Ministru kabinets otrdien vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem, pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Tiek paredzēts, ka Ekonomikas ministrija (EM) līdz 20.septembrim iesniegs valdībā likumprojektu nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Skultes LNG terminālim.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē atzīmēja, ka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana projektam nozīmēs vienkāršotas un ātrākas administratīvās procedūras gan būvniecības, gan projektēšanas procesā.
Indriksone paredz, ka projektu varētu īstenot līdz 2024.gada rudens sezonai. Vaicāta, vai agrāku lēmumu gadījumā terminālis nevarētu sākt funkcionēt jau 2023./2024.gada apkures sezonā, ministre skaidroja, ka šāda veida lēmumi ir jāpieņem ar lielu atbildību un tiem nepieciešams padziļināts izvērtējums, kāds veikts šobrīd.
Vienlaikus politiķe arī paskaidroja, ka tad, ja Skultes termināļa projekta attīstītājs būtu laicīgāk veicis ietekmes uz vidi novērtējumu, LNG terminālis potenciāli darbību varētu sākt agrāk.
Ekonomikas ministre skaidroja, ka otrdienas valdības lēmums piešķirt nacionālo interešu objekta statusu tikai "Skulte LNG Terminal" plānotajam projektam bijis saistīts ar drošības dienestu ieteikumiem, par kuriem konkrētāk gan ministre neizteicās. Reizē Indriksone pauda, ka arī Rīgas Kundziņsalas LNG termināļa projektu var turpināt īstenot.
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārstāve komunikācijas jautājumos Ieva Dzelme-Romanovska aģentūrai LETA norādīja, ka birojs nav ieteicis valdībai atbalstīt vienu vai otru projektu. Birojs, vadoties pēc EM pieprasījuma, atbilstoši savai kompetencei sniedza atzinumu par abiem projektiem. Izvēle, kuru projektu atbalstīt, ir politisks lēmums, ko pieņēma valdība, balstoties uz EM ziņojumu, norādīja SAB pārstāve. Detalizētāku komentāru birojā nesniedza, jo SAB korespondence ar EM ir klasificēta.
Indriksonei preses konferencē arī tika vaicāts, vai Saeima spēs pieņemt lēmumu par nacionālā interešu objekta noteikšanu Skultes LNG terminālim jau šajā sasaukumā, uz ko politiķe atbildēja apstiprinoši.
"Šis ir tikpat svarīgs lēmums kā valdībai, tā arī Saeimai - nodrošināt enerģētisko drošību, enerģētisko neatkarību, un galvenais arī, ka pastāvīgs ilgtermiņa terminālis un pieeja terminālim nodrošina ne tikai iespēju sagādāt resursus, bet nodrošinās arī resursus par pieejamāku cenu, kas ir viens no nosacījumiem, kāpēc mums ilgtermiņā ir nepieciešams savs terminālis," sacīja ministre.
Otrdien Ministru kabinets vēl nelēma par valsts iesaisti projektā. Šie lēmumi tiks pieņemti vēlāk, vērtējot risku analīzi, ko patlaban veic auditoru uzņēmums "PricewaterhouseCoopers". Vērtējums sastāvēs no tehnisko risku un iespēju, risinājumu izvērtējuma, ekonomisko risinājumu izvērtējuma un izmaksu pamatojuma izvērtējuma, iekļaujot atmaksāšanās rādītājus, kā arī tiesiskos un juridiskos aspektus, kas arī ir ļoti svarīgi, īpaši, ja valsts kādā veidā plānotu iesaistīties.
Vienlaikus Indriksone atzīmēja, ka, ja izvērtējumā noskaidrosies, ka projekts ir rentabls un dzīvotspējīgs, valsts garantijas tam nebūs nepieciešamas.
Komentējot Piekrastes vides aizsardzības biedrības izteikto kritiku "Skulte LNG Terminal" projektam, Indriksone pauda, ka pati personīgi tikusies ar šīs biedrības pārstāvjiem un uzklausījusi pretenzijas. Ministre teica, ka iedzīvotāji izprot projekta nozīmīgumu Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai, un kā savu galveno nosacījumu izvirzījuši prasību tikt iesaistītiem diskusijās, kā arī sadzirdēt atbildes uz sev interesējošajiem jautājumiem.
"Iedzīvotāji nav pret termināli, viņi grib dzīvot drošā vidē un, varētu teikt, nepasliktināt savas iespējas dzīvot arī nākotnē Skultes tuvumā," skaidroja ministre.
Kā aģentūrai LETA pēc valdības lēmuma pieņemšanas atzīmēja AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons, Ministru kabineta lēmums ir ne tikai "zaļais koridors" projekta īstenošanai, bet tas ir nozīmīgs solis Latvijas un Baltijas jūras reģiona enerģētiskajai drošībai.
"Mēs esam patiesi gandarīti, ka neskaidrību posms ir beidzies un varēsim ātrākiem soļiem virzīt projektu uz īstenošanu. Valdība mums ir noteikusi termiņu - 2024.gada rudens sezona, darīsim visu iespējamo un no mums atkarīgo, lai "Skulte LNG Terminal" projekts būtu gatavs iespējami ātrākajos termiņos un pat apsteigt noteikto. Esam gatavi sadarboties ar valdību un visām iesaistītajām pusēm," sacīja Miķelsons.
Valdība jūnija sākumā uzdeva EM padziļināti vērtēt LNG termināļu projektus, kurus ir pieteikusi "Skulte LNG Terminal" Saulkrastos un SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts" Rīgā. Līdz 31.augustam Ministru kabinetā bija jāiesniedz ziņojums, kurā ar neatkarīgu konsultantu palīdzību ir izvērtēta projektu atbilstība Latvijas ekonomiskajām un nacionālajām interesēm.
"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".
Savukārt "Kundziņsalas dienvidu projekts" reģistrēts 2010.gadā. Kompānijas vienīgā īpašniece ir ASV kompānija "Millennium Energy Partners LLC", bet tās patiesais labuma guvējs ir Laša Šanidze.
Jā, tikai apkalpojošie un tranzīta kuģi mēdz atstāt šķidro atlikumu jūrā. Un degvielas vai fekāliju noplūde ir sīkums, salīdzinot ar balasta ūdeņiem, kuros tiek savākta ne tā labākā vispasaules flora.