Pēc ieguves veida eļļas pieņemts iedalīt minerāleļļās, sintētiskajās un daļēji sintētiskajās. Bāzes eļļas iegūst no naftas, to pārtvaicējot, kā arī krekinga procesā saskaldot smagās un lielās ogļūdeņražu molekulas.
Sintētiskās bāzes eļļas iegūst vielas, gan no naftas sastāvdaļām, gan no citiem produktiem, kā, piemēram, dabasgāze u.c.. Bieži lietotais termins “pussintētika” nav īsti korekts, jo šais eļļās nebūt nav “puse” sintētiskā komponenta, visbiežāk tikai neliela daļa.
Eļļu iedalījums no mehānismu izmantotāju viedokļa: motoreļļas 4-taktu un 2-taktu motoriem, gan benzīna, gan dīzeļiem, transmisiju eļļas: reduktoru, manuālo un automātisko pārnesumu kārbu, dzenošo tiltu, industriālās: hidrauliskās, kompresoru, metālapstrādes, cilindru, cirkulācijas, reduktoru, lentzāģu, ķēžu, turbīnu, darbgaldu vadotņu, vārpstu, pneimatisko iekārtu, saldēšanas iekārtu, siltumnesējas, transformatoru, baltās (medicīniskās, kosmētiskās, ārstnieciskās u.c.), rūdīšanas, formēšanas, metālgriešanas, štancēšanas / izvilkšanas, emulsiju pamateļļas u.c.
Eļļu galvenās funkcijas:
- Berzes un detaļu dilšanas samazināšana;
- Berzes rezultātā radītā siltuma aizvadīšana;
- Atstarpju starp detaļām blīvēšana;
- Degšanas produktu cieto daļiņu šķīdināšana / izkliedēšana un aizvadīšana;
- Nodilušā metāla daļiņu izkliedēšana un aizvadīšana;
- Pretkorozijas aizsardzība.
Lai eļļa labi un ilgstoši varētu veikt savas funkcijas gan zemās, gan augstās temperatūrās, tai pievieno dažādas piedevas, no kurām daļa ir paredzētas arī pašas eļļas aizsardzībai pret skābekļa un skābes veidojošo atgāzu kaitīgo iedarbību (pretoksidēšanās, sārmainās), kas visvairāk izpaužas augstās temperatūrās, kad eļļa jau tā ļoti strauji noveco. Motors, transmisijas un citi agregāti darbojas kā eļļas putotāji, tā iejaucot eļļās gaisu (skābekli), atgāzes un nesadegušo degvielu. Lai to mazinātu, pievieno pretputošanas piedevas.
Foto: iAuto.lv
Piedevu tipi:
- Mazgājošās (deterģenti) – kalcija (Ca) fenolāti un sulfonāti;
- Izkliedējošās (disperģenti) – sintētiskie polimēri;
- Pretkorozijas – nātrija(Na) un Ca fenolāti un sulfonāti, taukskābes;
- Pretoksidēšanās – arilamīni un smagie fenoli;
- Iebiezinātājas (viskozitātes modifikatori) – sintētiskie polimēri;
- Antidepresanti, sabiezēšanas temperatūras pazeminātāji – sint. polimēri;
- Pretdilšanas – sēru (S) un fosforu (P) saturošas;
- Pretieēšanās – S un P saturošas;
- Pretputošanas – sintētiskie polimēri.
Eļļu parametru izmaiņas ekspluatācijas laikā.
Uzliesmošanas temperatūra samazinās, ja eļļā iekļūst degviela, svaigai eļļai (minerālajai) šī temperatūra ir 200...230oC), viskozitāte samazinās, ja eļļā ir degvielas piejaukums, palielinās, ja klāt kvēpi, raksturīgi dīzeļdzinējiem.
Ūdens klātbūtne (pieļaujami līdz 0,05% pēc svara, vairāk par 0,25% jau eļļu padara nederīgu darbam.
Bāzes skaitlis, TBN angļu terminoloģijā, “Total Base Number”, svaigai eļļai ir 8...15 mg/KOH uz gramu eļļas, ja TBN nokrīt zem 4, eļļa jānomaina, jo tad tā vairs nespēj neitralizēt sadegšanas produktu skābes un dzinēju bojā korozijas process.
Dilumproduktu daudzums, eļļā var būt vairāk, kā 20 elementu, kuri rodas dilšanas rezultātā. Spektrālajās analīzēs pie 4000oC eļļu spektrs ļauj noteikt katra ķīmiskā elementa klātbūtni un, attiecīgi, eļļas darba spējas.
Turpinājums sekos!
Raksts Nr.2: Motora eļļas piedevas un viskozitāte
Raksts Nr.3: Motora eļļas ražošana un īpašības
Lasīju
Vai nu tas ir šausmīgs tulkojums, vai nu ļoti nelasāms oriģināldarbs.
Izklāsts nu tāds - ka nevienam īsti izlasot labāk nepaliek...