Ceļu satiksmes drošībai plāno virkni pasākumu, bet uz "nulles toleranci" pret ātruma pārsniegšanu vairs neuzstāj 30

Satiksmes ministrija (SM) ceļu satiksmes drošības uzlabošanai kā augstas prioritātes plānus noteikusi stingrākas prasības topošajiem autovadītājiem un vairāk vidējā braukšanas ātruma radaru, liecina otrdien valdībā zināšanai pieņemtais informatīvais ziņojums par "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.- 2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējumu".

Ziņojumā ietverti gandrīz 30 jauni pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, tostarp kā augstas prioritātes plāni izdalītas ieceres ieviest sistemātisku smago avāriju izpēti un paplašināt ceļu satiksmes dalībnieku kontroli - uzstādīt vismaz 16 jaunas vidējā ātruma kontroles iekārtas, kā arī citas iekārtas pārkāpumu kontrolei, piemēram, luksofora signālu ievērošana.

Iepriekš SM ziņojumā kā augstu prioritāti bija minējusi ieceri īstenot "nulles tolerances politiku" pret atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā, tomēr satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns aģentūrai LETA skaidroja, ka iepriekš šis priekšlikums Saeimas komisijās tika virzīts vairākas reizes, un tas netika atbalstīts, tādēļ šis priekšlikums kompromisa veidā tika izņemts no plāna, lai varētu virzīties tālāk ar pārējiem pasākumiem.

Tāpat SM piedāvā īstenot pilotprojektu pasažieru sabiedrisko autobusu un kravas transportlīdzekļu autovadītāju noguruma novērtēšanai, veikt izvērtējumu mikromobilitātes pakalpojumu drošības uzlabošanai, nosakot pienākumu mikromobilitātes pakalpojumu sniedzējiem ieviest reakcijas testus visām transportlīdzekļu nomām brīvdienu naktīs.

Plānā kā prioritāra tiek piedāvāta ceļu satiksmes dalībnieku kontroles pilnveidošana, īstenojot par pārkāpumiem ceļu satiksmē piešķirto pārkāpumu sodu politikas maiņu, kā arī ceļu satiksmes dalībnieku apmācības pilnveidošana, paaugstinot jauno transportlīdzekļu vadītāju apmācības prasības.

Tāpat ziņojumā iekļauti vidējā termiņa pasākumi, kas īstenojami esošā plāna darbības termiņā vai arī neilgi pēc tā. Tostarp SM iesaka veikt izvērtējumu par esošās sodu politikas efektivitāti, kā arī iespēju ieviest progresīvo administratīvo sodu politiku, kā arī ieviest risinājumu, lai apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanā ņemtu vērā vadītājam fiksētos pārkāpumus, tostarp ar tehniskajiem līdzekļiem.

SM piedāvā arī veikt izvērtējumu par obligātās ceļu satiksmes izglītības nepieciešamību un alternatīvas valsts izglītības programmās, kā arī pilnveidot ceļu satiksmes dalībnieku apmācības, paaugstinot jauno transportlīdzekļu vadītāju apmācības prasības, tostarp attiecībā uz "baltajām tiesībām".

Savukārt par ilgtermiņa prioritātēm SM izvirzījusi ceļu uzturēšanas uzlabošanu vasaras periodā, piemēram, ceļmalu pļaušanu. Tāpat SM iesaka izvērtēt iespējas konfiscēt auto ar būtiskiem tehniskā stāvokļa defektiem, paplašināt pieejamo stāvlaukumu skaitu kravas transportlīdzekļiem un informāciju par to vietām, un veikt citus ilgtermiņa pasākumus.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) valdības sēdē vaicāja, vai satiksmes drošības jomā vērtēts jautājums par atteikšanos no tehniskās apskates, kā arī, vai plānā vērtēti aspekti par pašbraucošajām mašīnām.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) pauda, ka atteikšanās no tehniskās apskates nav vērtēta. Viņš pauda, ka šī kvalitātes kontrole noteikti ir jāsaglabā, jo, piemēram, Ziemeļvalstīs, kas ir kā paraugs satiksmes drošības jomā, šīs pārbaudes esot ļoti stingras.

Savukārt attiecībā uz bezpilota transportlīdzekļiem SM pārstāvis Jānis Kalniņš norādīja, ka šajā jautājumā būtiski ir tas, ka tas nav tikai transporta līdzeklis, bet arī informācijas tehnoloģiju sistēma. Viņš norādīja, ka attiecībā uz šo jautājumi tiek aktīvi sekots līdzi notiekošajam pasaulē.

Ziņojumā SM arī norādījusi, ka ir jāvērtē iespēja atļauto braukšanas ātrumu samazināt pilsētvidē, piemēram, līdz 30 km/h blīvi apdzīvotās zonās vai zonās ar lielu gājēju un mikromobilitātes rīku plūsmu, kā arī jāpasver atļautā braukšanas ātruma samazināšana ārpus apdzīvotām vietām atsevišķos ceļu posmos, kur ir paaugstināta bīstamība, piemēram, nepārsniedzot 80 km/h atļauto ātruma ierobežojumu.

SM uzsver, ka plāna mērķis ir līdz 2027.gadam par 35%, salīdzinot ar 2020.gadu, samazināt ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto un bojāgājušo skaitu. Plānā izvirzītie mērķi ar līdz šim plānotajiem pasākumiem varētu netikt sasniegti, tādēļ bija nepieciešami jauni papildu pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai.

SM skatījumā, normatīviem ir izšķiroša nozīme ceļu satiksmes drošības nodrošināšanā. Tāpat arī standarti, kas attiecas uz ceļu projektēšanu, būvniecību, uzturēšanu un norādēm, rada konsekventu pamatu ceļu satiksmes drošībai. Ceļu satiksmes drošības eksperti diskusijās izvērtē nepieciešamību pēc jauniem uzlabojumiem un pilnveidojumiem ceļu infrastruktūrā, piemēram, pretējo joslu atdalīšanu ar norobežojošajiem stabiņiem, krustojumu pārbūvi 90 grādu leņķī, "turboapļu" ieviešanu, distances apzīmējuma ieviešanu un citus.

Aktuāls jautājums ir arī ceļu pieslēgumu un apgriešanās vietu samazināšana - kreiso pagriezienu likvidēšana un papildu finansējuma piešķiršana ceļmalu pļaušanai, virsmas apstrādes tehnoloģijām un citiem pasākumiem, kā arī stāvlaukumu izbūve kravas transportlīdzekļiem, lai samazinātu risku satiksmes drošībai, jo šobrīd autovadītāji atpūtas brīžos kravas transportlīdzekļus novieto ceļa nomalēs un sabiedriskā transporta pieturvietās, atzīmēts SM ziņojumā.

SM klāsta, ka ceļu satiksmes drošības eksperti diskutē par dažādiem risinājumiem, lai motivētu ceļu satiksmes dalībniekus izturēties atbildīgi ceļu satiksmē, piemēram, ceļu satiksmes drošības uzlabošanas nolūkā tiek vērtēts priekšlikums par apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanu, ņemot vērā vadītājam fiksētos pārkāpumus, tai skaitā ar tehniskajiem līdzekļiem.

Ministrija pauž, ka tās piedāvātie pasākumi risināmi kopsakarībā ar iedzīvotāju uzvedības un uztveres maiņu, piemēram, izvēloties ceļu satiksmei atbilstošu drošu braukšanu, samazinot alkohola patēriņu un braukšanu dzērumā, kā arī nodrošinot transportlīdzekļa atbilstošu tehnisko kārtību.