Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.
Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.
Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.
Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.
Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.
Atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanā vērsts uz tām mājsaimniecībām, kas elektroenerģiju izmanto apkurē, tāpēc šādās mājsaimniecībās elektroenerģijas patēriņš mēnesī pārsniedz 500 kWh un daļēja elektroenerģijas cenas kompensācija tiks piemērota elektroenerģijas patēriņam virs 500 kWh, bet ne vairāk kā 2000 kWh. Tādējādi jebkurai mājsaimniecībai pirmās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja cenai, bet atbilstoši iepriekš minētajam mehānismam tiks kompensēts maksimālais patēriņš 1500 kWh.
Likumā noteikts, ka elektroenerģijas atbalstu, ņemot vērā patēriņa ierobežojumu un maksimālo kompensējamo cenu, piemēro pašvaldība pēc mājsaimniecības lietotāja iesnieguma, kam pievienots elektroenerģijas rēķins par noteikto atbalsta periodu no 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Elektroenerģijas tirgotājs rēķinā uzrāda vidējo elektroenerģijas cenu mēnesī, kad lietotājs patērējis elektroenerģiju pēc elektroenerģijas tirgus darbības principiem - ja vidējā cena pie patēriņa virs 500 kWh pārsniegs 160 eiro par megavatstundu (eiro/MWh), atbalsts tiks piemērots.
Atbalstam kvalificējas tikai mājsaimniecību lietotāji. Mājsaimniecības lietotājam tiks kompensēta arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) daļa par kompensējamo elektroenerģijas izmaksu apmēru. Atbalsta periods elektroenerģijas cenas kompensēšanai ir no 1.oktobra līdz nākamā gada 30.aprīlim, pielīdzinot to vispārpieņemtajai centralizētās siltumapgādes un individuālās apkures sezonai, savukārt pieteikumi pašvaldībā atbalstam elektroenerģijai tiks pieņemti no 2022.gada 1.novembra līdz 2023.gada 31.maijam atbilstoši elektroenerģijas rēķinu izrakstīšanas periodiskumam par minēto atbalsta periodu.
Kopējais nepieciešamais finansējums elektroenerģijas atbalstam šogad un nākamgad aplēsts 53,06 miljonu eiro apmērā.
Lai atvieglotu finansiālo slogu energoresursu sadārdzinājuma apstākļos apkurei ar dabasgāzi, mājsaimniecības lietotājiem, kā arī lietotājiem, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tajā dabasgāzi lieto dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki, kā arī, ja to dabasgāzes vidējais ikmēneša patēriņš 12 mēnešu periodā ir vairāk nekā 221 KWh/mēnesī (21 kubikmetrs/mēnesī), piemēro maksas par patērēto dabasgāzi saskaņā ar dabasgāzes tirdzniecības līgumu vai pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma nosacījumiem samazinājumu attiecībā uz dabasgāzes cenu 0,03 eiro par vienu kWh apmērā.
Ņemot vērā, ka aptuvenā dabasgāzes cenu starpība starp iepriekšējo un nākamo apkures sezonu ir 70 eiro, nākamajā apkures sezonā paredzētais atbalsts būtu sedzams 50% no šī cenu pieauguma, proti, 35 eiro par vienu MWh jeb 0,035 eiro par vienu kWh bez PVN. Tomēr, ņemot vērā, ka regulētais tarifs mājsaimniecībām - saistītajiem lietotājiem kopš 1.jūlija ir ievērojami pieaudzis, maksas samazinājuma par patērēto dabasgāzi piemērošanas periods pagarināts par trīs mēnešiem. Līdz ar to šis maksas samazinājums tiek noteikts 0,03 eiro par vienu kWh, izlīdzinot uz pagarināto atbalsta sniegšanas periodu.
