Nepamatots risks, autovadītāju prasmju pārvērtēšana, nepārdomāti un pārgalvīgi manevri un ātrums – tie ir iemesli, kas var novest pie smagām vai pat letālām sekām.
Šodien, 26. maijā, Valsts policija (VP) atklāja informatīvu kampaņu par bīstamas uzvedības un agresīvu manevru veikšanas riskiem ceļu satiksmē – “Agresīva braukšana atstāj rētas”.
Šogad līdz 15. maijam kopumā notikušas 2065 sadursmes, kurās iesaistītas divas vai vairākas automašīnas (vai motocikli), šajos negadījumos cietuši 444 satiksmes dalībnieki un bojā gājuši desmit. Daļa no viņiem, iespējams, bijuši agresīvas braukšanas upuri. Valsts policijas jaunā kampaņa “Agresīva braukšana atstāj rētas” aicina iedzīvotājus aizdomāties par agresīvas braukšanas radītajām sekām gan fiziskā izpratnē, gan arī psiholoģiskā, kas rodas, iekļūstot ceļu satiksmes negadījumā vai tādā veidā zaudējot tuvinieku.
Kampaņas galvenā mērķauditorija ir gados jauni un nepieredzējuši šoferi, kas pieredzes trūkuma un pārgalvības dēļ iekļūst ceļu satiksmes negadījumos. Lai uzrunātu auditoriju, kampaņas ietvaros tapis ekspresīvs videoklips, kurā skan skarbi vārdi populārās hiphopa apvienības “Singapūras Satīns” mākslinieka izpildījumā. Tāpat kampaņas laikā laukumā starp Aspazijas bulvāri un Satekles ielu, pretī universālveikalam “Stockmann”, kā bargs atgādinājums ikvienam garāmbraucējam ir uzstādīta īpaša instalācija.
Kampaņa šodien tika uzsākta ar video preses konferenci, kuru atklāja VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
“Jaunā kampaņa ir veidota kā atgādinājums visiem satiksmes dalībniekiem, taču ceram, ka tā īpaši pievērsīs gados jauno autovadītāju uzmanību. Agresija pie stūres uztrauc ne tikai policiju – pēc policijas pasūtījuma SKDS veiktajā pētījumā agresīva braukšana un pārgalvība pēc aptaujāto iedzīvotāju domām satiksmes drošības risku ziņā ieņem otro vietu. Policija aktīvi strādā, lai šos riskus novērstu – mūsu ekipējumā ir vairāk kā 40 netrafarētās policijas mašīnas, kas paredzētas tieši šim mērķim. Diemžēl izrakstīto soda protokolu skaits 2019. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir pieaudzis par 40%, kas liecina, ka problēma joprojām ir aktuāla. Ceram uz sabiedrības attieksmes maiņu un to, ka uz ceļiem būs arvien mazāk šādu agresīvu braucēju,”, teica VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Kvalifikācijas departamenta vadītājs Juris Teteris pastāstīja par CSDD 2019. gadā veiktā pētījuma rezultātiem par autovadītāju uzvedību ceļu satiksmē un attieksmi pret noteikumiem.
“Pētījumā tika konstatēts, ka 92% ceļu satiksmes dalībnieku agresīvu braukšanu uztver kā Latvijas problēmu. Turklāt katrs trešais respondents norādīja, ka viņam ir kāds draugs vai radinieks, kas ir guvis traumas agresīva vadītāja izraisītā avārijā. Lai ietekmētu šāda tipa braucējus, Latvijā darbojas pārkāpumu uzskaites punktu sistēma – sakrājot 8 punktus, no kuriem 6 ir piešķirti par agresīvu braukšanu, vadītājam ir jāapmeklē korekcijas grupu nodarbības. Pagājušajā gadā tās apmeklēja aptuveni 250 cilvēki. Nodarbībās tiek runāts kā par agresīvu braukšanas stilu un tā sekām, tā arī stresa mazināšanu, dusmu un emociju slāpēšanu ceļu satiksmē. Pozitīvi, ka grupu nodarbībām ir pozitīvs rezultāts, un cilvēkiem pēc tam kādu laiku nav jaunu pārkāpumu, taču diemžēl ilgtermiņā daļa cilvēku atgriežas ierastajās sliedēs,” atklāja CSDD Kvalifikācijas departamenta vadītājs Juris Teteris.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsta speciālista brigādes vadītāja, neatliekamās medicīnas ārste Ieva Tīruma pastāstīja par agresīvas braukšanas sekām, ar kurām nākas saskarties mediķiem: “Dodoties uz izsaukumiem, es redzu, ka agresīvā braukšana ir neiecietība pret apkārtējiem, kas līdzi nes asiņainus notikumus. Vairāk nekā puse politraumas, kas ir smagi vairāku ķermeņu daļu ievainojumi, tiek gūtas tieši ceļu satiksmes negadījumos - pērn tie bija 467 cilvēki, liecina mūsu dienesta statistika. Savukārt vēl 100 cilvēku mediķu palīdzību tā arī nesagaidīja, jo traumu smaguma dēļ gāja bojā negadījuma vietā, nereti esot iespiesti turpat mašīnā. Ieskicējot skatu nelaimes gadījumu vietā, visbiežāk tiek gūti vairāku ķermeņa daļu lūzumi - lielo kaulu bojājumi, mugurkaula bojājumi, kas nereti rezultējas ar invaliditāti, un daļa cietušo un diemžēl ir arī bērni.”
Drošas braukšanas skolas vadītājs un autosportists Jānis Vanks konferencē dalījās ar savu pieredzi un ieteikumiem autobraucējiem: “Gribu, lai cilvēki saprot, ka agresīva braukšana ir ne tikai ātruma neievērošana un strauja apdzīšana, tā ir jebkura noteikumu neievērošana, kas veido agresīvu braukšanas valodu – pagriezienu neparādīšana, ceļa nedošana, neapstāšanās pie gājēju pārejām u.tml. Cilvēkiem ir jāiemācās cienīt pārējos satiksmes dalībniekus un jāsaprot, ka transportlīdzeklis ir ierocis, tas ir ātrums un masa, ar kuru var nodarīt pāri sev un citiem. Mūsdienās cilvēkiem, kuriem patīk ātri braukt, ir iespēja doties uz tam paredzētu trasi un izlādēties, gūt adrenalīnu un sportisko baudu. Ja gribam pie stūres būt agresīvi, ir nepieciešams atrast pareizo vietu, kur to darīt.”
Tāpat preses konferencē par agresīvas braukšanas atstātajām psiholoģiskajām sekām runāja psihoterapeits Artūrs Miksons un Latvijas Universitātes Profesors Ivars Austers.
Kā liecina Valsts policijas apkopotā informācija, no šī gada sākuma līdz 24. maijam uz Latvijas autoceļiem ir notikuši 6511 satiksmes negadījumi, kuros cietušas 1274 personas, no tām smagas traumas guvuši 144 cilvēki. Šogad negadījumos bojā gājuši 45 cilvēki.
Satiksmes drošības kampaņu “Agresīva braukšana atstāj rētas” organizē Valsts policija sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un Drošas braukšanas skolu. Kampaņa tiek finansēta no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja līdzekļiem.
Neslavas celšana BMW markai!