Piekrastes vides aizsardzības biedrība (PVAB) aicina valdošo koalīciju atcelt likumu "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli", aģentūru LETA informēja biedrībā.
Pērn rudenī Saeima pieņēma likumu "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli", ar kuru noteica nacionālo interešu objekta statusu Skultes LNG terminālim, tā cauruļvada savienojumam ar dabasgāzes pārvades sistēmu un ar to saistītajām būvēm. Likumā tika noteikts, ka Skultes LNG terminālis un ar to saistītās būves ir nododamas ekspluatācijā līdz 2024.gada 15.septembrim.
Kā tolaik uzsvēra likuma virzītāji, tā mērķis ir stiprināt Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturību, nodrošinot sekmīgu Skultes LNG termināļa uzbūvēšanu.
tagad PVAB atsaucas uz valdības 21.februāra lēmumu noraidīt Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos nosacījumus un aicina pilnībā atteikties no šī termināļa ieceres.
Biedrība aicina atcelt noraidītajam attīstītājam "pielāgoto likumu un atbilstoši šī brīža situācijai izvērtēt termināļa nepieciešamību", ņemot vērā, ka "Somijas un Klaipēdas termināļi spēj nosegt vairāk nekā mūsu reģionam bijis nepieciešams pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā".
PVAB domā, ka valsts vajadzības pēc gāzes esot sarukušas, jo kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gāzes patēriņš Baltijas valstīs esot samazinājies par 30%, bet Eiropas Zaļā kursa mērķi ir atteikties no fosilās enerģijas pavisam.
Biedrība pamatā apvieno vietējos aktīvistus, kuri jau ilgstoši pauž nepatiku pret termināļa iespējamo būvniecību viņu dzīvesvietu tuvumā.
Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes LNG termināļa attīstītāja "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus, jo tai nebija pieņemams prasīto garantiju apjoms.
Kā aģentūru LETA informēja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Ministru kabinets 24.janvārī uzdeva KEM veikt padziļinātu projekta sadarbības nosacījumu izvērtējumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu analīzi, 30.janvārī KEM pieprasīja attīstītājam papildu informāciju.
Pēc papildu informācijas saņemšanas, kas sniegusi detalizētāku informāciju par projekta infrastruktūru, kapacitāti un izmaksām, KEM secinājusi, ka konkrētos projekta sadarbības nosacījumus nevar atbalstīt, galvenokārt to regulatīvo priekšrocību un garantiju apjoma dēļ.
Savukārt premjers Krišjānis Kariņš (JV) intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda, ka valdība pašlaik nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļu būtu vajadzīgs savs sašķidrinātās dabasgāzes termināls.
Kariņš skaidroja, ka piedāvājums noraidīts, jo tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.
Pēc Kariņa vārdiem, investora piedāvājumā bijušas tādas prasības, ka sabiedrība nesaprastu šādu valdības pretimnākšanu. Lūgtie atbalsta modeļi bijuši dažādi, piemēram, ka Latvijas patērētāji pat subsidētu gāzes pārvades cenu arī tām kravām, kas iet ārpus Latvijas, "kas nav nopietni".
"Izskatās, ka te kāds saskatīja iespēju bez riska gūt drošu peļņu, bet tā nav - uzņēmējdarbība ir riska darbība," par investoru vēlmēm izteicās politiķis.
Pēc valdības lēmuma pastāvot iespēja, ka parādās kāds cits termināļa projekts, kas neprasītu šādas garantijas, kā arī valdība izskatīs iespēju, ka valsts pati varētu būvēt LNG termināli, klāstīja Kariņš, gan atsakoties vērtēt, cik liela ir iespējamība, ka nonāks līdz valsts būvētam terminālim.
Kariņš tomēr uzsvēra, ka drošības apsvērumi argumentē par labu, lai valstij šāds termināls būtu, taču ir jālīdzsvaro drošības vajadzības pret izmaksām.
No šīm biedrībam būtu lielāka jēga, ja viņi piedāvātu reālus projektus, kas rada jaunas darbavietas un nes valstij nodokļus. Ieskaitot personala apmacību un parkvalificēšanu pēc vajadzības. Citādi viņu u.c. NIMBY nodarbes drīzāk raksturojamas kā tautas un valsts interesēm kaitīgas.
Tieši par šo iedomājos - visi kliedz "pret", bet reālas alternatīvas ar aprēķiniem nepiedāvā.
Ok, pašiem termināli nevajag, kā risināsim gāzes apgādi? Pirksim no lietuviešiem, igauņiem, Gazprom?
Atteiksimies no gāzes? Uz ko pāriesim?
Koksni? Ko par to teiks mežu aizstāvji?
Elektrību? Kā ražosim un pa kādu naudu celsim saules / vēja parkus vai AES? Kā tur ar vides aizstāvjiem? Nebūs konfliktu par vēja parku ietekmi uz putniem vai jautājumi par to visu iekārtu utilizāciju?
Visu laiku ir viena kliegšana tikai par savu zemes stūri - pie manis neko neceliet, man to visu nevajag, dodiet tikai ērtības.
Bez emocijām
1.Lai iecerētais termināls būtu pa nullēm jaizkrauj astoņi kuģi, LV gadā pietiek ar sešiem kuģiem.
2.Latvenergo jau ir noslēdzis līgumu uz 10. gadiem ar Klaipēdas terminālu par gāzes piegādi.
3.Vēl ir Igaunijas termināls un Somijas termināls kas savienots ar Igauniju pa trubu jūrā.
4.Gāzes cenu panika pasaulē beigusies , cenas krīt.
5.ASV savu lielāko gāzes uzkraušanas terminālu arī ir salabojis, un sāks piegādes visiem kam vajag.
6.Karš beigsies , un ticiet man gāzi atkal pirks tur kur lētāk.
7.Jabūvē ir kompaktā ātomelektrostacija , jo elektrība būs vajadzīga arvien vairāk.
Par tiem 8 kuģiem un nullēm - tās ir pasakas, pirmkārt jau var saprast ka Skulte LNG sākotnēji jau tēmē uz FSRU tipa termināli -kuģi, tā kā FSU jau šķiet ir sapratuši, ka nespīd, vai arī finansiālais aprēķins ari par to ir bijis greizs, tāpat kā lielaka daļa šo kungu sarakstītā iekš to Skulte LNG weblap ....
Tā kā var jau "cerēt", tik nu uz finansiālo izdevīgumu iesaku necerēt, būs pasmaga vilšanās.
Bet ja uzskatam ka risku un stratēģijas dēļ vajag - tas tad ir cits jautājums ....