Sēņu laiks

Imka Reģ.: 26.02.2004
 
Bams Reģ.: 28.02.2005
4 0 Atbildēt

VAI ATCERIES?

Grūti noticēt, ka mēs, kas dzimuši 60-os, 70-os un 80-os gados, esam nodzīvojuši līdz šai dienai.

Bērnībā mēs taču braucām mašīnās, kurām nebija drošības jostu vai gaisa spilvenu.

Mūsu gultiņas bija izkrāsotas košās krāsās, kas bija ar augstu svina saturu.

Nebija slepeno vāciņu zāļu pudelītēm, durvis bieži netaisījās ciet un skapji vispār nekad netaisījās

ciet.

Mēs dzērām ūdeni no ūdens pumpja uz stūra, nevis no plastmasas pudelēm.

Nevienam neienāca prātā braukāt ar riteni ķiverē.

Stundām ilgi mēs meistarojām ratiņus un divriteņus no dēļiem un gultņiem no izgāztuves, bet kad pirmo reizi laidāmies lejā no kalna, atcerējāmies, ka aizmirsām par bremzēm. Pēc tam, kad vairākas reizes nācās

ievelties dzeļošos krūmos, mēs tikām galā ar šo problēmu.

Mēs gājām ārā no rīta un spēlējāmies visu dienu, atgriežoties mājās tad, kad

iedegās ielas laternas, tur, kur tās vispār bija.

Veselu dienu neviens nezināja, kur mēs esam, jo nebija taču mobilo telefonu!

Grūti iedomāties.

Mēs sagriezām rokas, kājas, lauzām kaulus un sitām ārā zobus, un neviens nevienu nesūdzēja tiesā. Visādi bijis. Un vainīgi bijām tikai un vienīgi mēs paši. Atceraties?

Mēs ēdām kūkas, saldējumus, dzērām limonādes, bet neviens nepalika resns, jo mēs visu laiku skraidījām un spēlējāmies.

No vienas pudeles dzēra vairāki cilvēki, un neviens no tā nav nomiris.

Mums nebija spēļu konsoļu, CD, 165 TV kanālu, interneta, mēs skrējām lielā barā uz tuvāko māju

skatīties multeni, jo arī video mums nebija!

Toties mums bija draugi.

Mēs gājām ārā no mājas un viņus sameklējām.

Braukājām uz riteņiem, laidām sērkociņus pa pavasarīgajiem strautiņiem, sēdējām uz soliņiem, uz sētām vai skolas pagalmā un pļāpājām, par ko vien gribējām.

Kad mums kāds bija vajadzīgs, mēs klauvējām pie durvīm vai vienkārši gājām iekšā. Atceraties? Bez jautāšanas! Paši!

Vieni paši cietsirdīgajā un bīstamajā pasaulē! Bez apsardzes! Kā mēs vispār izdzīvojām?

Mēs izdomājām spēles ar kokiem, konservu bundžām, mēs zagām ābolus no kaimiņu pagalmiem un ēdām ķiršus ar visiem kauliņiem.

Katrs kaut reizi ir pierakstījies futbolā, hokejā vai volejbolā, bet ne visi tika pieņemti komandā.

Tie, kuri netika, iemācījās tikt galā ar vilšanos.

Meitenes, atceraties lēkājamās gumijas?! Interesanti, ka neviens puisis pasaulē nezin šīs spēles noteikumus!

Šī paaudze mums ir devusi cilvēkus, kuri spēj riskēt, tikt galā ar problēmām un radīt ko tādu, kas līdz šim nav bijis, nav eksistējis.

Mums bija izvēles brīvība, brīvība riskēt un brīvība uz neizdošanos, atbildība, un mēs kaut kā vienkārši iemācījāmies ar to visu rīkoties.

Ja esi viens no šīs paaudzes, tas ir apsveicami. Mums ir paveicies, ka mūsu bērnība beidzās līdz tam laikam, kad valdība jauniešiem iemainīja brīvību pret skrituļslidām, mobilajiem, zvaigžņu fabriku...

Un kā ir tagad?

- kļūdas pēc Tu spied savas sistēmas piekļuves kodu uz savas mikroviļņu krāsns;

- Tev ir 15 numuru saraksts, lai sazvanītu savu ģimeni, kurā ir 3 cilvēki;

- Tu sūti e-pastu savam kolēģim, kurš sēž Tev blakus;

- Tu esi zaudējis kontaktu ar saviem draugiem vai ģimeni tāpēc, ka viņiem nav e-pasta adreses;

- Pēc darba dienas Tu atgriezies mājās, un atbildi uz telefona zvaniem tā, it kā joprojām atrastos darbā;

- Tu krīti panikā, ja izej no mājas bez sava mobilā telefona, un ej atpakaļ, lai to paņemtu;

- Tu no rīta pamosties, un pirmais, ko izdari - pieslēdzies internetam

sarashkins Reģ.: 01.08.2009
0 0 Atbildēt

Bams uzgājis 5 gadus vecu tekstu, tikai nav pievienojis pēdējās rindiņas:

- Tagad lasi šo tekstu, piekrīti tam un smaidi;

- Vēl sliktāk - Tu jau tagad zini, kam šo iedosi izlasīt.

www.odiseja.lv/raksti/tema/citur/751/

mp.ucoz.lv/news/2009-01-26-57

anonimikis Reģ.: 18.10.2002
0 0 Atbildēt

Seene jau sen kā pazudis. skrūvē sāpu un nav laika komentēt.

STALINS Reģ.: 12.11.2003
0 0 Atbildēt

Tā nu viš i.

