Lietotāja "Bams" atbildes

pirmā bilde

Estētikas mīļotājiem:

Starppilsētas līnija Basel (Šveice) — Rodersdorf (Francija)

Tramvajs ir pilsētas/daļēji piepilsētas transports.

Protams, vienādos apstākļos tas nebūs ātrāks par busu vai vilcienu.

Galvenā ātruma atšķirība starp vilcienu un tramvaju ir to riteņu formā :

tramvaja riteņa rites virsma ir cilindriskas formas, labākai saķerei un ar mazākiem pieļaujamajiem līkumu rādiusiem, bet savukārt dzelzceļa riteņu rites virsma ir konusveidīga, kas nodrošina vienmērīgu, taisnvirziena kustību.

Taču tādiem riteņiem ir mazāks saķeres laukums un minimālie līkumi ir krietni lielāki.

Respektīvi taisnos posmos dzelzceļa riteņi sāniski nešvunkāsies, kā tas notiek ar tramvaju riteņiem. Tieši tāpēc arī metro tiek izmantoti dzelzceļu standarti un tehnoloģijas.

Ar tramvaju drošs ātrums ir līdz 70-75km/st.

Liepāja pašlaik apsver iespēju būvēt tramvaju līdz Grobiņai.

Nu tā Tolmeta pārstāve tā arī neko konkrēti nepateica, cik tie būtu samaksājuši, jo neviens nav redzējis specifikāciju.

Bet, ja izmet laukā visu lieko- logus, plastmasu, sēdekļus, koka grīdu, gumiju, 30-gadu putekļu kārtu, 5cm krāsu un rūsu, tad nekas daudz tur pāri vairs nepaliek

Un krāsainā metāla arī tur tik pat kā nav.

Viens no mūsējiem vecajiem vagoniem Harkovā:

gortransport.kharkov.ua/news/18028/

Nu tramvajs sarakstā paredzētajos laikos brauc. Tātad pasažieris no punkta A uz punktu B tiek. Pārējais to jau vairs neskar.

Pašlaik visas problēmas ir saistītas ar biļešu aparātiem un e-talona validācijas sistēmu. Nekas vairāk.

Pag. gad Tūrā (franču: Tours) atvērts tramvajs.

www.urbanrail.net/eu/fr/tours/tours.htm

Daži saka, ka pie mums slikts transports 0_o

transphoto.ru/video.php?action=clip&video=1764

Nu un kur šeit ir problēma?

Vakar vakarpusē pa Baronielu braucošie tramvaji tika izsisti no grafika par 10-15 minūtēm.

Ņē, nekas traks pilsētā nebija noticis, vienkārši uzlijušais lietus autobraucējus padarīja tik nevarīgus, ka tie sākot no Lāčplēša ielas līdz Aspazijas bulvārim bija izveidojuši vienu vienīgu krustu-šķērsu sastājušos auto mudžekli. Tik lopisku attieksmi no autovadītājiem sen nebiju redzējis. Luksoforu signālus un 517. c/z ievēroja labi, ja katrs trešais braucējs...

Vadītājam visādi āpši no malas nav jāņem pierē.

Pats biji busā, kabīnē? Kur apskates protokols?

Nu kur ir tas fakts? (protokols)

Nav nekāds vēlmes diskutēt ar to, kurš visur un vienmēr cenšas atrast tikai slikto un negatīvo.

Varēji tad atstiept segu no savas aptieciņas. Kāpēc nepalīdzēji?

Gaidu faktu studijā. Līdz šim viss - tikai verbāla caureja.

Tur, kur atradu, vairāk nekā nebija.

Paliec vien ar savām aizdomām.

Cep uz RS oficiālu vēstuli. Varbūt kāds arī atbildēs.

VAI ATCERIES?

Grūti noticēt, ka mēs, kas dzimuši 60-os, 70-os un 80-os gados, esam nodzīvojuši līdz šai dienai.

Bērnībā mēs taču braucām mašīnās, kurām nebija drošības jostu vai gaisa spilvenu.

Mūsu gultiņas bija izkrāsotas košās krāsās, kas bija ar augstu svina saturu.

Nebija slepeno vāciņu zāļu pudelītēm, durvis bieži netaisījās ciet un skapji vispār nekad netaisījās

ciet.

Mēs dzērām ūdeni no ūdens pumpja uz stūra, nevis no plastmasas pudelēm.

Nevienam neienāca prātā braukāt ar riteni ķiverē.

Stundām ilgi mēs meistarojām ratiņus un divriteņus no dēļiem un gultņiem no izgāztuves, bet kad pirmo reizi laidāmies lejā no kalna, atcerējāmies, ka aizmirsām par bremzēm. Pēc tam, kad vairākas reizes nācās

ievelties dzeļošos krūmos, mēs tikām galā ar šo problēmu.

Mēs gājām ārā no rīta un spēlējāmies visu dienu, atgriežoties mājās tad, kad

iedegās ielas laternas, tur, kur tās vispār bija.

