Uz joslām pārlēcām, sarunu par ātrumu tumsā nepabeidzām. Tā nedrīkst. Atkal viens gājējs pusnaktī zem riteņiem uz mūžu aizgājis...
Turpina jums jau zināmais Gunārs Brauns.
- Daudz jau ko teikt nepalika. Šoreiz par „redzes punktu”. ( Pareiza pārslēgšanās atpakaļ no tuvajām uz tālajām nākamajā reizē).
Apžilbst un pārāk agri tālās gaismas slēdz ārā ( vai prasa izslēgt – mirkšķinot) tie, kuri nez kāpēc blenž pretīmnākošā lukturos. Tad šī gaisma „kož”, tad tā liekas baigi spilgta. Ja fokusēsi skatienu mazliet pa labi, uz tumšo grāvmalu (tur piedevām arī briesmu parādīšanās daudz reālāka), tavas acis cietīs daudz mazāk, normālas redzes atjaunošanās laiks pēc izmainīšanās būs mazāks. Pievienotajā bildītē no savām „Auto akadēmijas” prezentācijām pareizs skata virziens iezīmēts zaļš, nepareizs – melns. Pārslēgšanās attālums, kā redziet, palielināts no CSN paredzētajiem 150 metriem, kurus izturēt tiešām grūti, līdz 200m.
Bildītes autors Atis Jansons, kuram augstāk rakstīto atrādu, piekrītoši māj, taču ierosina piebildi. Par zvēriem, kuri tomēr mēdz lēkt cauri pretējām gaismām arī no kreisās puses. Un vēl - viņam reiz ar „labā skata likumu” gandrīz esot sanācis tā (fragmentiņi no žurnāla auto 96’).
Raksta autors sākumā pamāca,ka nedrīkst lēkāt pa tēmām.
Tad beztēmā piemin bojāgājēju un kaut kādā viņam vien saprotamā sakarā runā par nepārslēgšanos un vēl iepin vecu Jansona rakstiņu , kuru vienkārši ieskanējis :D
Varens rakstnieks.
PS. Vēl aizmirsa piebilst, ka Līvānos sūdīgi sataisītas ielas.