Dabasgāzes patēriņa slieksnis 21 kubikmetrs/mēnesī jeb 221 KWh/mēnesī pamatojams ar sadales sistēmas operatora AS "Gaso" sniegto informāciju un datu apkopojumu, kas raksturo robežu, no kuras dabasgāze tiek izmantota apkures nolūkos. Tāpat arī šī sliekšņa novērtēšanā un mājsaimniecību kvalificēšanās šim atbalstam izvērtēšanā pamatā tiek izmantots vidējais ikmēneša patēriņš 12 mēnešu periodā, ko "Gaso" sniedz dabasgāzes tirgotājiem, balstoties uz faktisko iesniegto patēriņu par gazificēto objektu.
Dabasgāzes lietotājiem, kas nav bijuši dabasgāzes lietotāji pilnus 12 mēnešus, vidējo patēriņu nosaka uz prognozes pamata, to precizējot saskaņā ar faktisko patēriņu pie nākamā pārrēķinu perioda. Minētais atbalsts kopumā aptvers aptuveni 65 000 mājsaimniecības un tiks sniegts par periodu no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.aprīlim.
Atbalsts tiks sniegts jau no šī gada 1.jūlija, ņemot vērā, ka mājsaimniecībām, kas iegādājas dabasgāzi pēc regulētā tarifa, mainās dabasgāzes tarifs nākamajam pusgadam. Atbalsts tiks īstenots, attiecinot to dabasgāzes tirgotāju sastādītajos rēķinos par dabasgāzi jau no 2022.gada septembra - septembra rēķinā parādīsies atbalsts par 2022.gada jūliju un augustu.
Šis atbalsta pasākums šogad un nākamgad pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm izmaksās 40,55 miljonus eiro.
Kompensācijas rēķinu kopā ar aprēķinu (dati, kas ataino, kā rodas rēķina summa) tirgotājs līdz noteiktajam mēneša datumam iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB), pēc kura izskatīšanas BVKB tirgotājam atmaksā kompensācijas rēķinu par tirgotāja negūtajiem ieņēmumiem.
Par periodu no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim mājsaimniecības lietotājiem piemērotais centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājums siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai tiek noteikts 50% apmērā no starpības starp siltumenerģijas tarifu, kuru apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) vai attiecīgā pašvaldība, un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro/MWh.
Tādējādi, ja SPRK vai pašvaldības noteiktais siltumenerģijas tarifs esošajā apkures sezonā būs 198 eiro/MWh, tad kompensācijas apmērs būs 65 eiro/MWh. Līdz ar to konkrētajā pašvaldībā mājsaimniecībai būtu jāmaksā 133 eiro/MWh.
Ja mājsaimniecības lietotājiem centralizēto siltumapgādi nodrošina piegādātājs, kura tarifus nav apstiprinājis ne SPRK, ne pašvaldība, tad centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumu bez PVN nosaka 50% apmērā no starpības starp attiecīgajā mēnesī piemērojamo siltumenerģijas cenu bez PVN un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro/MWh, bet ne vairāk kā 300 eiro/MWh.
Atbalsta periods elektroenerģijas cenas kompensēšanai ir no 1.oktobra līdz nākamā gada 30.aprīlim, pielīdzinot to vispārpieņemtajai centralizētās siltumapgādes un individuālās apkures sezonai.
Tādējādi, ja siltumenerģijas piegādātājs nodrošina centralizēto siltumapgādi par maksimālo pieļaujamo cenu 300 eiro/MWh, tad kompensācijas apmērs būs 116 eiro/MWh, bet mājsaimniecībai rēķins tiktu piestādīts par 184 eiro/MWh.
Šim atbalsta veidam nepieciešamais finansējums šogad un nākamgad tiek paredzēts 167,99 miljonu eiro apmērā.
Kompensācijas rēķinu kopā ar aprēķinu centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs līdz konkrētam mēneša datumam iesniedz BVKB, pēc kura izskatīšanas BVKB tirgotājam atmaksā kompensācijas rēķinu.