Veselu dienu neviens nezināja, kur mēs esam, jo nebija taču mobilo telefonu!

Grūti iedomāties.

Mēs sagriezām rokas, kājas, lauzām kaulus un sitām ārā zobus, un neviens nevienu nesūdzēja tiesā. Visādi bijis. Un vainīgi bijām tikai un vienīgi mēs paši. Atceraties?

Mēs ēdām kūkas, saldējumus, dzērām limonādes, bet neviens nepalika resns, jo mēs visu laiku skraidījām un spēlējāmies.

No vienas pudeles dzēra vairāki cilvēki, un neviens no tā nav nomiris.

Mums nebija spēļu konsoļu, CD, 165 TV kanālu, interneta, mēs skrējām lielā barā uz tuvāko māju

skatīties multeni, jo arī video mums nebija!

Toties mums bija draugi.

Mēs gājām ārā no mājas un viņus sameklējām.

Braukājām uz riteņiem, laidām sērkociņus pa pavasarīgajiem strautiņiem, sēdējām uz soliņiem, uz sētām vai skolas pagalmā un pļāpājām, par ko vien gribējām.

Kad mums kāds bija vajadzīgs, mēs klauvējām pie durvīm vai vienkārši gājām iekšā. Atceraties? Bez jautāšanas! Paši!

Vieni paši cietsirdīgajā un bīstamajā pasaulē! Bez apsardzes! Kā mēs vispār izdzīvojām?

Mēs izdomājām spēles ar kokiem, konservu bundžām, mēs zagām ābolus no kaimiņu pagalmiem un ēdām ķiršus ar visiem kauliņiem.

Katrs kaut reizi ir pierakstījies futbolā, hokejā vai volejbolā, bet ne visi tika pieņemti komandā.

Tie, kuri netika, iemācījās tikt galā ar vilšanos.

Meitenes, atceraties lēkājamās gumijas?! Interesanti, ka neviens puisis pasaulē nezin šīs spēles noteikumus!

Šī paaudze mums ir devusi cilvēkus, kuri spēj riskēt, tikt galā ar problēmām un radīt ko tādu, kas līdz šim nav bijis, nav eksistējis.

Mums bija izvēles brīvība, brīvība riskēt un brīvība uz neizdošanos, atbildība, un mēs kaut kā vienkārši iemācījāmies ar to visu rīkoties.

Ja esi viens no šīs paaudzes, tas ir apsveicami. Mums ir paveicies, ka mūsu bērnība beidzās līdz tam laikam, kad valdība jauniešiem iemainīja brīvību pret skrituļslidām, mobilajiem, zvaigžņu fabriku...

Un kā ir tagad?

- kļūdas pēc Tu spied savas sistēmas piekļuves kodu uz savas mikroviļņu krāsns;

- Tev ir 15 numuru saraksts, lai sazvanītu savu ģimeni, kurā ir 3 cilvēki;

- Tu sūti e-pastu savam kolēģim, kurš sēž Tev blakus;

- Tu esi zaudējis kontaktu ar saviem draugiem vai ģimeni tāpēc, ka viņiem nav e-pasta adreses;

- Pēc darba dienas Tu atgriezies mājās, un atbildi uz telefona zvaniem tā, it kā joprojām atrastos darbā;

- Tu krīti panikā, ja izej no mājas bez sava mobilā telefona, un ej atpakaļ, lai to paņemtu;

- Tu no rīta pamosties, un pirmais, ko izdari - pieslēdzies internetam

Mīļā šie ziedi ir tev.

-bet tie taču mākslīgie!

-kādi pupi, tādi ziedi!

1. bilde, kura neatvērās...

Visur ne, bet uz Bolderāju vai Vecmīlgrāvi varētu. Skaidrs, ka mūsu ielu šaurībā manevrēt tam būtu grūti, ņemot vērā, ka visi tā riteņi iet praktiski pa vienu trajektoriju, nezinu kā tur būtu ar drošu intervālu ievērošanu, pieļauju, ka daudzi autovadītāji tam piebrauktu blakus pārāk tuvu un būtu crash...

Var jau to busu uzlikt uz betona špūres kā šur tur pasaulē:

taču tāda betona būve izmaksu ziņā esot tuvu parastu sliežu izbūvei, nu jau kādus gadus 10 nekur tādu jaunu nebūvē. Turklāt pa to špūri var braukt tikai un vienīgi tādi busi, ne ātrie, ne citi to izmantot nevar.

Jaunākās tendences autobusu būvē.

uupis var priecāties. Tāds droši aizstāj tramvaju.

Tur drīz būs jauna ceļazīme:

Cilvēks grib, lai no Tēraudlietuves ielas visi tikai izbrauc...vai iebrauc... no shēmas nevar saprast.

Starta ielu savienot...tur pa vidu Siguldas dzelzceļš...

photos.wikimapia.org/p/00/01/05/02/00_big.jpg

Sievietes ar auto brauc sliktāk, nekā auto brauc ar sievieti.