Liela daļa autovadītāju jeb 40% uzskata, ka lielākos riskus uz ceļiem rada pašu paradumi un braukšanas kultūra, 32% šoferu vaino ceļu stāvokli, vēl 15% norāda, ka riskus rada laikapstākļi. 6% uzskata, ka riska faktors ir pieļaujamais alkohola līmenis asinīs, bet 4%, ka automašīnas tehniskais stāvoklis, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.
Pētījums atspoguļoja, ka 2% šoferu uzskata, ka riskus rada citi cēloņi, piemēram, miega trūkums un nepareizi organizēta satiksme.
Autovadītāju paradumus un braukšanas kultūru kā būtiskāko riska faktoru biežāk min sievietes (45%), kamēr šādi uzskata 36% vīriešu. Savukārt, stiprā dzimuma pārstāvji par biežāko riska faktoru uzskata ceļu stāvokli (38%), kamēr šādu uzskatu pauž 26% sieviešu.
“Pasaulē ir veikti pētījumi, kas apliecina – uz nedrošiem ceļiem, piemēram, bez marķējuma, apzīmējumiem vai speciālām nomalēm, negadījumi notiek retāk, nekā uz perfekti sakārtotiem ceļiem. Tāpēc, ka uz laba, gluda ceļa cilvēks jūtas drošāk, nepievērš pietiekamu uzmanību tam, ko dara, nekoncentrējas uz braukšanu. Ar vasarā autobraucēji ir relaksētāki, nekā ziemā, tāpēc smagākie negadījumi un pārkāpumi vairāk ir tieši vasarā,” norāda Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks.
Runājot par autovadītāju braukšanas kultūru, J.Vanks piebilst, ka “autovadītājus var iedalīt trīs nosacītās kategorijās – pārgalvīgie, saprātīgie un bailīgie. Tie, kuriem ir bail, ir tikpat bīstami kā pārgalvīgie. Ja ceļa posmā atļautais ātrums ir 90 km/h, bet kādam ir bail braukt ātrāk par 70 km/h, tas uzreiz izraisīs ķēdes reakciju nevajadzīgai bīstamai apdzīšanai.”
Raugoties uz Eiropas kopējo karti un analizējot ceļu satiksmes negadījumus ar letāliem iznākumiem, varam secināt, ka Latvija jau vairākus gadus pēc kārtas ierindojas “melnajā” trijniekā kopā ar Rumāniju un Bulgāriju. Piemēram, 2020. gadā Rumānijā bija 85 negadījumi ar letālām sekām, Latvijā – 74 un Bulgārijā – 67. Šo negatīvo statistiku rada vairāku lietu kopums – policijas resursu trūkums, lai veiktu regulāras pārbaudes, infrastruktūras kvalitāte, kā arī autovadītāju domāšana un apkārtējo tolerance.
“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss” ir bezalkoholiskā alus “Carlsberg 0.0” pētījums, kas tapis sadarbībā ar Drošas braukšanas skolu un pētījumu centru Norstat. Pētījumā, kas veikts aprīlī, piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums veikts ar mērķi sekmēt atbildīgu braukšanu un izpratni par to, kas rada papildus riskus uz ceļiem, un kā tos novērst.
Nevis ceļu stāvoklis, bet ceļu un zīmju atbilstība noslogotībai un bīstamībai. Ja visur viss būtu ar galvu pārdomāts, tad kādam kādu apdzīt vajadzētu ļoti reti utt.
Nu paga, paga, tad jau visur vajag 2 joslas katrā virzienā, jo apdzīšana parasti ir tādēļ, ka negribas "tik lēni" braukt. Apdzīšanai nav nekāda sakara ar ceļa zīmēm utml. Ja visi smuki rindiņā vienmērīgi brauktu uz 90-95, tad uz šosejām avāriju būtu krietni mazāk. Fūre, protams, brauc mazliet lēnāk un tad vēl pilns ar džigitiem, kam liekas, ka 90-100 atļautais ātrums ir fufelis un normāli pacani brauc ar 115+.
Par ko gan 100% varu piekrist ir, piemēram, gājēju pārējas. Tas ir kaut kas debilīsma kalngals, ka uz 4 joslām uzliek neregulējamu gājēju pārēju. LV braucējiem pat pie 2 joslām ir problēmas ar redzi, pie 4 joslām tas ir tikai laika jautājums līdz kārtējam notriektajam.
Nē nevajag 2. joslas katrā virz. Un problēma nav "negribas lēni" braukt, bet tipa braucu ātrāk oar kraviniekiem, bet vai nu auto neiet, vai pašam bail kravinieku apdzīt, un tā pamazām viens kravinieks aiz sevis savāc 10-20 bailīgos "uz atļautajiem braucējus" ... un tad arī sākas brīnumi ... Tā ir situācija kas vismaz manā gadījumā raksturo kādus 80% no "lēnbraukšanas" . Par to cik lielas atstarpes tie "kaut kad tuvākajā 5gadē kādu apdzīšu" atstāj - nemaz negribu komentēt ...