Ņemot vērā arī būtisko granulu un brikešu izmaksu pieaugumu un granulu un brikešu patēriņa īpatsvaru individuālajā mājsaimniecību apkurē, noteikts granulu un brikešu cenu slieksnis - 300 eiro tonnā, no kura tiek piemērota izmaksu kompensācija. Šāds slieksnis noteikts par pamatu ņemot centralizētās siltumapgādes siltumenerģijas tarifa mediānu un siltumenerģijas izmaksas 70 eiro/MWh.
Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī granulu vai brikešu izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, ja izmaksas pārsniedz 300 eiro par tonnu, bet ne vairāk kā 100 eiro par tonnu apmērā. Savukārt uz vienu mājsaimniecību noteikts patēriņa atbalsta slieksnis - 10 tonnas brikešu vai granulu, kas aprēķināts, pieņemot vidējo ar granulu/brikešu apkures sistēmu apkurināmo mājsaimniecību platību.
Tādējādi, ja granulas/briketes izmaksās iegādātas par 450 eiro par tonnu, tad valsts kompensēs 75 eiro un mājsaimniecība segtā daļa būs 375 eiro par tonnu. Ja granulas iegādātas par 600 eiro par tonnu, tad mājsaimniecības segtā daļa būs 500 eiro par tonnu un valsts kompensēs 100 eiro. Tāpat kā citos atbalsta maksājumos brikešu un granulu kompensācijas maksā iekļauts PVN.
Ņemot vērā, ka granulu un brikešu tirgus ir pilnībā neregulēts, bet darbojas absolūtajā atvērtajā tirgū, šāds kompensācijas instruments nav ieviešams caur granulu tirgotājiem. Tāpēc mājsaimniecības lietotājs, kurš ir iegādājies granulas vai briketes, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem vēršas pašvaldībā (līdzīgi kā ar mājokļa pabalstu vēršas sociālajā dienestā), kas pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts tad sekojoši atmaksā šo kompensāciju pašvaldībai.
Tā kā mājsaimniecības apkures sezonai nepieciešamās granulas/briketes iegādājas laikus pirms apkures sezonas sākuma, tad granulu/brikešu kompensācija tiek attiecināta par granulu/brikešu iepirkumu iegādi no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim. Savukārt atbalsta saņemšanas periods pašvaldībā būs 2022.gada 1.oktobris - 2023.gada 30.aprīlis. Aplēses liecina, ka gada ietvaros mājsaimniecību granulu patēriņš būs 200 000 tonnas, savukārt brikešu patēriņš lēsts 36 000 tonnu.
Šim atbalsta veidam nepieciešamais valsts finansējums šogad un nākamgad aplēsts 26,43 miljonu eiro apmērā.
Tāpat ar likumā noteikts atbalsts malkas iegādei mājsaimniecībām. Atbalsts tiks attiecināts malkai, kas iegādāta no 2022.gada 1.maija, bet kurai nav maksājuma apliecinoša dokumenta vienreizēja 60 eiro apmērā. Tāpat atbalsts tiks attiecināts arī malkai, kas iegādāta no 2022.gada 1.maija un kurai ir maksājumu apliecinošs dokuments un kuras iegādes cena pārsniedz 40 eiro par berkubikmetru, atbalsta cenai nepārsniedzot 15 eiro par berkubikmetru.
Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos, arī malkas izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā (ja izmaksas pārsniedz 40 eiro berkubikmetrā), bet ne vairāk kā 15 eiro berkubikmetrā apmērā. Malkas izmaksu robežvērtība pieņemta siltumenerģijai - 35 eiro/MWh, ņemot vērā, kas tas ir populārākais individuālas apkures kurināmā veids, vienlaikus, sociāli pieejamākais, sevišķi tām iedzīvotāju grupām, kas nekvalificējas papildus sociālajam atbalstam un kurām arī malkas kopējo izmaksu pieaugums ir proporcionāli izmaksā tikpat dārgi kā centralizētās siltumapgādes, brikešu vai granulu cenu pieaugums.
