Vot gājējam nav tiesības apgriezties uz pārejas un doties atpakaļ tā ir satiksmes kavēšana, sāka iet, lai sperās pāri.
26. Gājēji uz brauktuves nedrīkst kavēties vai bez vajadzības apstāties. Gājējiem, kuri nav paguvuši šķērsot brauktuvi, jāapstājas uz "drošības saliņas"...
Par gājējiem noteikto pienākumu pārkāpšanu — izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu gājējam no pieciem līdz divdesmit latiem.
Ja nu vienīgi tā eleganti apgriežas bez kavēšanās 
Tagad pretjautājums: A gājējam ir atļauts uz pārejas apsēsties, 26. punktā teikts, ka nedrīkst ap-stāties? 
To vai velosipēdists brauca vai stūma varēs atšķirt pēc raksturīgajām traumām un visbiežāk tas velosipēdists iemauks mašīnai par sāniem un pats kļūs par vainīgo. Un publiskajās tiesībās nav jēdziena "viss, kas nav aizliegts ir atļauts", bet gan "atļauts ir tas kas ir atļauts". Publiskajās tiesībās atļauts darīt tikai to, ko atļauj kāds no tiesību avotiem (visas darbības pamatotas ar normatīvajiem aktiem).
Attiecībā uz tēmu aizliegts pa gājēju pāreju braukt ar velo nav tātad jāmeklē cits punkts, kas to ļauj. Tā kā, lai ar velo pārbrauktu no viena trotuāra uz pretējo ir jāšķērso iedomāts ietves turpinājums, tad nekas būtiski nemainās, ja pa vidu ir pāreja, kas ir brauktuves sastāvdaļa.
Tātad, ja velo nevēlas izmantot gājēju priekšrocības tad var maukt pāri, bet tad viņu jālaiž tikai tiem, kas griežas pa labi vai kreisi, jo arī ietve ir ceļa sastāvdaļa.
Skaidrs, ka tas likumā ir jālabo un konkrēti jānosaka kā rīkoties velo, es vēl pieliktu klāt punktu, ka ar velo braukt pa ietvi var tikai tai pašā virzienā kā auto.
To apsildi var pielīmēt tā kā nekas īpašs.
brmbrmm rakstīja: CSN ir tikai šāds punkts:
Apzināti izlaid šo punktu?
91. Ja transportlīdzekļu braukšanas trajektorijas krustojas, bet braukšanas secība šajos noteikumos nav reglamentēta, ceļu dod transportlīdzekļa vadītājs, kuram transportlīdzeklis tuvojas no labās puses.
Vienīgi ir atklāts jautājums - tramvaja sliežu klātne ir josla vai nav. Pēc maniem uzskatiem ir josla gadījumos, kad pa to drīkst braukt. Bet ko darīt uz Zemitānu tilta, kur sliedes ir, bet tramvaja nav...
Kā jau iepriekš rakstīju tā zīme ar 100m papildplāksni arī vairs nav aktuāla, no tās vietas līdz tiltam ir 190m.
Konkrētais patents ir pieteikts starptautiski(arī EPO). Citādi neredzu iemeslu kāpēc krievi nepārdod varbūt pat neejošu iekārtu, ja jau uz visu uzspļaut.
Palasi instrukciju, arī lētie alkometri ir reizi gadā jākalibrē. Un par sliktu nenāktu tos arī izvēdināt(izpūst skaidrā ), pēc tusiņiem, kur daudzi ierauj šmigu un uzreiz pūš tīru spirtu, kas vēl mutē.
Patent 5907407 Issued on May 25, 1999. Estimated Expiration Date: Icon_subject August 10, 2018.
Tātad ātrāk par 2018. gadu nespīd pašiem izgatavot.
arī promile.lv rāda, ka 5 ali pa 12 stundām iziet. Bet tas ir stipri individuāli, ja nav organismā pietiekoši fermenta ar ko šķelt alkoholu(kā piem. skandināviem, aziātiem), tad arī ar vienu alu var piedzerties.
ValdisM rakstīja: un it kā ja kādam piem. jolsas labajā pusē braucošajam vajag apbraucot bedres un rensteles, tad viņam jādod ceļš tam kas brauc pa to pašu joslu viņam blakus kreisajā pusē
Ko tu tur samurgoji, tam kas atrodas pa labi nav jādod nevienam ceļš. Pilsētā ir jābrauc joslas robežās un pareizi ir braukt gan pa vidu joslai, gan arī pie labās malas, tā kā taisot otru joslu, kur ir tikai viena tam kas pa kreisi vien būs jāuzņemas atbildība, ja nu kas. Vienīgā situācija, kad būs jādod ceļš tam, kas pa kreisi būs, ja griezīsies pa kreisi neieņemot pareizu stāvokli uz brauktuves(tpiemēram no joslas vidus), tad gan teorētiski var būt abi vainīgi, līdzīgi, kā nogriežoties pa labi jāskatās velosipēdisti, kas atrodas blakus.
Principa pēc pa Valdemāreni būtu jābrauc vienā joslā un tad, lai atbildīgās iestādes pēc tam domā, kā risināt tur izveidojušos satiksmi. Patreiz ir princips "pieveram acis" viss ir labi, kamēr nesanāk CSNg un vainīgi redz ir vadītāji, kas spiesti paši optimizēt satiksmi, bet ne jau RDSD.
tramvaja sliedes ir tāda pati josla, kā jebkura cita, ja vien iet pa vidu ceļam. Nekur nav arī rakstīts, ka tā nav josla.
