Ja karš Ukrainā tagad pēkšņi apstātos, Krievija, visticamāk, gribētu kaut kur likt lietā savu reālās kaujās norūdīto masīvo armiju, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Māris Andžāns.
Pēc viņa paustā, Krievijas armija patlaban, iespējams, ir spēcīgāka nekā pirms kara - ir virkne mobilizētu cilvēku, kā arī ir daudz karavīru, kuri atgriezušies Krievijā no Ukrainas bez kājām, rokām un acīm, traumēti gan fiziski, gan garīgi. "Ko Krievija ar viņiem darīs? Tas ir liels jautājums. Tas var radīt iekšpolitisku sociālo spriedzi, un Krievijai būtu jāmeklē, kur tad likt lietā šos karavīrus."
Jautāts, vai ar to domā, ka Krievijai varētu "niezēt nagi" kaut kur vēl pakarot, Andžāns atbildēja, ka šāda versija ir iespējama, un "labākajā scenārijā" Krievija varētu turpināt savas operācijas Āfrikā, kur tai ir diezgan labas pozīcijas. Tāpat Krievija varot stiprināt ambīcijas Sīrijā, no kurienes tā daļēji var radīt nepatikšanas arī citos reģionos. "Tā kā nevajag obligāti uztvert, ka Krievija šo karaspēku vērsīs pret mums, bet skaidrs, ka tas nes gan priekšrocības, gan arī trūkumus," izteicās ārpolitikas pētnieks.
Andžāns gan domā, ka Krievija šobrīd ir gatava turpināt karu Ukrainā. Krievija uzskata, ka tā gana labi kontrolē situāciju. Putins acīmredzot nevēlas piekrist nekādam pamieram, kamēr jebkādi Ukrainas spēki atrodas Krievijas teritorijā, secinājis pētnieks.
Profesors pieļāva, ka Ukraina pakāpeniski atstāj Krievijas teritoriju, jo tāda ir bijusi ASV prasība, lai būtu vieglāk panākt vienošanos. Uz sarunu galda vēl varētu būt likta arī Krievijas okupētā Zaporižjas atomelektrostacija, minēja Andžāns.
Vaicāts, vai līdz ar to var uzskatīt, ka sarunu partneru kārtis jau ir apmainītas, pētnieks atbildēja noliedzoši, skaidrojot, ka kārtis tiek atklātas pakāpeniski - sākas tā sauktā atspoļu diplomātija, kad vidutāja, kas šinī gadījumā ir ASV, brauc uz vienu vai otru pusi un skatās, kādas kuram ir kārtis un kurš kuram ir gatavs piekāpties.
Jautāts, kurai no pusēm pamiers pašreizējā situācijā būtu izdevīgāks, Andžāns atbildēja, ka tas būtu izdevīgs abām pusēm. Frontē gan patlaban sliktāk iet Ukrainai, tāpēc no militāri taktiskā viedokļa Krievijai turpināt karu būtu izdevīgāk, tomēr šeit ir jāņem vērā, ka ASV prezidents Donalds Tramps paudis gatavību pastiprināt spiedienu pret Krieviju, ja tā nepiekritīs pamieram.
Jau ziņots, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins ceturtdien pauda gatavību piekrist pamieram ar Ukrainu uz 30 dienām, taču ar nosacījumiem.
"Mēs piekrītam priekšlikumiem izbeigt karadarbību, bet šim priekšlikumam jābūt tādam, kas novestu pie ilgtermiņa miera un novērstu kara pamatcēloņus," sacīja Putins.
Diktators sacīja, ka Krievija principā atbalsta 30 dienu pamieru, taču ir nianses. Viena no šīm niansēm esot Ukrainas armijas situācija Kurskas reģionā, ko viņš raksturoja kā ielenkumu. Viņš uzsvēra, ka ir vēl daudzas citas nianses, kas saistītas ar karadarbības pārtraukšanu un tās kontroli, un ka tās būtu detalizēti jāapspriež ar ASV.
Tramps vēlāk paziņoja, ka Putins ir nācis klajā ar ļoti daudzsološu paziņojumu par iespējamo pamieru Ukrainā, taču piebilda, ka tas nav pilnīgs.
Tramps pavēstīja, ka "es labprāt ar viņu tiktos vai runātu ar viņu, bet mums tas ir ātri jāpabeidz".
Tā mūsu un arī Eiropas nelaime, ka nespējam patiesību saskatīt un joprojām domājam, ka krievi uzbrukumos ar ēzelīšiem dodas.