Apdrošināšanas sabiedrība ERGO līdz šim visvairāk pieteikumus par bojājumiem, kas transportlīdzeklim nodarīti, iebraucot bedrē vai izvairoties no iebraukšanas bedrē, saņēmusi no Rīgas un Kurzemes.
Turklāt nereti bojājumi gūti uz valsts un pat starptautiskas nozīmes auto maģistrālēm.
ERGO norāda, ka šogad ievērojami ātrāk nekā iepriekšējos gados aktualizējies jautājums par bedrēm, ko veicinājuši šogad netipiski nokrišņiem un temperatūras svārstībām raksturīgā ziema.
Pirmie KASKO gadījumi pieteikti Kurzemē un Rīgā
Kopumā ERGO eksperti prognozē, ka šogad paredzams lielāks pieteikumu skaits par šāda veida bojājumiem nekā 2011. gadā – gan šīs ziemas laika apstākļu dēļ, gan arī dēļ fakta, ka daudzviet Latvijā ceļu seguma stāvoklis pēdējo gadu laikā ir tikai turpinājis pasliktināties un šobrīd vērtējams kā nekvalitatīvs.
Likumsakarīgi ERGO prognozē arī pieteikumu un regresa prasību skaita pieaugumu pret apsaimniekotājiem, kā arī radīto zaudējumu apmēra pieaugumu.
Ivars Vismanis, ERGO Transportlīdzekļu, CTA un personu apdrošināšanas departamenta direktors: „Transportlīdzekļu īpašnieki ik gadu maksā nodevu, kas paredzēta ceļu uzturēšanai un kvalitatīva ceļu seguma nodrošināšanai. Līdz ar to viņiem ir tiesības prasīt nodrošināt kvalitatīvu ceļu segumu vai arī piedzīt zaudējumus, kas radušies nekvalitatīva, bedraina ceļa seguma dēļ. Jāmin, ka bedres uz ceļiem likušas vadītājiem izvērtēt braukšanas ātrumu un stilu. Tomēr, ņemot vērā, ka Latvijas ceļu seguma stāvoklis pēdējā gada laikā nav būtiski uzlabojies, tad kopējais atlīdzības pieteikumu skaits šī gada griezumā prognozējams vismaz tikpat liels vai pat lielāks nekā pērn – vidējais pieaugums iespējams 5 - 10% robežās.”
Ivars Vismanis uzsver, ka savlaicīgi nenovēršot bedres, tās kļūst arvien dziļākas un bīstamākas, tādējādi ievērojami paaugstinot risku transportlīdzeklim nodarīt vēl lielākus zaudējumus. Diemžēl Latvijā tā ir kļuvusi par pastāvīgu un ilggadēji nenovērstu problēmu, kā rezultātā ik gadus transportlīdzekļu īpašniekiem tiek nodarīti lieli zaudējumi. Turklāt regulāri pārvietojoties pa nekvalitatīviem ceļiem ilgtermiņā tiek ievērojami bojāta transportlīdzekļu amortizācija un radīti dažādi citi defekti.
Tāpat I.Vismanis norāda, ka pērn iezīmējās tendence, ka lielā negadījuma skaita dēļ policijai nereti trūka resursu, lai izbrauktu uz negadījuma vietu un fiksētu negadījuma faktu, kas ir ceļu satiksmes negadījuma pierādījums un pamats vērsties pret ceļu uzturētājiem.
Ieteikumi autovadītājiem, KASKO polises īpašniekiem: kā rīkoties, ja, iebraucot bedrē, bojāts auto:
- Jāapstājas negadījuma vietā un jāapskata transportlīdzeklis un jākonstatē, vai tas ir atbilstošā tehniskā stāvoklī, lai turpinātu piedalīties ceļu satiksmē;
- Uz notikuma vietu jāizsauc policija, kas sastāda protokolu. Tādēļ ļoti svarīgi ir apstāties tieši tur, kur negadījums noticis, lai policija varētu fiksēt konkrēto negadījuma vietu (bedri) un cietušā auto stāvokli. Tas ir nepieciešams arī tādēļ, lai apdrošinātājs KASKO polises īpašniekam varētu veikt atlīdzības izmaksu un, nepieciešamības gadījumā, vēlāk attiecīgi varētu vērsties regresa prasības kārtībā pret konkrētā ceļa uzturētāju vai īpašnieku (ja privātpersona).
- Par notikušo negadījumu KASKO polises īpašniekam vienmēr ir jāziņo apdrošinātājam un jāpiesaka atlīdzība. ERGO piedāvā pieteikt negadījumu arī elektroniski mājas lapā.
- Par bedrēm, kas apdraud satiksmes drošību, ERGO aicina informēt Rīgas domes Satiksmes vadības centru pa bezmaksas tālruni 80003600.
Ivars Vismanis informē, ka tipiskākie bojājumi, kas rodas ar auto iebraucot bedrē, ir pārsista riepa un bojāts disks. Savukārt lielākos zaudējumus, kādus var radīt nekvalitatīvs ceļa segums, ir norauta mašīnas apakšējā daļa, nolauzts ritenis, salauzts auto tilts, kā arī, protams, apdraudējums pasažieru veselībai vai pat dzīvībai.
Saskaņā ar ERGO 2010. gada statistiku, vidējā bojājuma summa atkarībā automašīnas markas un izlaiduma gada, kā arī bojājuma veida, ir aptuveni 125 lati. Līdz šim lielākā atlīdzības summa 3000 latu apmērā izmaksāta, kad transportlīdzeklim iebraucot bedrē, tika nolauzts motora kronšteins.
Ir tāda polise, ko piedāvā BTA - KASKO Bedres. maksā 9.99 lati, darbojas tieši uz bedrēm, kanalizācijas lūkām u.tml. radītiem bojājumiem. Atlīdzības limits - 1000 lati. Lielākie plusi - nav pašriska un nav jābojā statistika parastajā KASKO kompānijā. Lielākais mīnuss - VIENMĒR jāsauc policija, lai pēc tam apdrošinātājs var zaudējumus piedzīt no uzturētāja. Bet, nu, tāpēc jau arī tā polise ir tik lēta.