CSDD grāmatā kļūdas ir tikpat daudz cik CSN. Tas jau ir sen zināms un nekas nav mainījies. Nu jā CSDD viedoklis būtu labi, bet ir jau vēl CP, SatDep un apdrošinātāju viedoklis un katrs var pieņemt pa savam. Vēl jau ir arī tiesu prakse.
Rolands85 rakstīja: Tur pat zīmē uzzīmēts, ka nav iespējams saglabāt taisnvirziena kustību 1. joslā.
Kādu vēl taisnvirziena kustību? Tāda jēdziena nav, kā brauci pa pirmo joslu tā arī uz tilta tā ir pirmā. Brīvības iela turpinās pa tiltu un arī pirmā josla nekādi neiet zem. Man nekad prātā nav nācis braucot pa otro joslu tēmēt uz tilta pirmo joslu, ja braucu pa otru, tad tikai pēc 4iem, kad otrā josla ir vaļā. Jā pirmajā kūļājas sabiedriskais un tapēc visi mauc garām. Sašaurinājums tur ir nebūtisks, josla nekur nebeidzas un platums atbilstošs. Un ja gribam būt precīzi, tad no 108. zīmes līdz tiltam ir 190metri nevis 100m, tā kā zīme neattiecas uz to vietu. 100 metri ir tieši līdz krustojumam.
Trafaretiem nav juridiska spēka, CSN sašaurinājumā nekādu pienākumu neuzliek. Vari piekrist vai nepiekrist tam nav nekādas nozīmes.
ak rakstīja: Te jau drusku topiks sagājis dēlī bet gribētu zināt, kā tur īsti ir, pie tā VEF tilta Kādas joslas, zīmes, kur aiziet 1.josla, kapēc 2. josla it kā pret ķieģeli u.t.t.
Atkārtošos jau kurā topikā, šādas situācijas nosaka punkts:
91. Ja transportlīdzekļu braukšanas trajektorijas krustojas, bet [b]braukšanas secība šajos noteikumos nav reglamentēta[/b], ceļu dod transportlīdzekļa vadītājs, kuram transportlīdzeklis tuvojas no [b]labās puses[/b].
ja vien abi nerāda pagriezienu un vienlaicīgi nepārkārtojas
kļūdijos... tobiš arī ja abi vienlaicīgi pārkārtojas.
juriz rakstīja: pričom ceļa sašaurinājums, ja es turpinu ceļu pēc iespējas tuvāk ceļa labajai malai, t.i. par pirmo joslu.
Kas tev liek pilsētā turēties pie labās puses?
Nortel: saglabājot taisnvirziena trajektoriju
Saglabājot līkumā taisnvirziena trajektoriju būsi grāvī
Ja labā josla krustojumā ļauj nogriezties tikai pa labi, tad pēc krustojuma 2. josla ir 1.josla un nekāda pārkārtošanās nenotiek. Te ir tāpat kā brauc pa pirmo joslu tā arī uz tilta ir pirmā josla un spēkā ir labās rokas likums,t.i., trajektorijām krustojoties priekšroka ir tam kas pa labi, ja vien abi nerāda pagriezienu un vienlaicīgi nepārkārtojas.
Laikam par spektroskopiju neko nav dzirdējis. Protams šāda iekārta strādātu, bet ne tuvu tik vienkārši kā sola krievi, tapēc arī nekas vēl nav realizēts.
Tehnoloģija:guncha.lv/... 
Ideja nav jauna:www.nytimes.com/...
www.patentstorm.us/...
Nu tad atrauj nost ātruma devēju un par problēmu aizmirsti
Biežākie iemesli:
1. Tukšgaitas vārsti
2. Lambda zonde(uff...)
3. Caurums kādā vakuumņikā vai atkritusi
4. pamēri kompresiju?
5. Benzīniekiem drosele nenoslēdzas
6. Dzesēšanas šķidruma līmenis
7. datčiki, datčiki, datčiki
bogy rakstīja: (saucas "geet reactor", sīkāk pastāstīs google)
Labais atliek tik ar to ietaisi sasniegt benzīna pašaizdegšanās temperatūru un kaboom garantēts Lai gan tā fiška var arī ko ietaupīt, jo izmanto atgāzu temperatūru degvielas sildīšanai, vienīga tā vēršanās pret ziemeļiem, magnētisma un antifrīza burbuļatora iesaistīšana gan izskatās pilnīgi lieka.
Nekrīt nost. Savukārt ar štangu vieglāk krustoties trolejbusiem ar tramvajiem 
Normāli būtu, ja abi elektrotransporti nekur nekrustotos, nav vietas abiem vienā pilsētā.
Jaunākiem auto tas tiešām nebūtu ieteicams, jo dzesēšanas šķidrums/sistēma tiek izmantots ne tikai dzesēšanai, bet nodrošina arī stabilus tukšgaitas apgriezienus aukstam/karstam motoram, temp noteikšana un degmaisījuma atkarība no tā(aizmetīs datčiku), tas pats vecais termostats arī var ciest.
Jāzina, gan kas tas par pulverīti, jo ir tādi, kas sacietē tikai pašā sūcē.
Nu jā ar karburatotru tīramo bija slikts ieteikums, jāskatās kāds sastāvs, lai neatstāj traipus. Elektroshēmu tīrāmais spirts būs labāk.
notīri ar karburatoru tīrāmo, moš apaudzis.
Nu ir redzēts kadrs(servisā), kurš BMW eļļu ielēja līdz vāciņa augšai.