Malkas iegādes ar maksājuma apliecinošu dokumenta gadījumā uz vienu mājsaimniecību noteikts maksimālais patēriņa apjoms 35 berkubikmetri, kas aprēķināts, pieņemot vidējo ar malku apkurināmo mājsaimniecību platību. Ņemot vērā PVN ieņēmumu prognozi 2021.gadam malkai, aprēķināts, ka mājsaimniecības mēnesī patērē 216 000 berkubikmetrus.
Tā kā mājsaimniecības apkures sezonai nepieciešamo malku iegādājas laikus pirms apkures sezonas sākuma, tad malkas kompensācija tiek attiecināta par malkas iepirkumu iegādi no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim. Savukārt atbalsta saņemšanas periods pašvaldībā būs 2022.gada 1.oktobris - 2023.gada 30.aprīlis. Iesniegums atbalsta malkai, kurai nav maksājumu apliecinoša dokumenta, saņemšanai tiks pieņemts pašvaldībā no šī gada 1.oktobra līdz 30.novembrim.
Ja mājsaimniecība iesniedz pieteikumu 60 eiro atbalsta malkai saņemšanai, tālākais šīs pašas mājsaimniecības atbalsts ar pieteikumu ar maksājumu apliecinošiem dokumentiem un ņemot vērā augstām minētos malkas cenas un apjoma nosacījumus tiek piešķirti no atbalsta apmēra, ka pārsniedz 60 eiro.
Mājsaimniecības lietotājs, kurš ir iegādājies malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem vēršas pašvaldībā, kas pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu. Savukārt valsts tad sekojoši atmaksā šo kompensāciju pašvaldībai.
60 eiro fiksētā atbalsta apmērs malkai, kas iegādāta līdz 2022.gada 31.augustam, bet kurai nav maksājumu apliecinoša dokumenta, aprēķināts pēc šāda principa - ja malka pirkta pa 50 eiro berkubikmetrā, tātad tiek kompensēti 50% no 10 eiro, jo tā ir cenas robeža, virs kuras ir 40 eiro atbalstam ar maksājumu apliecinošu dokumentu. Attiecīgi tiek kompensēti pieci eiro par berkubikmetru, kas atbilst 12 berkubikmetriem par 60 eiro, attiecīgi 23 berkubikmetri, par ko var prasīt atbalstu vēl ar čeku.
Nosakot vienreizēju 60 eiro atbalstu malkas iegādei bez maksājuma dokumenta, iedzīvotāji, kas iegādājušies vai vēl tikai iegādāsies malku ar čekiem, netiek nostādīti nelabvēlīgākā situācijā. Proti, ja uz 60 eiro atbalstu nepretendē un atbalstu saņem, tikai uzrādot maksājuma dokumentus, tad iedzīvotājs saņems atbalstu tā, kā likumā noteikts - līdz 35 berkubikmetriem un par katru berkubikmetru noteikto apmēru (50% no cenas virs 40 eiro, bet ne vairāk kā 15 eiro par berkubikmetru), kas nozīmē, ka visas apkures sezonas laikā līdz 30.aprīlim personai iespējamais maksimālais atbalsts būtu 35 berkubikmetri reiz maksimums 15 eiro par katru berkubikmetru.
Šis atbalsta pasākums šogad un nākamgad valsts budžetam izmaksās 48,33 miljonus eiro.
Atbalsts elektroenerģijas, granulu, koksnes brikešu, malkas iegādes izmaksu daļējai segšanai tiks realizēts caur pašvaldībām, izmantojot pašvaldības noteiktās struktūrvienības, kas konsultēs iedzīvotājus par atbalsta mehānismiem un nepieciešamo dokumentu iesniegšanu un reģistrāciju.
Valsts kompensēs pašvaldībām izdevumus 100% apmērā elektroenerģijas, granulu, brikešu un malkas izmaksu pieauguma daļēju kompensāciju mājsaimniecībām sniegšanu līdz 2023.gada 31.jūlijam.
Ņemot vērā, ka šis horizontālais atbalsts mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju, granulas, briketes vai malku, aptver jaunu atšķirīgu iedzīvotāju mērķa grupu, kas nav sociālo dienestu klienti, kā arī, ņemot vērā to, ka šo atbalsta pasākumu izmaksai mājsaimniecībām izlietotais finansējums pašvaldībām tiks kompensēts pilnā apjomā, tas ir nošķirams no sociālās palīdzības funkcijām un finansējuma. Tādējādi likumā noteikts, ka iesniegumu iesniedz pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājoklis, tādējādi dodot tiesības pašvaldībai pašai noteikt iekšēju kārtību, kurai struktūrvienībai pašvaldībā tiks uzticēta šo atbalsta pasākumu iesniegumu izskatīšana.
Tālāk tiks izstrādāti informatīvie materiāli par visiem likumprojektā paredzētajiem atbalsta instrumentiem, lai šos informatīvos materiālus pašvaldības varētu efektīvi izmantot komunikācijā ar iedzīvotājiem.
Tāpat likumā noteikta uzlabota mājokļa pabalsta pieejamība un noteikts valsts atbalstu noteiktām personu grupām - senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām, kā arī ģimenēm, kuras saņem piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti.
Lai uzlabotu mājokļa pabalsta pieejamību, dodot iespējas saņemt šo pabalstu lielākam cilvēku lokam ar augstākiem ienākumiem, par periodu no 2022.gada 1.septembra līdz 2023.gada 30.aprīlim, nolemts piemērot koeficientu "3" (koeficienta palielinājuma rezultātā garantētā minimālā ienākuma (GMI) slieksnis mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam ir 327 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 228 eiro pārējām personām mājsaimniecībā) visām mājsaimniecībām mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam.
Paaugstināti koeficienti dod iespēju saglabāt atsevišķi dzīvojošas personas vai vairāku personu mājsaimniecības rīcībā vairāk līdzekļus ikdienas izdevumu apmaksai, tajā skaitā, pārtikas iegādei un kvalificēties mājokļa pabalstam ar nedaudz augstākiem ienākumiem kā iepriekš.
Tāpat likumā noteikts terminēts līdzfinansējums pašvaldībām mājokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai līdz 2023.gada maijam 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem.
Lai iekļautos cietā kurināmā cenās 2022./2023.gada apkures sezonā, bet neveicinātu pārmērīgu cietā kurināmā cenu celšanos, likumā noteikts, ka mājokļa pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā mājokļa kopējo platību (32 kvadrātmetri pirmajai personai mājsaimniecībā un 18 kvadrātmetri - katrai nākamajai personai mājsaimniecībā, ja pašvaldība nav noteikusi vairāk), par kuru tiek aprēķināts mājokļa pabalsts.
Mājokļa pabalsta apmēru cietajam kurināmajam aprēķina, piemērojot ne vairāk kā 12 eiro par katru mājokļa kopējās platības kvadrātmetru, bet mājokļa pabalsta apmēru mājoklī, kur apkuri nodrošina ar gāzi vai elektroenerģiju, aprēķina atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā četri eiro par katru mājokļa kopējās platības kvadrātmetru.
Valsts pabalsts senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām no 2022.gada 1.novembra līdz 2023.gada 31.maijam noteikts 30 eiro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs nepārsniedz 300 eiro (atmetot eiro centus) mēnesī, 20 eiro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 301 eiro līdz 509 eiro (atmetot eiro centus) mēnesī (508,57 eiro ir rīcībā esošais ienākums uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 3.kvintilē 2020.gadā) un 10 eiro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 510 eiro līdz 603 eiro (atmetot eiro centus) mēnesī.
Piemēram, ja vecuma pensijas apmērs ir 300,94 eiro, tad centus aiz komata atmet un personai izmaksās valsts pabalstu 30 eiro mēnesī.
Šo valsts pabalstu piešķirs un izmaksās Latvijā dzīvojošai personai, kura laikposmā no 2022.gada 1.novembra līdz 2023.gada 31.maijam ir Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēja, tai skaitā priekšlaicīgi un avansā piešķirtās pensijas saņēmēja, speciālās valsts pensijas saņēmēja, izdienas pensijas saņēmēja, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurai vecuma pensija nav piešķirta, izdienas pensijas saņēmēja, kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kurai ir noteikta invaliditāte, atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēja, vai arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja.
Tāpat valsts pabalstu 30 eiro apmērā piešķirs un izmaksās arī Latvijā dzīvojošai personai, kura ir Latvijā piešķirtās piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saņēmēja, pilngadīga persona, kurai Latvijā ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, un kura legāli uzturas Latvijā ar spēkā esošu Latvijas izsniegtu uzturēšanas atļauju vai termiņuzturēšanās atļauju, un kura ir sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu vai kurai ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) lēmumu ir noteikta invaliditāte un kura nav sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu.
Pabalstu saņems arī persona, kurai Latvijā ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, kura legāli uzturas Latvijā ar spēkā esošu Latvijas izsniegtu uzturēšanas atļauju vai termiņuzturēšanās atļauju, ja viņai vai viņas likumiskā aprūpē ir bērns, kuram ir VDEĀVK izsniegts lēmums par invaliditātes noteikšanu.
Valsts pabalsta apmēru nosaka pirms pirmā maksājuma uzsākšanas - 2022.gada 1.novembrī. Ja pensiju, atlīdzību vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir pēc 2022.gada 1.novembra, tad to nosaka dienā, kad pakalpojumu piešķir. Nosakot valsts pabalsta apmēru, ņem vērā pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta piešķirto (pārrēķināto) apmēru, tas ir, bruto apmēru, pirms iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanas un citu ieturējumu veikšanas. Ja personai piešķirta vecuma pensija priekšlaicīgi, tad, nosakot valsts pabalsta apmēru, ņem vērā 50% no piešķirtā (pārrēķinātā) vecuma pensijas apmēra.
Valsts pabalstu pārrēķina, ja pakalpojuma apmērs vai pakalpojumu kopsumma samazinās. Tas nozīmē, ja, piemēram, vecuma pensija uz 2022.gada 1.novembri ir 299 eiro, tad visā valsts pabalsta izmaksas periodā personai izmaksās valsts pabalstu 30 eiro mēnesī, arī, ja pēc 2022.gada 1.novembra tiek veikts vecuma pensijas pārrēķins par papildu veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un pārrēķinātais pensijas apmērs ir 305 eiro.
Savukārt, ja, piemēram, persona uz 2022.gada 1.novembri saņēma II grupas invaliditātes pensiju 302 eiro apmērā un viņai piešķīra valsts pabalstu 20 eiro mēnesī, tad situācijā, kad, uzlabojoties veselībai, VDEĀVK nosaka vieglāku - III grupas invaliditāti un pensiju nosaka III grupa invaliditātes pensijas apmērā - 136 eiro, arī valsts pabalsta apmērs nosakāms 30 eiro apmērā. Pārrēķināto valsts pabalstu 30 eiro mēnesī, izmaksās ar nākamo mēnesi, kurā veikts pārrēķins.
Valsts pabalsta apmērs par bērnu ar invaliditāti ir 30 eiro mēnesī. To piešķirs un izmaksās, nevērtējot saņemto pakalpojumu apmēru. Ja valsts pabalsta izmaksas laikā mainās piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saņēmējs, tad valsts pabalstu jaunajam saņēmējam izmaksā ar nākamo mēnesi pēc mēneša, kurā mainījās piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta saņēmējs.
