Seniori un satiksmes drošība 2

2012. gada janvārī Dānija, kā ES prezidējošā valsts, izsludināja šo gadu kā dažādu paaudžu solidaritātes gadu. Viens no iemesliem, kas rosināja tēmas aktualitāti ir kopējā sabiedrības novecošana, kas raksturīga gan Latvijai, gan ES kopumā.

Nelabvēlīgā demogrāfiskā situācija mūsu valstī, kuru nesen apstiprināja Tautas skaitīšanas rezultāti, ir jāņem vērā ne tikai prognozējot valsts kopējo ekonomisko attīstību, darbaspējīgo iedzīvotāju un sociālo maksājumu apjomus īstermiņā un ilgtermiņā, bet arī domājot par ceļu satiksmes politiku un atbilsošas infrastruktūras attīstīstību.

Fakts, ka Latvijā pensijas vecuma cilvēki (62+) salīdzinot ar iedzīvotājiem darbaspējas vecumā ir gandrīz 33%, savukārt bērnu vecumā līdz 14 gadiem skaits ir samazinājies par 32,2%, liecina, ka arvien aktuālāka kļūs ceļu satiksmes problemātika, ar kuru ikdienā saskaras tieši vecāka gadu gājuma iedzīvotāji. Tas saistīts ar pārvietošanās un piekļuves komfortu, ar dažādu transporta veidu operatīviem savienojumiem, piemēram, privātā un sabiedriskā transporta savstarpēju aizvietošanu vai papildināšanu, ērtām un pārredzamām ielu škērsošanas vietām, komfortablām sabiedriskā transporta pieturām, vecāka gadu gājuma pasažieriem ar vien piemērotāku sabiedrisko transportu un drošiem, no kopējās satiksmes plūsmas nodalītiem veloceliņiem. „Plānojot satiksmes infrastruktūras attīstību, galvenokārt jāņem vērā dažādu sociālo grupu, tajā skaitā vecāka gadu gājuma iedzīvotāju intereses gan pilsētās, gan lauku apvidos. Transportam jākalpo cilvēkiem, nevis cilvēkiem jākalpo transportam,” uzskata Autokluba LAMB prezidents Juris Zvirbulis.

ES kopumā iedzīvotāju, kuri sasnieguši 65 gadus, apjoms salīdzinot ar darbaspējas vecuma iedzīvotājiem 1990. gadā bija 21%, 2010. gadā – 26%, bet 2060 gadā varētu būt pat 52%. Lai savlaicīgi apzinātu problēmas, kādas sabiedrības novecošana ES var atstāt uz iedzīvotāju mobilitāti, Starptautiskās automobiļu federācija (FIA) janvārī aicināja Eiropas Komisiju (EK) savlaicīgi novērtēt iespējamos attīstības scenārijus. FIA ir aicinājusi EK reaģēt uz faktu, ka pieprasījums pēc individuālās mobilitātes pieaug senioru vidū, īpaši akcentējot ceļošanu, ka autotūrisms ir visizplatītākais tūrisma veids, un automašīnu mobilitāte dod iespēju iedzīvotājiem saglabāt aktīvu dzīvesveidu. FIA apliecina gatavību uzņemties iniciatīvu īpašu zināšanu un prasmju atjaunošanas kursu organizācijā, kuri būtu paredzēti vecākiem autovadītājiem. Tajā pat laikā FIA aicina attīstīt piemērotu, viegli lietojamu, drošu un efektīvu sabiedrisko transportu, savukārt veloceliņi un pārejas jāveido droši un senioriem piemēroti.

„Mēs strādājam, lai „mobilitāte visiem” saglabātos un attīstītos neskatoties uz mainīgo sociālo struktūru. Visiem transporta veidiem jābūt kombinētiem, lai nodrošinātu efektīvu („door-to-door”) mobilitāti, lai vecāki cilvēki varētu turpināt aktīvu, sociāli integrētu dzīvesveidu”, uzsver FIA Briseles pārstāvniecības ģenerāldirektors Jakobs Bangsgards (Jacob Bangsggaard).

Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.

Autokluba LAMB preses dienests