Izstrādāts Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posma skiču projekts 2

 
13.oktobris 2009 9:14

1.septembrī apstiprināts Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posma jeb Brīvības ielas dubliera skiču projekts.

Tajā  paredzēts  veidot jaunu, ap 9,1 kilometru garu automaģistrāli, kas austrumos sākas no Jaunciema gatves pieslēguma Brīvības gatvei pie Rīgas pilsētas robežas un rietumos noslēdzas pie Gustava Zemgala gatves, kur sākas Ziemeļu transporta koridora 2.posms. Paveiktie darbi finansēti Eiropas Savienības projekta „Rīgas pilsētas un Rīgas ostas iekļaušana TEN-T ceļu tīklā” ietvaros.

Brīvības ielas dubliera skiču projektā paredzēts no Rīgas pilsētas robežas līdz punktam netālu no Ķīšezera veidot divu brauktuvju ceļu ar divām joslām katrā virzienā, savukārt no Jaunciema gatves pie Ķīšezera līdz Gustava Zemgala gatvei - divas brauktuves ar trim joslām katrā virzienā. Plānots arī veidot piecus daudzlīmeņu satiksmes mezglus – ar Gustava Zemgala gatvi, Viskaļu ielu, Mārkalnes ielu, Jaunciema gatvi un Brīvības gatvi.

Ziemeļu transporta koridors tiek projektēts četros posmos. Aptuvenais kopējais ceļa garums ir 27-30 km. Ziemeļu koridors iekļaujas valsts galveno autoceļu sistēmā, radot ērtus pieslēgumus esošajiem autoceļiem - Rietumos tas pieslēgsies Rīgas - Jūrmalas - Ventspils autoceļam pie Priedaines un Rīgas apvedceļam pie Babītes, bet austrumos - pie Vidzemes šosejas Berģos. Ziemeļu koridors tiks integrēts Rīgas ielu struktūrā ar lielāku skaitu daudzlīmeņu krustojumu. Autoceļš šķērsos arī ap 0,4 km plato Daugavu. Ziemeļu transporta koridora izbūves mērķis ir atslogot Rīgas centru no autotransporta, tādejādi uzlabojot vides kvalitāti , kā arī Ziemeļu koridors ļaus ērti piekļūt visai Rīgas ostas teritorijai abos Daugavas krastos.

Ziemeļu transporta koridora 1.posma skiču projekta izstrāde tika uzsākta 2007.gada 20.martā. No 2007.gada 16.novembra līdz 27.decembrim notika projekta ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana. Balstoties uz tās  rezultātiem,  Rīgas dome 2009. gada 13. janvārī pieņēma lēmumu “Par automaģistrāles no autoceļa A2 ievada Rīgas pilsētā līdz Gustava Zemgala gatvei (Brīvības ielas dubliera) būvniecību”.

Detalizēta informācija par Rīgas Ziemeļu transporta koridora projektu ir pieejama Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības un attīstības direkcijā, kā arī mājas lapās www.rdpad.lv un www.ziemelukoridors.lv

 
Visi komentāri
 
271882. viesis 13.oktobris 2009 15:47
0 0 Atbildēt

Jauks projekts.Bet nu šodienas situācijā tā ir tikai kārtējā gaisa pils-vēl ilgi tādas naudas Rīgai(un arī LV) neredzēt....

271888. viesis 13.oktobris 2009 17:45
0 0 Atbildēt

lai nu vispirms tiek galā ar Dienvidu tilta pievedceļiem līdz pat jelgavenei , un pēc tam sapņo par t.s. ziemeļu ceļiem, tiltiem un tuneļiem. Ticamāk, ka tur būs darba fronte tikai mūsu mazbērniem.

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

"Zaļais" vēl negarantē, ka viss būs labi (+ VIDEO) 13

Video autors iebrauc krustojumā pie luksofora zaļā signāla un saduras ar Volvo, kura vadītājs aizšķērso ceļu, griežoties pa kreisi. Lasīt vairāk

 

Sestdien, 27.aprīlī, Rīgā ar motociklu parādi atklās motosezonu. 2

27.aprīlī pie t/c „Mols” Krasta iela 46. sākot no plkst. 10.00 pulcēsies ap Latvijas motobraucēji, lai kopīgi atklātu ikgadējo motosezonu. Pulcēšanās laiks no plkst. 10.00-12.59. Lasīt vairāk

 

Pa ceļam uz Marbelja 95 benzīns 1.799 un dīzelis 1.649 EUR. Paskaties iAuto iepriekšējo video no LV (+ VIDEO) 16

Attēlos un video var redzēt, kādas šobrīd ir degvielas cenas Spānijā, Latvijā un Lietuvā. Lasīt vairāk

 

X stundai nav gatavi: Aizsardzības industrijas pārstāvji pārmet valstij nepietiekamo finansējumu inovācijām un pasūtījumu trūkumu 4

Aizsardzības industrijas pārstāvji šodien Saeimas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijas sēdē pauda kritisku nostāju par nepietiekamo valsts finansējumu jomas inovācijām, atbilstošu pasūtījumu trūkumu un birokrātiskiem novecojuša normatīvā regulējuma radītajiem šķēršļiem. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti