Pagaidu velojoslu Rīgā šogad nebūs, ziņo Latvijas Radio.
Tas vēsta, ka virknē pasaules pilsētu ieviestais ārkārtas risinājums, lai pandēmijas laikā ļautu vieglāk izvairīties no pilna sabiedriskā transporta, Rīgā atdūries pret ilgu saskaņošanas procesu un beidzies ar Satiksmes departamenta lēmumu lauzt līgumu ar projektētājiem par neiekļaušanos termiņā.
Pavasarī vairākas pasaules pilsētas ieviesa pagaidu jeb "pop-up" velojoslas. Arī Rīgā aprīļa beigās pilsētplānotāji sarīkoja pasākumu, kurā izkristalizējās pieci būtiskākie pagaidu velojoslu virzieni galvaspilsētā - starp centru un Ķengaragu, Purvciemu, Sarkandaugavu, Ziepniekkalnu un Mārupi. Mēnesi vēlāk Satiksmes departaments noslēdza līgumu jau par konkrētu risinājumu izstrādi, vēsta Latvijas Radio.
Ielu projektētājs kompānijā "IE.LA inženieri" Viesturs Laurs ar kolēģiem ir pagaidu velojoslu projekta autori. Viņi velojoslas Rīgā projektējuši arī iepriekš un starp trim pretendentiem tika izraudzīti ar zemāko cenu. Termiņš projekta izstrādei bijis desmit darba dienas.
"Manā skatījumā iekļauties varēja, ja būtu abpusēja sapratne par to, ko var paspēt izdarīt tajā laikā. Bet pilnībā izstrādāt tādas skices ar augstu detalizāciju un konkrētiem risinājumiem - mēs darba gaitā sapratām, ka tas fiziski nav iespējams," skaidro Laurs.
Viens no iemesliem, pēc Laura teiktā, - sarunās ar atbildīgajām institūcijām drīz vien kļuvis skaidrs, ka arī ārkārtas situācijā nestandarta risinājumi un atkāpes skaņošanas procesā atbalstītas netiks. "Nonācām pie tā, ka būtībā var veidot tikai pamatīgas velojoslas, nevis kaut kādus ārkārtas risinājumus," viņš atzīst.
Projektētāji esot vienojušies ar pašvaldību, ka detalizēti izstrādās divus no pieciem virzieniem - uz Ķengaragu un Purvciemu. Saņēma pagarinājumu līdz 6.augustam, bet visus saskaņojumus ar "Latvijas Valsts ceļiem", "Rīgas satiksmi" un Satiksmes departamentu joprojām nav ieguvuši. Laurs vērtē, ka vēlme bija pēc ārkārtas risinājuma, bet saskaņošana notika standarta kārtībā, tātad - ne pārāk ātri.
Kritikai par atbildīgo institūciju neelastību gan nepiekrīt Rīgas domes Satiksmes departamenta Satiksmes infrastruktūras pārvaldes Plānošanas un projektēšanas organizēšanas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Slimbahs. "Departaments no savas puses nebija ieinteresēts lauzt šo līgumu - gribējām pēc iespējas ātrāk izstrādāt dokumentāciju, lai ieviestu velojoslas. Nācām no savas puses pretī, organizējot sapulces ar "Latvijas Valsts ceļiem" un citām iesaistītajām institūcijām, lai pēc iespējas paātrinātu skaņošanas procesu. Diemžēl tas nedeva rezultātu un dokumentāciju mēs nesaņēmām," saka Slimbahs.
Uz jautājumu, vai līgumā noteiktais termiņš iepretim reālajām prasībām bija atbilstošs, Slimbahs atbild, ka projektētāji zināja, uz ko parakstās, un viņu kompetenci neapšauba.
Departaments jau sākotnēji gribējis veidot velojoslas, kas no pagaidu varētu kļūt par pastāvīgām, nevis iztērēt daudz naudas īstermiņa risinājumam, tādēļ nolemts ieguldīt vairāk laika, vēstīja Latvijas Radio.
Satiksmes departamentā pašlaik vēl domā, ko darīt tālāk. Iespējams, sludinās jaunu iepirkumu par jau pastāvīgām velojoslām Ķengaraga un Purvciema virzienā, kur varēs piedalīties arī projektētāji, ar kuriem šo līgumu lauza. Varbūt ieviesīs lokālus uzlabojumus. Bet arī tādā gadījumā riteņbraucēju pārvietošanās starp centru un blīvi apdzīvotajiem mikrorajoniem kļūs ērtāka ne agrāk kā nākamgad, ziņo Latvijas Radio.
LETA jau vēstīja, ka 14 sabiedrisko organizāciju un profesionālo asociāciju biedri pavasarī nosūtīja vēstuli Rīgas domei un Ministru kabinetam, ar aicinājumu Covid-19 krīzes laikā izveidot pilsētā pagaidu velojoslas, aģentūru LETA informēja aktīvistu pārstāvis Neils Balgalis.
Vēstuli parakstīja virkne apkaimju organizāciju, kā arī Latvijas Ainavu arhitektu asociācija, Latvijas Teritoriālplānotāju asociācija, Latvijas Automoto biedrība, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un citas.
Aktīvisti savā vēstulē norādīja, ka globālās Covid-19 pandēmijas apstākļos daļai Rīgas iedzīvotāju nav iespējas strādāt no mājām, savukārt pārvietošanās sabiedriskajā transportā ir saistīta ar paaugstinātu risku.
Viņi norādīja, ka virkne pasaules pilsētu, to skaitā Berlīne, Budapešta, Parīze, Vankūvera un citas, sākušas pagaidu velojoslu izbūvi, savukārt Jaunzēlande ir pirmā valsts pasaulē, kuras valdība atbalstīja šādas infrastruktūras izveidi ar 90% līdzfinansējumu.
Nav vajadzīgas pagaidu velojoslas, jo tas radītu jucekli un pārpratumus - te ir, te nav, te šur, te tur.
Velojoslām ir jābūt pastāvīgām un tad arī pēdējie šaubīgie sāktu ikdienā braukt ar velo, nevis pēc dīzeļa smirdošajos autobusos un nereti bomžu piečurātajos tramvajos, kas turklāt izmaksā rīdziniekiem pārāk dārgi (ieskaitot subsīdijas).