Lēš, ka dažu gadu laikā finansējumu aizsardzībai vajadzēs audzēt par vairāk nekā miljardu eiro 4

Foto: Ekrānbilde no Youtube.com/watch?v=3XXmpx884K4&t=41s

Nozare.lv | 23.marts 2026 8:45

Lai nodrošinātu aizsardzības finansējuma palielinājumu līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tuvākajos gados būs nepieciešams ievērojams papildu valsts budžeta finansējums, teikts Finanšu ministrijas atzinumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, izvērtējot Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iesniegto grozījumu Valsts aizsardzības finansēšanas likumā.

Ministrija atgādina, ka Ministru kabinets 2025. gada 13. maija sēdē lēma par virzību uz 5% no IKP izdevumiem valsts aizsardzības, NATO spēju mērķu un drošības vajadzībām, kā arī militārajam atbalstam Ukrainai. Līdz ar to 2026. gada budžeta likumā aizsardzībai jau paredzēts papildu finansējums gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma ietvaros.

Atbilstoši Fiskālās disciplīnas padomes 2026. gada februārī apstiprinātajām IKP prognozēm, pēc finansējuma pārdales Aizsardzības ministrijai aizsardzības budžets veidos 4,81% no IKP 2027. gadā, 4,64% - 2028. gadā, bet 2029. gadā tas plānots 4,52% apmērā.

Lai sasniegtu likumprojektā noteikto 5% finansējuma apmēru, indikatīvi būtu nepieciešami papildu 92,1 miljoni eiro 2027. gadā, 181,1 miljons eiro 2028. gadā, 258 miljoni eiro 2029. gadā un vairāk nekā 1,12 miljardi eiro 2030. gadā.

Jau ziņots, ka Rinkēvičs Saeimai iesniedza grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, paredzot palielināt obligāto finansējumu no pašreizējiem 3% līdz 5% no IKP no 2027. gada un lūdzot likumprojektam steidzamības statusu.

Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka Krievijas radītais apdraudējums pēc iebrukuma Ukrainā būtiski mainījis drošības situāciju, tāpēc līdzšinējais 3% mērķis vairs nav pietiekams. Likumprojekts atbilst arī NATO noteiktajam kursam līdz 2035. gadam investēt aizsardzībā vismaz 5% no IKP.

FM iepriekš norādījusi, ka šā gada budžetā aizsardzībai paredzēti 2,2 miljardi eiro jeb 12,2% no valsts izdevumiem, kā arī papildu 650 miljoni eiro pārdalāmo līdzekļu valsts aizsardzības spēju stiprināšanai.

Visi komentāri

2 0 Atbildēt

Un tas ir jādara, nevis jāgaida sūdus, kad būs par vēlu.

Ka tik paši neizklakarē daļu naudas...

0 0 Atbildēt

Tāds jau arī ir tas mērķis. Jeb vai kāds cer ka Baltijas valstis karos un uzvarēs Krieviju?

0 0 Atbildēt

Karos un uzvarēs. Apskaties kartē kur tā tava sūda Krievija jau 5. gadu Ukrainā mīcās tajās pat robežās.

0 0 Atbildēt

Eiropai jāņem nost EV bonusi un atbalsti, stāvvietu atlaides u.c. nodokļu atvieglojumi. Jāiekasē papildus nodoklis no mājsaimniecībām, kurās ir saules baterijas un/vai EV.

Tavs komentārs

Pievienot bildi Pievienot video

Izceltie raksti

Valsts prezidents: Pēc masīvās datu noplūdes CSDD vadība nedrikst turpināt darbu (+ VIDEO) 6

Kiberuzbrukums Ceļu satiksmes drošības direkcijai izrādījies daudz plašāks, nekā sākotnēji bija zināms, skarti 1,2 miljonu cilvēku personas dati. Lasīt vairāk

Nepilni 49 000 eiro: dīzelis, benzīns, hibrīds: Mercedes modernizē C- klasi (+ FOTO) 2

Pēc pieciem gadiem tirgū Mercedes-Benz būtiski atjaunina C-klasi (W206) gan sedana, gan T-Modell universāļa versijā. Izmaiņas skar dizainu, tehnoloģijas, multividi un spēka agregātus. Lasīt vairāk

Traģiskajā avārijā uz Ventspils šosejas vieglais auto tika iestumts pretējā joslā (+ VIDEO) 17

Uz autoceļa A10 – Ventspils šosejas – aizvakar notika traģisks ceļu satiksmes negadījums. Vakar Ceļu satiksmes drošības direkcija atklāj pirmšķietamo negadījuma scenāriju. Bojāgājušais vieglā auto vadītājs, visticamāk, nebija vainīgs pie negadījuma. Viņa auto saņēma triecienu no aizmugures un tika iestums pretējā braukšanas joslā. Lasīt vairāk

Ungārijā elektromobiļu uzlāde kļūst lēnāka 8

Ungārijā lielās slodzes dēļ elektrotīklā vairāki uzlādes operatori uz laiku ierobežo elektromobiļu ātrās uzlādes jaudu. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti