Piektdien, 20. maijā, ar ekspertu un valsts iestāžu pārstāvju diskusiju “Mikromobilitāte asfalta džungļos” sākta VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) un Rīgas pašvaldības informatīvā kampaņa “Neesi mērkaķis. Brauc kā cilvēks!”
20. maijā, ar ekspertu un valsts iestāžu pārstāvju diskusiju “Mikromobilitāte asfalta džungļos” sākta VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) un Rīgas pašvaldības informatīvā kampaņa “Neesi mērkaķis. Brauc kā cilvēks!”, aicinot skrejriteņu, velosipēdu un citu mikromobilitātes rīku lietotājus uz savstarpēju cieņu un atbalstu, vienlaicīgi izmantojot ceļus un ietves, savukārt iesaistītās institūcijas – uz stingrāku regulējumu.
Ne vien Latvijā, bet arī citviet Eiropā, ASV un Kanādā arvien vairāk cilvēku pārvietojas ar elektroskrejriteņiem un citiem mikromobilitātes rīkiem. Piemērotu risinājumu to veiksmīgai iekļaušanai ceļu satiksmē, lai tiktu ievērotas visu ceļa satiksmes dalībnieku intereses, pēdējos gados sāk meklēt daudzas valstis un pilsētas, tostarp arī Rīga.
Piemēram, Rīgā jau ir spēkā nomas elektroskrejriteņu ātruma automātiska samazināšanās līdz 10 – 15 km/h galvaspilsētas parkos, skvēros un dārzos, kuros pārvietojas ģimenes ar maziem bērniem. Bet ar to acīmredzami nepietiek – ir nepieciešama kompleksa pieeja, lai sakārtotu esošo ceļu satiksmi un veicinātu gan savstarpējo cieņu starp dažādiem satiksmes dalībniekiem, gan mikromobilitātes rīku lietotāju pratību.
“Redzam, ka rīdzinieki ir ļoti ātri pieņēmuši jaunās iespējas pārvietoties modernā veidā ar elektroskūteriem. Protams, Rīga atbalsta videi draudzīgu mobilitātes veidu un pilsētnieku atsaucība ir apsveicama,” uzsvēra Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis. “Pieaugot kustības intensitātei, svarīga ir arī droša elektroskrejriteņu iekļaušana satiksmē – gan no pašu dalībnieku puses, gan iesaistīto institūciju puses.
Nepieciešama valstiska iniciatīva, kas ļautu deleģēt pašvaldībām izstrādāt saistošos noteikumus elektroskrejriteņu izmantošanai to teritorijās, līdzīgi kā ar velorikšu izmantošanu. Ar šādu noteikumu izdošanu pašvaldības būtu tiesīgas licencēt pakalpojumu sniedzējus, paredzot noteiktas kvalitātes un drošības prasības, piemēram, nosakot īpašas elektroskrejriteņu novietošanas vietas, izmantošanas ierobežojumus atsevišķās vietās, datu apmaiņu ar pašvaldību mobilitātes plānošanas nolūkos u.c. “
Šobrīd Ceļu satiksmes likums nosaka, ka piedalīties ceļu satiksmē ar elektroskrejriteni personai, kura nav sasniegusi 14 gadu vecumu, ir aizliegts, savukārt atļauts personai vecumā no 14 līdz 17 gadiem atļauts, ja tai ir velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, elektroskrejriteņa vadīšanai transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nav nepieciešamas.
“Vasarā būtiski pieaug mikromobilitātes rīku lietotāju skaits, tāpēc vēl aktuālās ir jautājums par to drošu integrāciju satiksmē. Pirms uzlabot braukšanas prasmes un iegūt pilnvērtīgas zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem, jāatceras, ka nekādā gadījumā ar elektroskrejriteni nedrīkst vest pasažieri! Tāpat, viņiem ir jāizturas cieņpilni pret pārējiem satiksmes dalībniekiem, īpaši gājējiem,” diskusijā norādīja Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojuma departamenta direktore Annija Novikova. “Tieši tāpēc pirmo reizi Latvijā, Mežaparkā, tiek rīkotas skrejriteņu un velo drošas braukšanas dienas, kuru laikā ikvienam dalībniekam ir iespēja kopā ar instruktoriem ne vien pilnveidot savas prasmes elektroskrejriteņu un velosipēdu vadīšanā, bet arī nokārtot eksāmenu velosipēda vadītāju tiesību saņemšanai, reģistrēt velosipēdu un elektroskrejriteni CSDD, kā arī saņemt ārsta konsultāciju par pirmās palīdzības sniegšanu.”
Savus priekšlikumus izteikusi arī Valsts policija, kas norāda, ka viens no iespējamiem risinājumiem mikromobilitātes jautājumu sakārtošanai varētu būt ne vien prasība par šo pārvietošanās līdzekļu reģistrāciju CSDD, bet arī skrejriteņa vadītāja apliecību ieviešana. “Daudzi šo mikromobilitātes rīku izmanto kā atpūtas un sporta inventāru un nezina, ka ir jārēķinās arī ar konkrētiem noteikumiem un atbildību,” diskusijā uzsvēra Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.
Statistikas dati liecina, ka līdz ar mikromobilitātes rīku – elektroskrejriteņu un velosipēdu – lietotāju skaita pieaugumu, pēdējo divu gadu laikā teju sešas reizes palielinājies ar tiem saistīto ceļu satiksmes negadījumu skaits. Ja 2019. gadā reģistrēti 53 šāda veida negadījumi, tad pērn to skaits sasniedzis 289.
“Arī Latvijas Mobilitātes asociācijas novērojumi liecina, ka mikromobilitātes rīku lietošanas popularitāte aizvien pieaug”, atklāj Latvijas mobilitātes asociācijas pārstāvis Edgars Jēkabsons. “Par to liecina pieaugošais pieprasījums pēc to nomas, tāpēc informatīvā kampaņa ir ļoti svarīga jomas sakārtošanai un satiksmes dalībnieku izpratnes un savstarpējas cieņas palielināšanai”.
Drošas skrejriteņu un velo braukšanas dienas Mežaparkā 20. un 21. maijā ir daļa no CSDD un Rīgas pašvaldības informatīvās kampaņas “Neesi mērkaķis. Brauc kā cilvēks!”, kuras mērķi ir informēt sabiedrību par jautājumiem, kas saistīti ar mikromobilitātes rīku lietošanu, ceļu satiksmes negadījumu skaitu samazināšanu, kā arī uzmanīgākas braukšanas un savstarpējās cieņas veicināšanu starp satiksmes dalībniekiem. Drošas braukšanas dienas Mežaparkā atbalsta Bolt, Ride, Nextbike, Balta un Narvesen.
CSDD un Rīgas domes rīkotā informatīvā kampaņa “Neesi mērkaķis. Brauc kā cilvēks!” norisināsies no 20. maija līdz 19. jūnijam. Tās laikā sociālajos tīklos, pilsētvidē un medijos tiks izvietoti informatīvie materiāli, kuros attēloti mikromobilitātes rīku lietotāju tipiskākie pārkāpumi – ātruma režīma neievērošana, neveiksmīga mikromobilitātes rīka novietošana stāvvietā, neparedzama uzvedība uz ceļa vai trotuāra u.c.
Tīri statistiski visvairāk mērkaķu brauc ar auto.