Sākotnējā divu mēnešu statistika par vidējā ātruma kontroles posmu darbību liecina, ka posmos ievērojami samazinās ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, vēl straujāk samazinājies CSNg ar cietušajiem vai ievainotajiem skaits.
Šī gada augustā un septembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2022. gadā, vidējā ātruma kontroles posmos CSNg skaits samazinājies par 46%, CSNg ar cietušajiem skaits par 64% un CSNg ar ievainotajiem skaits par 73%. Tomēr divi mēneši ir vēl neliels periods kvalitatīvas statistikas iegūšanai, precīzāki dati būs redzami, kad iekārtas būs darbojušās pilnu gadu.
Statistikas dati liecina, ka vidējās kontroles posmos braukšanas ātrums samazinājās vēl pirms iekārtas sāka darboties, tas notika uzreiz pēc tam, kad tika uzstādīts aprīkojums un attiecīgās ceļazīmes.
Patlaban valsts ceļu tīklā darbojas 15 vidējā ātruma kontroles posmi. Vēl viens posms jau ir uzbūvēts, bet tajā ir mainīgs ātruma režīms, tāpēc vēl turpinās protokola izstrāde šim posmam.
Plānots, ka novembra beigās tiks uzsākta nākamo 17 vidējā ātruma kontroles posmu elektrības pieslēgumu un iekārtu projektēšana, patlaban notiek līguma saskaņošana.
Nākamie 17 posmi būs uz sekojošiem valsts autoceļiem:
- Tallinas šoseja (A1) no Vitrupes līdz Svētciemam(74,5.–81,15. km)
- Vidzemes šoseja (A2)
- No Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam P20 (pagrieziens uz Cēsim) (72,25.–77,15. km)
- No Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,8.–125,7. km)
- Valmieras šoseja (A3) no Stalbes līdz Rubenei (40,1.–55,55. km)
- Rīgas apvedceļš (A4) (Baltezers–Saulkalne)
- No krustojuma ar autoceļu P4 līdz tiltam pār Mazo Juglu(9,65.–13,9. km)
- No krustojuma ar autoceļu P5 līdz pārvadam pār Daugavpils šoseju (14,5.–19,98. km)
- Rīgas apvedceļš (A5) (Salaspils–Babīte) aiz Misas kanāla līdz degvielas uzpildes stacijai Virši (14,1.–20,1. km)
- Daugavpils šoseja (A6) no Dzelmēm līdz Uplejām (66,1.–77,1. km)
- Liepājas šoseja (A9)
- Aiz Liepājas šoseja 10. km līdz Tīreļiem (9,9.–23,1. km)
- No Apšupes līdz Tiltiņiem (39,1.–56,7. km)
- No Blīdenes līdz Brocēniem (79,91.–93,6. km)
- autoceļš Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12)
- No Varakļāniem līdz Kristceļiem (61.–69. km)
- Pirms Greiškāniem līdz autoceļa A12 108. km (106,25.–108. km)
- autoceļš Tīnūži–Koknese (P80)
- No Tīnūžiem līdz Ziediņiem (0,35.–1,75. km)
- No pārvada pār autoceļu P80 līdz rotācijas aplim (40,9.–60,2. km)
- autoceļš Sloka–Talsi (P128) No Ragaciema līdz Klapkalnciemam (13,5.–19,38. km)
Precīzas kontroles iekārtu atrašanās vietas tiks noteiktas projektēšanas laikā.
Vidējā ātruma kontroles posmos notiek ne tikai ātruma kontrole, bet arī transporta reģistrācijas, tehniskās apskates, vinješu un OCTA iegādes kontrole. Dati liecina, ka ievērojama daļa transporta līdzekļu satiksmē piedalās bez derīgas tehniskās apskates, liela daļa autovadītāju neiegādājas OCTA un vinjetes. Kopumā no vairāk nekā 12 tūkstošiem fiksēto pārkāpumu, 28% ir par ātruma pārsniegšanu, 25% par neiegādātu OCTA, 20% par nenopirktu vinjeti, 19% par dalību satiksmē bez tehniskās apskates, bet 8% par transporta reģistrācijas pārkāpumiem.
Piedodiet, bet kautkas ir galīgā dirsā!
iauto.lv/zinas/latvija...w=all#comments
Man šķiet viss ir pat ļoti logiski. Visi radari pārsvara tiek likti uz galvenajiem autoceļiem. Tad aizvainotie lidotāji izvēlas braukt par mazākas nozīmes ceļiem. Tajā skaitā, vietējās. Zinu dažus kas speciāli brauc līkumu, ka tik nav radars.