Atsākušās viedokļu cīņas par zemo emisiju zonas izveidi Rīgā. Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs (AS) pavēstījis, ka sākotnējās izstrādes šajā jautājumā faktiski nozīmētu iebraukšanas maksas ieviešanu Rīgas centrālajā daļa, nevis mērķtiecīgus risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai.
Viņa izteikumus asi kritizējusi biedrība "Pilsēta cilvēkiem", kas aicina Rīgas domi atsākt zemo emisiju zonas projekta tālāku virzību.
Vai šādas zonas izveide ir izvēles jautājums vai Eiropas Savienības prasība? Kādi ir iespējami risinājumi zemo emisiju zonas izveidei un ko tie praktiski nozīmētu autovadītājiem? Kāda ir citu valstu pieredze šādu zonu veidošanā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāju Edgaru Bergholcu un biedrības "Pilsēta cilvēkiem" pārstāvi Remu Skrebelu.
Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas transporta un mobilitātes attīstības tematiskais



























































mērķtiecīgus risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai - kādi ierosinājumi iAuto lasītājiem?
Ko šeit varētu darīt - samazināt katra auto izplūdes daudzumu, saglabājot auto skaitu vai samazināt auto skaitu, nemainot katra auto izplūdes daudzumu?
Vēl ir variants - palielināt Rīgas platību, līdz ar to tīri matemātiski piesārņojums uz platības vienību arī būtu mazāk, mērķi sasniegti.
Par kādu tieši gaisa piesaŗņojumu ir runa?
Pavasarī cieto daļiņu piesārņojumu rada ielu kaisīšanas materiākls, ko vējš dzenā pa pilsētu (putekļi),
Vēlāk jau ir putekšņi, un papeļu pūkas,
vasarā vairāk dominē satiksmes radīts piesārņojums,
ziemā strauji pieaug apkures radītais piesārņojums,
centrā dominē transports, bet tādās apkaimēs kā Āgenskalns, Grīziņkalns būtisku lomu spēlē vecās apkures sistēmas, kur katrs kurina ar to, kas pa rokai.