Piekritīšu, ka daļai autobraucēju varbūt noderētu papildus braukšanas stundas, it īpaši drošas braukšanas kursu, lai vairotu viņu spējas un neraustītos veikt manevrus. Pats esmu besījies, ka ir cilvēki, kas brauc zem atļautā un tik tiešām kavē pārējos.
Bet nu situācijas dažādas, citreiz tās kolonas tiešām veidojas tāpēc, ka tie logi, kad apdzīt ir ļoti īsi + vēl līkumains ceļš... Manuprāt, vidējam autovadītājam ir jāiemācās citreiz arī vnk ielikt kruīzu un neuztraukties par to, ka brauc nedaudz lēnāk.
Aha "bailīgais" gaida kad parādīsies normāls logs drošai apdzīšanai, bet ofigennais džigits ar kliedzienu BANZAI! mauc garām aklā līkumā. Reāli "bailīgie" varbūt nedaudz besī, bet viņu dēļ nav gadījies, ka nepieciešams ekstrēmi bremzēt un mukt grāvī atšķirībā no dažiem "džigitiem". Ņemot vērā ka ceļš tomēr nav sacīkšu trase un braucēji un mašīnas ir dažādi, tad labāk lai tie, kas nav 100% pārliecināti par manevru, neskrien, nekā izraisa letālu avāriju. Bet nu protams, ka šādu problēmu būtu daudz mazāk, ja vismaz uz lielākajiem ceļiem būtu 2 joslas katrā virzienā vai vismaz 3 joslas ar vidējo, kam ik pēc kāda gabala mainītos virziens...
Kā ''pacans'', kurš diezgan bieži brauc 115+ varu teikt, ka mūsu populācija ir tā kas vai nu apsitās savu šofera gaitu sākumā, vai arī ātri apdzen un pazūd no pārējās plūsmas.
Problēmas rada tie dzinēji, kas plūsmā braucot uz 95-100 izdomā, ka viņiem neticami traucē priekšā uz 94 braucošais. Attiecīgi tiek veikts visticamāk debīls apdzīšanas manevrs, no kura laika ziņā nav nekādas jēgas. Tas pats attiecas arī uz smago apdzīšanu, kad smagais brauc uz 88, bet dzinēji tā vietā lai normāli ieskrietos, paātrinās līdz 100 un nesaprot, kāpēc nevar paspēt ierakstīties atpakaļ. Ja tādiem kadriem vēl iesēžas pakaļā vēl kāds dzinējs, tad piedzīvojumi garantēti.
Pierīga ir vienkārši pilna ar šoferiem, kas principā pēc apdzīs sūdīgās situācijās tā vietā lai pagaidītu līdz ceļš atbrīvojas un tad tālāk brauktu kaut vai uz 120. Piemēram posms no Ulbrokas līdz Tīnūžu šosejai, posms no Rīgas līdz Ķekavai, Rīgas apvedceļš, tā pati Liepājas šoseja Rīgas reģionā, visos šajos posmos ir ļoti maz jēgas apdzīt, bet tauta ir gatava iziet uz frontālo sadursmi, lai pēc 30km tiktu apdzīti jau uz tukšāka ceļa.
Nu šo 7dien atpakal uz Rīgu no Bērzes, tā arī tupēju pa gabalu astē bariņam, jo pretī nāca gana daudz (Positivus vai ???) , un pie priekšā esošo skaita līdz apvedceļam neredzēju jēgu dzīt , visu nepaspētu ...
Tā ka jā ir jāseko un jādomā, ko un kā darīt. Tāpat par Tīnužu - Kokneses ceļu, es pa to cenšos nebraukt noteiktā laikā, gar Daugavu gan mierīgāk, gan ātrāk ...
Nu bīstamus manevrus es visbiežāk redzu tieši no džigitiem un pacaniem, kuri tur tā mīņājas un raustās (reāli pielīdis 5m aiz tevis) it kā pēc 5 min lidmašīna pacelsies, nepaspēs uz wc vai sievai jau sākušās dzemdības mašīnā. Tad sākās apdzīšana tuvu līkumiem, apdzīšana spiežot visus malā, jo ceļš taču plats, apdzīšana tā, ka 1sekundi ilgāk brauktu un būtu avārija utt.
Pasaki vēl ka uz ceļiem ar sūdīgu segumu tu brauc zem atļautajiem 90 un pirms fočikiem tu sadzēsies zem 90 lai tev var uzspiest mudaka zīmogu...
