Atklāts Ķekavas apvedceļš (+ FOTO) 34

Šodien satiksmei atklāts jauns Bauskas šosejas posms – Ķekavas apvedceļš.

“Ķekavas apvedceļa projekts parādīja, ka varam ieinteresēt starptautiskos sadarbības partnerus, investorus un realizēt mūsu valsts mērogam ievērojamus projektus. Jaunais apvedceļš – tā ir ne tikai ātrāka, bet arī drošāka satiksme noslogotākā tranzīta ceļa posmā. Valsts galveno ceļu attīstības vīzija 2040 paredz, ka ceļiem ar intensīvāko satiksmi ir jābūt ar atdalītām brauktuvēm, un šis ir pirmais solis mērķa sasniegšanai. Kā nākamos plānots pārbūvēt abus Rīgas apvedceļa posmus – tie ir izsmēluši savu kapacitāti, kas ir redzams arī negadījumu statistikā,” atklājot Ķekavas apvedceļu, norādīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens. “Līdz ar Ķekavas apvedceļa izbūvi Pierīgas un Zemgales iedzīvotājiem no Bauskas puses būs nodrošināta ērta satiksme uz galvaspilsētu, vairs nebūs jāstāv sastrēgumos, kas uz vecās šosejas bija praktiski jebkurā dienas laikā. Turklāt jaunā infrastruktūra ir paredzēta ne tikai autotransportam, ir padomāts arī par gājējiem un velobraucējiem – izbūvēti astoņi kilometri gājēju un velo ceļu, tai skaitā tilts gājējiem un velosipēdistiem, kas atkal jau ir liels ieguldījums satiksmes drošībā,” uzsvēra viņš.

“17 gadi un 17 kilometri, tāda ir Ķekavas apvedceļa numeroloģija, jo pirmās projekta ieceres tapa vēl 2006. gadā. Apvedceļa projekta izstrādē un realizācijā ir piedalījušies vairāki desmiti cilvēku, Latvijai šī pagaidām ir unikāla pieredze, un paldies visai lielajai komandai, kas to paveica. Jaunie 17 kilometri ceļa padarīs ērtāku, ātrāku un labāku satiksmi un mobilitāti ne tikai starp Pierīgas apdzīvotajām vietām, bet arī starp Zemgales reģionu un Rīgu, Latviju un Lietuvu, Latviju un Eiropu,” atklāšanas pasākumā teica VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis. “Publiskās un privātās partnerības (PPP) modelis noteikti nav rīks, kas var atrisināt pilnīgi visas valsts ceļu tīkla problēmas – mums ir daudz vajadzību, taču daļu no tām, kā redzam, iespējams realizēt, pielietojot šo modeli. Tikai ar valsts budžeta līdzekļiem šāda ceļa būvniecība nebūtu iespējama,” rezumēja M. Lazdovskis.

“Šis bija mūsu pirmais projekts Baltijas valstīs, un ceram, ka tas kalpos kā veiksmīgs piemērs publiskā un privātā sektora sadarbībai un palielinās PPP projektu nozīmi infrastruktūras attīstībā, veicinot reģiona ekonomisko un sociālo attīstību. Jau no projekta sākuma process no Latvijas publiskā partnera puses, gan veicot konsultācijas ar tirgu dalībniekiem pirms iepirkuma izsludināšanas, gan strukturējot un vadot procesu bija novadīts atbilstoši Eiropas labākajai PPP projektu praksei.  Ar nepacietību gaidām to brīdi, kad varēsim vērot jaunā apvedceļa reālo ietekmi uz sabiedrības ikdienas dzīves uzlabošanu, Pierīgas mobilitāti, kā arī transporta plūsmas integrāciju TEN-T tīklā,” Ķekavas apvedceļa atklāšanas pasākumā sacīja privātā partnera pārstāvis, TIIC vadītājs Manuels Ravara Karijs (Manuel Ravara Cary). “Esam pateicīgi visiem sadarbības partneriem, finansētājiem – Eiropas Investīciju bankai (EIB) un Ziemeļu Investīciju bankai (NIB) – un varam apliecināt savu apņemšanos turpināt investīcijas Latvijā un reģionā kopumā,” uzsvēra Karijs.

“Apvedceļa atklāšana ir ilgi gaidīts notikums autobraucējiem un tuvējiem iedzīvotājiem, jo satiksme kļūs ērtāka un raitāka. Savukārt VSIA Latvijas Valsts ceļi un Satiksmes ministrijai, privātajam partnerim AS Kekava ABT un CFLA kā PPP projektu īstenošanu uzraugošajai iestādei tas iezīmē arī vienas apjomīga darba fāzes noslēgumu un aizsāk projekta nākamo posmu – uzturēšanu 20 gadu laikā,” atzīmēja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieks Mārtiņš Brencis. “Mēs patiesi ceram, ka pirmais lielākais ceļu PPP projekts Baltijas valstīs būs kā bākuguns citiem līdzīgiem projektiem, apliecinot, ka arī lieli mērķi ar sistemātisku darbu ir sasniedzami. Būtiskākā atšķirība no citiem ceļu infrastruktūras projektiem ir privātā partnera atbildība par ceļa kvalitātes nodrošināšanu 20 gadu garumā. Esam pateicīgi LVC par uzņēmību īstenot projektu PPP veidā, jo tas ir ļāvis praktiski konstatēt arī nepieciešamos uzlabojumus procedūrās un normatīvajā regulējumā,” teica Brencis.

Pasākumā piedalījās arī Ziemeļu Investīciju bankas viceprezidente Šanete Vītaspa (Jeanette Vitasp) un Eiropas Investīciju bankas Baltijas biroja vadītāja Virginija Gecaite (. Abas starptautiskās bankas finansē apvedceļa projekta realizāciju.