskatās, ka miljoni tika iztērēti, lai riteņbraucējiem būtu kur trenēties un pie reizes gludāks ceļš pārējiem.
Nevaru saprast, kāpēc, ja kaut kas ir paredzēts labot, nevar šo objektu salabot moderni un nākotnē vērtu. Nebūs viens laimīgais mirklis un visa infrastruktūra pārvērtīsies par mūsdienīgu, tā ir lēnām jāsāk būvēt, kaut vai katru krustojumu, kas mums ir jāremontē, bet tā lēnām izdotos sakārtot atbilstoši mūsdienām. Ja mēs remontējam istabu mēs taču to pielāgojam šodienai, nevis ar klīsteri līmējam tapetes un kaļķi balsinām griestus!? Tāpēc aicinu vēlreiz, arhīvos pameklējiet savu sižetu īstos varoņus, jo filma bez varoņiem ir tikai reklāma, bet īsfilmai ar varoņiem ir cita vērtībā. Varbūt speciālistiem liks sākt aizdomāties par sava darba kvalitāti un sekām.
Fotoradari. Pēdējais info, kas par šo tēmu klīst ir, ka nav naudas to iegādei uzturēšanai utt. Tomēr vai kādā no konferencēm kur tiekaties Jūs un Pauls ar LVC un citiem iesaistītiem ceļu lietās Latvijā var izskatīt vides ceļa pielāgošanu tā, lai nebūtu nekādi fotoradari vajadzīgi.
Piemēri nav tālu jāmeklē.
Igaunija. Ne valsts autoceļu līmeņa ceļš, bet nākamais pēc līmeņa.
Latvijā tas būtu kā vecā Talsu šoseja, uz kuras atrodas Bigauņciems, Lapmežciems, Apšuciems utt. Lai šajos ciematos nebūtu jāuzstāda fotoradari, pie ciemata iebrauktuvēm uz šosejām uz iebraukšanas joslu, manuprāt, var uztaisīt tādu kā kabatu. Tas nemaksās ļoti dārgi, bet ātrumu samazinās pamatīgi, jo vadītājam šāds manevrs instinktīvi liek samazināt ātrumu. Un, ja pie katra ciemata zīmes šādu izveidotu, neredzu vairs akūtu nepieciešamību dārgi tērēties fotoradaram.
Piemērs no Igaunijas:
https://www.google.lv/maps/@59.5869943,25.7338129,3a,75y,203.75h,100.23t/data=!3m6!1e1!3m4!1sXaAssvjLQcoKbJfa6MjMtw!2e0!7i13312!8i6656
Šādi piemēri ir visa Beļģija, Nīderlande, tur izpildījumi ir dažādākie, gan kā čūska izveidota iebrauktuve ciematā, gan kā sašaurinājums uz ceļa – un ticiet man tas strādā. Un strādā jau vairākus gadu desmitus.
Līdzekļi tur arī nav vajadzīgi milzīgi, jo bieži šādas vietas ir veidotas no lieliem puķu podiem, vai apzaļumotām saliņām.
Saprotu, ka tas nav aizbraukt uz Zimbabvi ekspedīcijai no Latvijas mācīties kā ceļus būvēt, jo paraksti mūsu speciālisti brauc uz ļoti eksotiskām vietām pieredzi smelties.
Man par šīm situācijām domājot nāk prātā teiciens: Gribam dzīvot kā Eiropā, bet rīkojamies, kā Padomju Savienībā...
Lielā cieņā un pārliecībā, ka gan jau kas mainīsies.
iAuto.lv aicina izteikt savu viedokli arī citus lasītājus, pastāstīt par satiksmes organizāciju un ceļu infrastruktūru savā pusē, izceļot labos un sliktos piemērus. Ziņas sūtīt uz e-pastu maris@iauto.lv
Tagad nevar publicēt brāķdaru vārdus, Eiropas tiesas to atzīs par pārkāpumu un vēl būs jāmaksā desmitiem tūkstoši kompensācijās.
PSRS laikos kāds pierāva mūli un pamīza pie kluba un uzreiz tika uz kauna dēļa ar vārdu un bildi. Par lielākiem nodarījumiem varēja dabūt pa mizu i darba, i rajona pārvaldes līmenī. Zinot, ka visi uzzin par to varoņdarbiem, arī slīmesti un blēži necentās sevi afišēt kā tagad, kad TV kamerā ņirdz, a ko jūs man izdarīsiet.