Kā iepriekš valdības sēdē skaidroja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa, plānots, ka nākotnē sociālo atbalstu varēs saņemt arī cilvēki, kuriem pieder nedzīvojamas dārza mājas, kā arī ģimenes ar bērniem, kurām pieder divas automašīnas, kas ir objektīvi nepieciešamas. Viņa skaidroja, ka attiecīgās izmaiņas tiek virzītas kopā ar citiem grozījumiem piecos likumos, kuri drīzumā tiks iesniegti Ministru kabinetā.
Tāpat paredzēts, ka, lemjot par atbalsta piešķiršanu, iedzīvotāju ienākumos netiks rēķināta pabalstu un stipendiju saņemšana.
Atbildot uz ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (NA) jautājumiem, Celmiņa skaidroja, ka ar pašvaldību sociālajiem dienestiem nav panākta vienošanās par konkrētā sociālā atbalsta sniegšanu, kad cilvēkam pieder divi īpašumi. Šādā situācijā otru īpašumu iespējams izīrēt, reizē pašvaldību dienesti lūgti situācijas vērtēt individuāli, ja vēl nav pagūts veikt izīrēšanu.
LM pārstāve norādīja, ka pašlaik vēl nevar visur mājokļa pabalstam pieteikties elektroniski, bet nākotnē ir paredzēts pāriet uz šādu sistēmu.
Saeima šodien noraidīja opozīcijas deputātu priekšlikumus par lielāka atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem energocenu pieauguma apstākļos nekā to paredzējusi valdība.
Atbalstu nesaņēma arī deputāta Māra Možvillo ("Apvienība Latvijai") rosinājums elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu maksas samazinājumu piemērot galalietotāju maksājumiem no 1.septembra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Ekonomikas un Finanšu ministrijas pārstāves iepriekš Saeimas atbildīgajā komisijā skaidroja, ka atšķirībā no valdības piedāvājuma par atbalstu pamatā mazāk aizsargātajām grupām, parlamentārieša priekšlikums paredzētu atbalsta sniegšanu bez tā mērķēšanas uz konkrētu iedzīvotāju grupu atbalstīšanu.
Tāpat tika noraidīts Možvillo priekšlikums uz šo periodu noteikt arī obligātā iepirkuma un jaudas komponentes maksas samazinājumu.
Atbalstu nesaņēma arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšlikumi, tajā skaitā, centralizētās siltumapgādes pakalpojumu maksas samazinājumu mājsaimniecībai veikt lielākā - nevis 50%, bet 75% - apmērā no likumā minētā apjoma. Saeima noraidīja arī līdzīgu ZZS priekšlikumu par lielāka atbalsta sniegšanu mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju, koksnes granulas, koksnes briketes un malku.
Balsis nepietika arī ZZS priekšlikumam valdības piedāvātos pabalstus pensionāriem 10 līdz 30 eiro apmērā dubultot, tos nosakot 20 līdz 60 eiro apmērā.
Parlaments noraidīja arī deputāta Andreja Klementjeva (S) priekšlikumu pensionāriem decembrī izmaksāt vienreizēju pabalstu piešķirtās pensijas apmērā personām, kuru pensijas apmērs nepārsniedz 500 eiro. Personām, kuru pensijas apmērs ir no 500 līdz 1000 eiro, izmaksātu vienreizēju pabalstu 75% no piešķirtās pensijas, un tām kurām pārsniedz 1000 eiro, vienreizēju atbalstu 25% apmērā no piešķirtās pensijas.
Tāpat atbalstu nesaņēma arī deputātes Ramonas Petravičas (LPV) un parlamentārietes Ievas Krapānes (LPV) priekšlikums ar mērķi mazināt cenu pieauguma "spriedzi ģimenēs ar bērniem", kuri 2022.gadā uzsāks mācības 1.klasē, augusta otrajā pusē izmaksāt vienreizēju 200 eiro pabalstu par katru bērnu, kurš uzsāks mācības 1.klasē.
Saeima noraidīja arī deputāta Ralfa Nemiro (LPV) priekšlikumu saistībā ar elektroenerģijas rēķinu mazināšanu. Atbalstu nesaņēma arī citi opozīcijas priekšlikumi.