Tādam kas brauc vpizdu racing režīmā varētu būt nesaprotams kāpēc tie kas ierakstās zem kvīts/bildes apdzen nedaudz lēnāk braucošus, tāpēc paskaidrošu. Pirmkārt, tas pāris kilometrus lēnāk braucošais ir šķērslis priekšā kas aizsedz skatu un kura ātrumam man ir jāpielāgojas kas var arī būt problemātiski [man ir aizdoma ka manam kruīzam varētu būt iekšējas "iedaļas" kur uzliekamais ātrums var gadīties ka arī noapaļojas uz apaļiem kilometriem vai tamlīdzīgi] - ja viņš atrodas man aizmugurē, tad šāda šķēršļa nav. Otrkārt, diezgan bieži gadās ka tam lēnāk braucošajam nemaz nav kruīza un man tur jāsāk čikāties tāpēc ka viņa ātrums peld - atkal, atstājot viņu aizmugurē problēma izpaliek. Vienīgā situācija kur nav vērts tādu apdzīt - pēc pāris trīs kilometriem jānogriežas.
Ja gribi redzēt bezjēdzīgu apdzīšanu, skaties uz tiem kas ir vienu kategoriju zemāk par tevi, "simtupieciniekiem". Vakarrīt klasiska situācija - viens tāds mani izbraucot no Lieģiem Liepājas virzienā apdzina - kā jau parasti tādos gadījumos notiek, iebraucot Liepājā radāmies pie viena luksafora - viss ko viņš ar savu braukšanu kādus 10 kmph ātrāk par mani bija ieguvis - lielāku degvielas patēriņu, vairāk apdzīšanas manevru, lielāku muhļīšanos pirms fočikiem un raustīšanos kā tādu vai tik pretī cepisti nebrauc.
Kruīzu Latvijā pat sēņotāji neizmanto, ja nu vienīgi adaptīvo, korķī sēžot. Pārējos apstākļos viņš tikai novērš uzmanību no ceļa un notrulina refleksus.
Ko mēs saprotam ar sūdīgu segumu - ja tādu, kad pa bedrēm panna ķerās pie asfalta, tad jā, sadzēšos arī zem 90, zem fočikiem sadzēšos līdz +5+7, ja esmu tajā posmā braucis ātrāk kā atļauts. Laikam mazliet nepareizi izteicos iepriekšējā postā, bet es neesmu gluži pilnīgs pilots, es vienkārši redzu ieguvumus atsevišķos ceļa posmos savu braukšanas ātrumu pacelt krietni virs atļautā lai iegūtu laika ietaupījumu, ja to atļauj situācija uz ceļa.
Es saprotu Tevis teikto par apdzīšanas nepieciešamību un to katrā ziņā atbalstu, bet visam ir sava vieta un laiks. Pierīgas problēma ir tāda, ka plūsmas lielākoties ir garas un pretimbraucēju daudz, līdz ar to pat ar tādām pašnāvnieciskām apdzīšanām tajā pašā Liepājas virzienā var iegūt tikai dažas liekas sekundes, kuras tiek zaudētas, ja apdzinējs tālāk brauc uz 100-105. Dažas vasaras atpakaļ es katru nedēļu braucu uz Liepāju un principā tādu reālu jēgu kāpināt tempu virs atļautā ātruma es redzēju tikai pēc tilta pār Lielupi, līdz tam tika dzīti tikai smagie vai tiešām lēni vieglie. Pēc tam praktiski līdz Liepājai varēja turēt 120 pēc spidometra, apdzenot tās retās mašīnas kas gadījās pa ceļam.
Un to gadījumu par 105 braucošo var droši ieskaitīt pie manis minētajiem 95-100, jo praksē reti kurš garākus ceļa posmus var nobraukt uz tiem 105 vai ātrāk, tāpat sanāk kājai nokrist no gāzes pedāļa aiz kāda apdzenamā iesēsties, utt. Man šādi varianti parasti gadās braucot uz laukiem, kad pierīgā visi man palido garām lai vilktu uz 110-120, bet pēc kādiem 10km es jau šos kadrus esmu panācis mierīgi kurinot uz 100, jo kadri uz 110 ir spējuši nobraukt labi ja pāris kilometrus un tālāk iesēdušies aiz smagā.
Pie mums starp wanabe pilotiem valda kaut kāda nepareiza doma, ka tieši apdzīšana par katru cenu ir tas, kas palīdz ātrāk nonākt galā, kaut gan patiesībā visa fīča ir vidējā braukšanas ātrumā visā ceļa posmā. Ar pareizu maršruta izvēli, lielu vidējo ātrumu un labi izplānotām apdzīšanām galamērķī var nonākt ātrāk un mierīgāk kā par varām dzenot visu kas kustās.