IkdienasViesis Reģ.: 24.02.2003
0 0 Atbildēt

lai nu kas to arī būty uzrakstījis, bet taisnība vien ir. Protams, digitālās tehnoloģijas cilvēcei ir devušas daudz laba, bet tajā pašā laikā negācijas no tā visa radušās un izveidojušās ne mazāk. Un nu jau tas skar visas vecuma grupas. Sīcis pēc dārziņa neies laukā spēlēties smilšu kastē un braukt ar riteni, jo viņam būs jāsēž IT, pensis neis vakara pastaigā pēc avīzes, jo viņš jau visu ir izlasījis IT tīkla portalos. Utt.... Vēl nesen par to visu domāju, vērojot teātra izrādi no 1 balkona Nacionalajā teātrī - parterī izrādes laikā vismaz puse skatītāju savos mobilajos darbojās socialajos tīklos. Nedomāju, ka tas ir normals processs....Šovasar, jau daudzi gudrīši aizdomājās tik tālu, ka pat jaunie LIKUMI no 01.07.13 netiek publicēti papira formātā. Ko nu vēl?

IkdienasViesis Reģ.: 24.02.2003
0 0 Atbildēt

Vienīgais, kas tajā rakstiņā būtisks tajos laikos, netika pieminēts, bija čeka. Par mutes palaišanu pat nemanot varēja sanākt ziepes. Manu klases biedru,humora džeku, savāca čeka (kad mācījamies 7 klasē) par politisku anekdošu (Brežņevs un CO) stāstīšanu. Videnes direktore pat rājienu dabūja. Krustdēlu čekisti kopā ar videnes direktrisi pratināja vēl 1987.gadā - par to, ka sīkais(3.klase) bija izpļāpājies, ka kopā ar omi it kā braukšot uz ASV.... Bija arī smagāki gadījumi, kad daudziem dzīve bija ilgāk pabojāta.

GB12 Reģ.: 29.03.2011
0 0 Atbildēt

IkdienasViesis rakstīja: Vienīgais, kas tajā rakstiņā būtisks tajos laikos, netika pieminēts, bija čeka. Par mutes palaišanu pat nemanot varēja sanākt ziepes. Manu klases biedru,humora džeku, savāca čeka (kad mācījamies 7 klasē) par politisku anekdošu (Brežņevs un CO) stāstīšanu. Videnes direktore pat rājienu dabūja. Krustdēlu čekisti kopā ar videnes direktrisi pratināja vēl 1987.gadā - par to, ka sīkais(3.klase) bija izpļāpājies, ka kopā ar omi it kā braukšot uz ASV.... Bija arī smagāki gadījumi, kad daudziem dzīve bija ilgāk pabojāta.

Atceros, ka mani 2. klasē - 7 gadīgu sīci visas klases priekšā nostādīja un kaunināja par dzimtenes nodevēju, jo laikā, kad skolā bija tur kaut kāds Iļjiča piemiņas pasāciens, es atļāvos aiziet uz mūzikas skolu, kur man tajā laikā bija nodarbība... Pusgadā pat neapmierinošu uzvedību iestūķēja... tagad gan šo ar smaidu atceros...

Bams Reģ.: 28.02.2005
0 0 Atbildēt

sarashkins rakstīja: Bams uzgājis 5 gadus vecu tekstu, tikai nav pievienojis pēdējās rindiņas:

Tur, kur atradu, vairāk nekā nebija.

Aigarcix Reģ.: 15.07.2007
0 0 Atbildēt

IkdienasViesis rakstīja: Vienīgais, kas tajā rakstiņā būtisks tajos laikos, netika pieminēts, bija čeka. Par mutes palaišanu pat nemanot varēja sanākt ziepes. Manu klases biedru,humora džeku, savāca čeka (kad mācījamies 7 klasē) par politisku anekdošu (Brežņevs un CO) stāstīšanu. Videnes direktore pat rājienu dabūja. Krustdēlu čekisti kopā ar videnes direktrisi pratināja vēl 1987.gadā - par to, ka sīkais(3.klase) bija izpļāpājies, ka kopā ar omi it kā braukšot uz ASV.... Bija arī smagāki gadījumi, kad daudziem dzīve bija ilgāk pabojāta.

Tas gan vairāk bija no vides kurā tu apgrozies utt.K-Kā čeka neķērās klāt kad klasē Latvijas himnu ,blakus direktora kabinetām ,pilnā balsī dziedāju,nu tā ap 1981.g.,Nu izsauca senci uz skolu,paņēma to dziesmas grāmatas lapu,pateica,ka lai uzmanos ,i viss.Vēl tagad mājās tā lapa glabājās.Bet kad rāva krievos,tad komisariātā mēģināju atcerēties visus radus kas bija emigrējuši,lai neparautu uz afgāņiem.)).Nu tādi bij tie laiki.))

IkdienasViesis Reģ.: 24.02.2003
0 0 Atbildēt

Nu i štrunts ar visiem tiem čekistiem. Jāatceras, ka štukači ir bijuši un būs visos laikos un vienmēr. Bet, ņemot vērā, ka vēl 30 gadus nevarēs atvērt čekas maisus, jāsecina, ka kāds tomēr no kaut kā baidās. Tas nu ir fakts.

BET, mēs ,labāk domāsim un priecāsimies par gaidāmajiem Ziemassvētkiem , Jauno gadu un euro naudiņām.

GB12 Reģ.: 29.03.2011
0 0 Atbildēt

Par čekas maisiem... es kaut kā vairāk sliecos piekrist šim

www.tvnet.lv/...

 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti