Agresīva braukšana ir mēģinājums kompensēt savus kompleksus satiksmē 49

Saskaņā ar definīciju, agresīva braukšana ir vairāku ceļu satiksmes noteikumu vienlaicīga pārkāpšana – tā ir atļautā ātruma pārsniegšana, apdzīšana neatļautā vietā u.c. Kopumā var teikt, ka tā ir citu satiksmes dalībnieku interešu neievērošana un pilnīga vienaldzība par to, kas notiek apkārtējā satiksmē.

 “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati liecina, ka 64% autovadītāju mēdz braukt agresīvi – 7% to dara bieži, bet 57% – reti. Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati liecina, ka oktobra sākumā Latvijā bija reģistrētas 887 487 aktīvas autovadītāju apliecības. Tas nozīmē, ka satiksmē, iespējams, piedalās aptuveni 568 000 autovadītāju, kuri mēdz braukt agresīvi.

Mierīgi un par sevi pārliecināti cilvēki nereti brauc agresīvi

Agresīvu braukšanu lielā mērā sekmē autovadītāja psihoemocionālais stāvoklis. Ja cilvēks jūtas emocionāli stabili, viņam ir sakārtota dzīve, viņš prot plānot savu laiku un noteikt prioritātes, visbiežāk izpaliek arī agresīva braukšana. Cilvēks pie stūres jūtas mierīgi un pārliecināti, viņam nav vēlmes pierādīt sevi uz ceļa vai reaģēt uz citu provokācijām. Agresīva braukšana bieži vien rodas no emocionālas spriedzes vai iekšējām problēmām. Cilvēks, kurš nav apmierināts ar savu dzīvi, vai arī nespēj atrast citus veidus, kā izlādēt enerģiju, var mēģināt kompensēt savus kompleksus satiksmē, cenšoties demonstrēt pārākumu vai izcelties. Tas liecina par nespēju tikt galā ar problēmām ikdienā – autovadītāji, kuriem trūkst iekšējās harmonijas, bieži izjūt nepieciešamību steigties, kā arī izjūt aizkaitinājumu pret citiem. Šāda uzvedība ir psiholoģiska problēma, nevis tikai satiksmes noteikumu jautājums. Agresivitāte uz ceļa bieži liecina par nepilnvērtības kompleksiem vai nespēju atrisināt problēmas citās dzīves jomās.

Ārējo apstākļu ietekme

Šobrīd aiz loga ir oktobris, sākas gada tumšākais un aukstākais laiks, un patiesībā arī tas ir apstāklis, kas ietekmē mūsu uzvedību, tostarp, satiksmē. Laiks no oktobra līdz martam var būt depresīvs, it īpaši, ja ir maz saulainu dienu. Tas ietekmē garastāvokli, un, ja cilvēks jau jūtas slikti, ikviens sīkums, piemēram, laikapstākļi, var izraisīt agresiju. Negatīvās emocijas var pastiprināt arī citi ārējie faktori – infrastruktūras kvalitāte, ceļu apgaismojums u.tml., tomēr vēlos uzsvērt, ka

viss ir atkarīgs no cilvēka psiholoģiskā stāvokļa. Ja cilvēks ir harmonijā ar sevi, arī ārējie apstākļi neradīs vērā ņemamu agresiju.

Pieļaujamās atkāpes rada neskaidrības satiksmē

Agresīvu braukšanu veicina arī pastāvošais nerakstītais likums par to, ka ir pieļaujams pārkāpt atļauto ātrumu par 10 km/h. Pieļaujamās atkāpes rada neskaidrību un interpretācijas iespējas, kas apgrūtina noteikumu ievērošanu un vienotu izpratni. Noteikumiem jābūt skaidriem, lai nebūtu vietas interpretācijām, jo dažādi cilvēki tos uztver atšķirīgi. Ja ātruma ierobežojums ir 50 km/h, tad tas arī ir jāizvēro bez atkāpēm, lai izvairītos no neskaidrībām satiksmē. Pieļaujamās atkāpes un neskaidrība padara satiksmi saraustītu, bet tas bieži vien izraisa nepareizus manevrus – viens vēlas braukt ātrāk, cits - lēnāk. Ja viens šoferis vada auto ar ātrumu 50 km/h, bet pārējie - ar 60 km/h, pirmie piebremzē un katra nākamā automašīna samazina ātrumu vēl vairāk. Beigās veidojas sastrēgums, tas palielina spriedzi un izraisa nevajadzīgus manevrus. No tā varētu izvairīties, ja visi precīzi ievērotu atļauto ātrumu. Protams, policijai ir jāspēj izvērtēt situācijas cilvēcīgi, bet pašreizējā prakse ar pieļaujamajām atkāpēm rada problēmas, jo katrs šo atļauju interpretē savā veidā, kas apdraud kopējo satiksmes drošību un kārtību.

Sabiedrības iecietība pret agresīvajiem autovadītājiem

Vēl viens no iemesliem, kādēļ vairāk nekā puse autovadītāju mēdz braukt agresīvi, ir kopējā tolerance pret šādu uzvedību. Mēs, kā sabiedrība, kopumā esam ļoti iecietīgi pret dažāda veida pārkāpumiem, piemēram, pieļaujam, ka cilvēks brauc iereibis vai agresīvi, un neiejaucamies. Tas rada neskaidras robežas, jo daudzi pat īsti nezina noteikumus vai arī vienkārši ir vienaldzīgi. Ja sabiedrība būtu mazāk iecietīga pret šādiem pārkāpumiem, tie, iespējams, samazinātos, jo cilvēks justos neērti, ja tiktu nosodīts. Mēs bieži nedomājam par autovadītāju kā personu, bet tikai par mašīnu, ko viņš vada. Piemēram, dārgas automašīnas bieži uztver kā statusa simbolu, kas liek citiem piekāpties, bet tā ir postpadomju domāšana. Rietumeiropā cilvēkus vērtē pēc viņu rīcības, nevis automobiļa cenas. Lai gan Latvijā situācija pēdējos gados ir būtiski uzlabojusies, mums vēl veicami daudz mājasdarbi, lai kļūtu par sabiedrību ar spēcīgām vērtībām.

Redzot agresīvu braukšanu, ir svarīgi neļaut tam ietekmē sevi, savu braukšanas stilu, lai agresija netiktu izplatīta tālāk. Svarīgi arī ziņot policijai, tomēr, ja tādas iespējas nav, jādara viss, lai attiecīgā situācija beigtos, nevis eskalētos vēl vairāk. Agresija veido agresiju, un, ja citi autovadītāji reaģēs ar dusmām, situācija tikai pasliktināsies.