"Strauji augošais elektromobiļu tirgus un nepieciešamība pēc uzlādes stacijām jau tuvāko piecu gadu laikā kļūs par ļoti sarežģītu izaicinājumu visiem namu apsaimniekotājiem Baltijas valstīs," stāsta Gatis Arājums, Schneider Electric produktu attīstības vadītājs Baltijas valstīs.
Pašlaik vairāk attīstītās publiskās uzlādes stacijas ceļmalās neatrisina šo e-mobilitātes pamatproblēmu, jo cilvēki primāri vēlas uzlādēt savus elektromobiļus mājās vai darbā.
Pēc Gata Arājuma teiktā, pieprasījums pēc elektromobiļiem pēdējos gados strauji pieaug visā Baltijas reģionā, un vienlaikus pieaug arī nepieciešamība pēc automašīnu uzlādes risinājumiem. “Pamanām, ka šobrīd Baltijas valstīs galvenā uzmanība tiek pievērsta ātrās uzlādes staciju tīkla attīstībai, nevis šo risinājumu ieviešanai privātajā sektorā, - vietā, kur cilvēki parasti lādē elektromobiļus. Ir jāsaprot, ka elektromobiļa un auto ar iekšdedzes dzinēju lietošanas paradumi kardināli atšķiras. Degvielas tvertni varam ātri uzpildīt degvielas uzpildes stacijā, bet elektromobiļu uzlādi 95% gadījumu cilvēki veic mājās vai darbā. Uzlādes process aizņem no 2 līdz 8 stundām. Ceļmalas uzlādes stacijas autovadītāji izmanto tikai garākos braucienos,” atzīmē Gatis Arājums.
"Lielākais šķērslis e-mobilitātei būs infrastruktūras un elektrības jaudas trūkums visos elektromobiļu uzlādes punktos – no stāvvietām un ēkām līdz pat tirdzniecības centriem. Kā Baltijas valstīm izdosies tikt galā ar šo izaicinājumu, šodien faktiski ir atkarīgs no privātajiem investoriem, jo katras valsts e-mobilitātes stratēģija un prioritātes ir atšķirīgas. Šobrīd ir ļoti svarīgi, lai nekustamo īpašumu attīstītāji, pilsētplānotāji un elektroenerģijas piegādātāji savos dizaina plānos paredzētu elektromobiļu uzlādes staciju infrastruktūru," atzīmē G. Arājums.
Tam nepieciešams modernizēt ēku elektroinfrastruktūru un vispārējos elektriskos tīklus, pretējā gadījumā elektromobiļiem vienkārši nepietiks jaudas un pieejamu uzlādes punktu, lai tuvākajā nākotnē apmierinātu eksponenciāli pieaugošo pieprasījumu. Tiek lēsts, ka ēkām būs nepieciešams par aptuveni 40 procentiem vairāk elektrības, lai veiktu elektromobiļu uzlādi vien.
E-mobilitātes attīstība, kas ar katru gadu kļūst arvien straujāka, pamazām maina ikdienas rutīnu administratīvajās un komerciālajās ēkās. Katru rītu ēkās ar pilnu jaudu sāk darboties simtiem datoru, ventilācijas, dzesēšanas sistēmu un kafijas automātu. Ar katru dienu šim sarakstam tiek pievienots arvien vairāk elektromobiļu, jo autovadītāji vēlas uzlādēt savu transportlīdzekli, ierodoties birojā, tirdzniecības centrā vai kinoteātrī. Rezultātā ēku elektrosadales sistēmas piedzīvos lielus slodzes pieaugumus. Ēkas, kas tam nav sagatavotas, var piedzīvot nopietnus bojājumus un pat radīt pārslodzes risku visam kvartālam.
"Lai izvairītos no šādām kritiskām situācijām, var palīdzēt digitālais risinājums – vieds elektromobiļu uzlādes tīkls jeb elektromobilitātes ekosistēma „EcoStruxure for eMobility”. Tas ir visas elektromobiļu uzlādes infrastruktūras mugurkauls. Šis Schneider Electric risinājums palīdz izvairīties no pīķiem elektrotīklā un nodrošina tā vienmērīgu darbību. Laikā, kad tīklā ir vislielākais enerģijas pieprasījums, elektromobiļi netiek uzlādēti visi vienlaicīgi, bet gan izmantojot maksimālo pieejamo jaudu. Tas nodrošina gan uzlādes procesa nepārtrauktību, gan visas energoapgādes sistēmas stabilitāti,” jaunākās elektromobiļu uzlādes tehnoloģijas skaidro G. Arājums.
Digitālā eMobility sistēma, kurai ir pieslēgta elektromobiļu uzlādes iekārta, reāllaikā analizē datus un koordinē uzlādes procesu, ņemot vērā tīkla noslodzi, pašreizējo elektroenerģijas cenu, citu tīklam pieslēgto ierīču un automašīnu enerģijas pieprasījumu, un tā spēj veikt arī prognozējošo modelēšanu.
Elektrisko automašīnu pārdošanas apjomi pasaulē katru gadu dubultojas. Tikai 2022. gada otrajā ceturksnī, saskaņā ar ACEA (Eiropas Automobiļu ražotāju asociācija) datiem, elektromobiļu pārdošanas apjomi ES pieauga par 9,9%. Tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam visā pasaulē uz ceļiem būs vairāk nekā 130 miljoni elektrotransportlīdzekļu. Lēciens e-mobilitātē būs viens no nākamās desmitgades lielākajiem energopārvaldības izaicinājumiem, ar ko vistiešāk saskarsies administratīvo un komerciālo ēku apsaimniekotāji.
