Rīgas dome šodien pieņēma Velosatiksmes attīstības koncepciju.
Koncepcijā paredzēts veikt uzlabojumus astoņos ceļu posmos, lai Rīgā paaugstinātu velosatiksmes drošību.
Kā norādīts koncepcijā, lai uzlabotu kopējo satiksmes drošību, veloinfrastruktūras uzlabojumi prioritāri jāveic ielās, kur visbiežāk notiek ceļu satiksmes negadījumi ar velobraucējiem un gājējiem.
Šādas vietas, kurās līdz šim nav veikti uzlabojumi, ir Gaisa tilts, Mūkusalas rotācijas aplis, Akmens tilts Pārdaugavas pusē, Miera iela un Klusā iela Brasas stacijas tuvumā, Uzvaras bulvāris, tuvojoties Akmens tiltam, Tallinas un Cēsu ielas krustojums, Avotu iela, Brīvības iela posmā no Bērzaunes līdz Ūnijas ielai.
Turklāt, lai uzlabotu esošo veloinfrastrukūras tīklu, pilsētai esot jāveic pilnvērtīgs veloinfrastruktūras tīkla audits, lai konstatētu neatbilstību standartiem.
Kā norādīts koncepcijā, velosatiksmes attīstības mērķis ir veicināt un uzlabot drošas un ilgtspējīgas riteņbraukšanas iespējas pilsētā ikdienas nolūkiem, integrējot velosatiksmes infrastruktūru kopējā Rīgas pilsētas transporta sistēmā un pilsētvidē.
Kā norāda koncepcijas izstrādātāji, velosatiksme var būt efektīvas, ilgtspējīgas un uz veselīgu dzīvesveidu orientētas transporta sistēmas būtiska sastāvdaļa. Lai to panāktu, jāievēro pieci pamatprincipi - drošība, tiešums, komforts, tīkla nepārtrauktība un pievilcīgums.
Koncepcijā norādīts, ka veloceļu tīkls tiek iedalīts maģistrālajos un vietējās nozīmes veloceļos, kā arī tiek atzīmēts pamattīkls un rekreācijas veloceļi.
Rīgas Metropoles areāla attīstības rīcības plānā kā viens no svarīgiem virzieniem ir reģionālu veloceļu, kā arī Rīgas un Pierīgas savienojumu plānošana un integrēšana jau esošajos velomaršrutos. Līdz ar to savienojošie maģistrālie ceļi esot jāveido ar Pierīgas ievadiem - Jūrmala, Carnikava, Mārupe, Dreiliņi u.c.
Īpaša sadaļa velosatiksmes koncepcijā veltīta veloceļiem gar dzelzceļa infrastruktūru. Lai veicinātu diskusiju par iespējamo veloceļu trasējumu gar dzelzceļu, esot notikušas konsultācijas ar atsevišķām apkaimju biedrībām, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmumu "Latvijas dzelzceļš".
Tā rezultātā ieskicēts iespējamais velo trasējumus gar sliežu ceļiem Rīgas pilsētā, iezīmējot potenciālo velo trasējumu "Brasa-Mangaļi", "Brasa - Jugla", "Ziemeļblāzma - Vecāķi", Pārdaugavas virzieni gar dzelzceļu līdz "Turības" stacijai, līdz Bolderājai un līdz Imantai, kā arī posmā "Vagonu parks - Gaismas stacija".
Ieskicēti arī divi iespējamie maršruti veco sliežu ceļu vietā - "TEC-1-Sporta akadēmija" un "Bābelītis-Kūdras bāze-Bukulti".
Velo trasējuma plānojumā integrēti aktuālie "Rail Baltica" lokālplānojumā iekļautie velo risinājumi.
Uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" norāda, ka gājēju un veloinfrastruktūras izbūvēšana gar dzelzceļu ir atbalstāma pie nosacījuma, ka tiek izpildīti vairāki priekšnosacījumi. Piemēram, tas pieļaujams gadījumos, kad nerada šķēršļus dzelzceļa infrastruktūras attīstībai un draudus satiksmes vai cilvēku drošībai.
Koncepcijā paredzēta velonovietņu skaita palielināšana, veloskaitītāju uzstādīšana, kā arī pašvaldības koplietošanas velotīkla izveidošanu pilsētā.
Atsaucoties uz SIA "Civitta Latvija" aptaujas rezultātiem, ka 21% respondentu nav velosipēda, tiek rosināts apsvērt ieviest subsīdijas velosipēda iegādei. Subsīdiju programmas iespējams adresēt dažādām mērķa grupām - uzņēmumiem, valsts un pašvaldību iestādēm vai pilsētas iedzīvotājiem.
Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde, Rīgas velosatiksmes attīstības vīzijas sasniegšanai izstrādāti trīs rīcības plāni - īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa.
Īstermiņa plāns, kas īstenojams līdz 2024.gadam, paredz, ka prioritāte ir attīstīt veloinfastruktūru pilsētas centrā un apkaimēs, īpaši mikrorajonos.
Savukārt vidēja termiņa plāns, kas realizējams līdz 2027.gadam, paredz, ka prioritāte ir attīstīt pilsētas centra savienojamību ar tuvākajām apkaimēm.
Attiecīgi ilgtermiņa plāns, kas realizējams līdz 2030. gadam, paredz, ka prioritāte ir attīstīt starpapkaimju savienojumus.
Paralēli koncepcijā izstrādātajiem rīcības plāniem norit darbs pie būvprojektu izstrādes Jorģa Zemitāna tiltam,satiksmes pārvadam pār dzelzceļu Gustava Zemgala gatvē un Gaisa tiltam. Arī šo projektu ietvaros paredzēts ierīkot veloinfrastruktūru.
Kad tika likvidēta Rātsnama stāvvieta vecrīgā un nevienam domniekam nebus bezmaksas stāvietas kartes(nevis tikai Pūcm
), tad sākaies velo attīstība.
A kamēr Valnis Ķirsis saka ka viņam bez mašīnas nekādi netikt uz vecrīgu tikmēr, turpināsies Ušakova slapjie sapņi par velorīgu, kamēr pats brauc ar Lielāko džipu.
Visiem domniekiem jabeauc ar sabiedrisko un velo, tad būs velorīga un sabiedriskais visur prioritāte.
A tikmēr, komjauniešu solījumi.