Latvijā 36% iedzīvotāju uzskata, ka viņiem nav iespēju samazināt energoresursu patēriņu, aģentūrai LETA pauda "SEB bankas" pārstāvji, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem.
Aptaujā, atbildot uz jautājumu, kā plānots samazināt ar energoresursu patēriņu saistītās izmaksas, 34% iedzīvotāju atbildējuši, ka savos mājokļos uzstādīs LED spuldzes un, ja ir tāda iespēja, izmantos elektrību stundās, kad cena ir zemāka. Vienlaikus 11% plāno atteikties no gāzes izmantošanas apkurei un ūdens uzsildīšanai, tā vietā izmantojot citas apkures iespējas, savukārt 4% aptaujāto atzīmējuši, kā iegādāsies "gudrās mājas" iekārtu, lai regulētu siltuma padevi atbilstoši vajadzībām.
Tāpat aptaujā 8% iedzīvotāju norādījuši, ka viņu mājās plānota renovācija, lai paaugstinātu energoefektivitāti, kamēr 6% pauduši, ka viņu mājās plānota siltumapgādes sistēmas maiņa, lai būtu iespējams dzīvokļos regulēt radiatoru temperatūru un maksāt par faktiski izmantoto siltumu pēc skaitītāja.
Pēc aptaujas datiem, apmēram 80% privātmāju īpašnieku tuvākā gada laikā plāno veikt aktivitātes, lai palielinātu mājokļa energoefektivitāti, samazinātu izmaksas un padarītu to ilgtspējīgāku. Apmēram 32% respondentu gatavojas modernizēt apkures sistēmu, nedaudz mazāk - renovēt pašu māju, un vēl apmērām 30% - sākt izmantot atjaunojamo enerģiju, piemēram, uzstādīt saules paneļus vai vēja ģeneratoru. Savukārt 26% no aptaujātiem privātmāju īpašniekiem, lai mazinātu resursu patēriņu, plāno atjaunot sadzīves tehniku, izvēloties ierīces ar augstāko energoefektivitātes klasi.
Vienlaikus 4% respondentu atzīmējuši, ka jau tagad dzīvo mājā, kurā izmanto atjaunojamos resursus. Savukārt 20% privātmāju īpašnieku neplāno neko darīt, lai palielinātu mājokļa energoefektivitāti, samazinātu izmaksas un padarītu to ilgtspējīgāku.
Tāpat aptaujā secināts, ka mājokļa energoefektivitātes klasi nezina 57% iedzīvotāju. Savukārt 28% aptaujāto pauduši pārliecību, ka viņu mājoklis noteikti nav energoefektīvs, jo ir vecs un nav renovēts. Vēl 10% atzīmējuši, ka viņi zina mājokļa energoefektivitātes klasi, bet 5% norādījuši, ka viņi dzīvo jaunajā mājā ar augstāko energoefektivitātes klasi.
Visvairāk to, kuri dzīvo energoefektīvos mājokļos, ir Pierīgā (9%), bet vismazāk - Latgalē (2%). Savukārt visvairāk to, kuri norādījuši, ka viņu māja ir veca un nav renovēta, līdz ar to nav arī energoefektīva, ir Rīgā (35%) un Zemgalē (31%).
Lielākā daļa iedzīvotāju, kuri nezina, bet ļoti gribētu noskaidrot savas mājas energoefektivitātes klasi, ir Latgalē (42%), savukārt visvairāk to, kuriem tas vispār neinteresē, ir Vidzemē (24%).
Iedzīvotāju aptauju 2022.gada pavasarī, pēc "SEB bankas" pasūtījuma, veica uzņēmums "Norstat", un tajā piedalījās 1003 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Pēc aktīvu apmēra "SEB banka" ir trešā lielākā banka Latvijā.
Taupīgie jau pagājušajā ziemā visu patēriņu samazināja līdz minimumam un tālāk jau ir tikai variants izslēgt korķus un aizgriezt gāzes krānu, laimīgi nosalstot tumsā.
Ja gāzes rēķins mājsaimniecībai izaug no 70 eur mēnesī līdz 1000 eur, elektrība no 7cent/kWh tiek pacelta uz 65 centiem/kWh, tiek palielinātas pārtikas un degvielas cenas, šīs izmaksas vidējam latvijas iedzīvotājam nav paceļamas.
vēl varēji piebilst, ka to vidējo jau nav tik daudz - vairums, diemžēl līdz tam līmenim neaizsniedzas