Visa e-mobilitātes tirgus attīstība ir atkarīga no šīs nozares gatavības apmierināt arvien pieaugošās iedzīvotāju, darbinieku un klientu transportlīdzekļu uzlādes vajadzības.
Attīstītajos elektromobiļu tirgos - Ķīnā, ES, Lielbritānijā un ASV - par galvenajām elektromobiļu uzlādes vietām kļuvušas nevis uzlādes stacijas ceļmalās, bet gan dzīvojamajās un komerciālajās ēkās.
Līdz 2030. gadam, pēc McKinsey aprēķiniem, visā pasaulē ēkās tiks uzstādīti 55 miljoni jaunu uzlādes staciju, kas patērēs 525 TWh elektroenerģijas. Apmēram tik daudz, cik tagad gadā patērē Vācijā.
Elektrības cenas, kas sasniegušas vēl nebijušu pieaugumu, ir kļuvušas par vēl vienu stimulu investoriem meklēt efektīvākas tehnoloģijas, kas palīdzētu saprātīgāk pārvaldīt energoresursus. Tiek lēsts, ka viedais uzlādes tīkls lietotājiem rada līdz pat 70% ietaupījumu salīdzinājumā ar publiskajām uzlādes stacijām, savukārt ēku apsaimniekošanas uzņēmumiem tas palīdz ilgtspējīgāk izmantot enerģiju un samazināt CO2 emisijas.
Nuja, pamodās....visādi ātrie pelnītāji, kam interesē tikai nogrūst dzīvojamos būrus lohiem, nekādu uzlādi nav paredzējuši. Jo lohs parastais nedomā kas būs pēc 5-10 gadiem un pērkot būri, nemaz neinteresējas par uzlādes iespēju.
aa, nu tad pastāsti, kas būs pēc gadiem 5-10, vēršos pie tevis jau laicīgi
2035jā tev pilsētā auto izmaksās tik dārgi, ka tu brauksi ar personālās mobilitātes rīkiem, kas neizņem 8kv.m. uz brauktuves un tavi kreņķi par rītdienu faktiski ir bez pamata.
Var tikai iedomāties kāds piķis būs jāizgrūž, ja hatai gribēsi piepirkt klāt elektrouzlādi. Tagad jau lai piepirktu klāt stāvvietu vienai tačkai laimīgie lohi maksā pat 10 kEUR.
10 štukas par stāvvietu vēl ir ļoti saprātīga cena, ņemot vērā ka mūsdienās vismaz 1 līmeni parok zemzemē un tā stāvvieta nav dubļains placis, kur starp auto dirsina suņus.
Savulaik vajadzēja aizliegt auto ilgtermiņa turēšanu ielu malās un piespiest būvēt daudzstāvu parkotavas un visus spiest tajās iekšā, tad gan ielas būtu tukšākas gan arī lielākie lohi nemaz neapgrūtinātu ne sevi, ne pilsētu ar auto.
Vienmēr būs tādi, kuri sevi uzskata par krutākiem- tipa iepūt man. Blakus darbavietai esu redzējis tik daudzus idiotus, ka pārstāju ticēt cilvēces nākotnei, un iedomājies- POHUJ! Ne reizi neesu redzējis ka kāds policis kaut vienu no tiem idiotiem izjātu. NE VIENU REIZI! Kāpēc tad nedirsties!
10k ir ļoti laba cena par vienu stavvietu.
Man Maskačkā zem mājas vienas stāvvietas cena šobrīd ir 30k, es gan pirku krīzes laikā kopā ar dzīvokli. Vēlāk (2018 gadā) iegādājos otru par 11k, no kaimiņa kurš tirgoja dzīvokli.
Nu, nu. Cik tad ilgi tās iekšdedzes auto aizlieguma idejas likumdošanas līmenī Eiropā pastāv ? Kādus 3 gadus, ne vairāk.
Nu, tieši tā arī domā lohs - darīšu tik to, ko prasa likums. Jau gadus 5 vismaz ir acīmredzami, ka māja bez lādētājiem stāvvietā ir bezjēdzīgs pirkums lielpilsētā, jo nevarēs bez čakara ekspluatēt EV. Un tad kāds paurbina deguna un saka - nea, ja likums neprasa - netaisīsim. Padomāt vienu gājienu uz priekšu un piedāvāt labāku mājokli? A neher - lohi tāpat pērk kaudamies....
Tu zini cik izmaksā izlikt jaudīgāku apakšstaciju mājai un vai tas konkrētā vietā vispār ir iespējams, par savu naudu nepārvelkot maģistrālās līnijas? Mums tādu ciparu sarēķināja, ka lētāk ir ar blakusdzīvokļa īpašnieku sarunāt kad kurš izmantos veļasmašīnu. A te vēl lādēt auto!
Pirmkārt, daudzas mājas ir kārtīgs dolgostrojs un no projektēšanas līdz pabeigšanai kādi 10 gadi pagājuši. Otrkārt, kā jau tika minēts, vairāku simtu kilovatu Sadales tīkla papildu jaudas pieslēgums uz māju to manāmi sadārdzinās, un daudzās vietās nebūs praktiski iespējams.