Līdz ar skrejriteņu sezonas sākumu Valsts policija līdz 8. martam jau ir fiksējusi četrus ceļu satiksmes negadījumus ar elektrisko skrejriteņu iesaisti, kuros cietuši divi cilvēki.
Lai arī kopš pagājušā gada jūlija šiem braucamrīkiem nepieciešama obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) polise, tā iegādāta tikai 13% privātpersonām piederošo elektrisko skrejriteņu. Tas nozīmē, ka lielākā daļa privāto elektroskūteru sezonu sāk bez apdrošināšanas, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati.
Pēdējo gadu laikā elektroskrejriteņu skaits pilsētu ielās ir strauji pieaudzis, un tagad to apliecina arī oficiālā statistika. Ja 2024. gada 1. martā Latvijā bija reģistrēti vien 788 elektroskūteri, tad šī gada pavasarī – vairāk nekā 31 tūkstotis. No tiem 60% pieder privātpersonām, 39% tiek izmantoti nomas segmentā, bet 1% reģistrēti kā juridiskām personām piederoši, apliecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīcībā esošā informācija.
“Visvairāk neapdrošināto skrejriteņu ir privātpersonu segmentā. Praksē tas nozīmē to, ka, notiekot negadījumam, kurā par vainīgo atzīts elektroskrejriteņa vadītājs, viņam jāuzņemas pilna atbildība arī par zaudējumiem trešajām personām,” stāsta BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.
Sadursmēs ar elektroskrejriteņiem visbiežāk cieš automašīnu durvis, priekšējie un aizmugurējie buferi, kā arī auto stikli. Šādu bojājumu novēršana var izmaksāt ievērojamu summu, radot būtisku finansiālo slogu, norāda eksperts.
Reģistrēto elektroskūteru skaits pieaug, negadījumu skaits – samazinās
Valsts policijas statistika rāda, ka 2024. gadā ceļu satiksmes negadījumos ar elektroskrejriteņiem cietuši 245 cilvēki, bet pērn – 217. Tāpat arī gada griezumā nedaudz samazinājies valstī reģistrēto negadījumu skaits, kuros iesaistīti skrejriteņi: no 350 līdz 327.
Tomēr elektroskrejriteņu apdrošināšanas sektorā vērojama izteikta sezonalitāte. BALTA dati rāda, ka pagājušā gada oktobrī OCTA apdrošināšanas polise bija iegādāta 73% šo braucamrīku, bet šī gada martā to skaits bija jau samazinājies līdz 13%.
"Iemesls ir vienkāršs - lielākā daļa braucēju izvēlas īstermiņa polises, kas der braukšanai sezonas laikā, bet ziemā tās neatjauno. Tāpēc rudenī, kad elektroskrejriteņu sezona vēl turpinās, apdrošināto braucamrīku īpatsvars ir augsts, savukārt pavasarī daļa braucēju sezonu sāk bez spēkā esošas polises, aizmirstot to atjaunot," saka K.Liecinieks.
Ieteikumi drošai braukšanai ar skrejriteņiem
Pirms dodies pirmajā pavasara izbraucienā, pārbaudi, vai OCTA polise vēl ir spēkā un vai tā attiecas uz konkrēto skrejriteni.
Vismaz vizuāla tehniskā pārbaude braucamajam, sezonu uzsākot, būtu jāveic obligāti: pārbaudi bremzes, riepas, apgaismojumu. Ziemas dīkstāves laikā mitrums vai grauzēji var radīt nepatīkamus pārsteigumus – bojājumus, kas var radīt bīstamu situāciju braukšanas laikā.
Ja ziemā elektroskrejritenis nav izmantots kā pārvietošanās līdzeklis, tad pirmajās nedēļās ir vērts uz ceļa būt īpaši piesardzīgam. Rudenī uzkrātā veiklība un reakcija atjaunojas pakāpeniski, un to vajadzētu ņemt vērā. Viens neveiklības brīdis un pat neliela sadursme var izmaksāt dārgi.
Sezonas sākumā satiksme kļūst blīvāka – uz ielām parādās vairāk gājēju un velobraucēju. Ātruma samazināšana par desmit kilometriem stundā var palīdzēt novērt sadursmi.
Vajag tā - ieved uzņemšanā, pārbauda skūtera OCTA, ja nav - līdzmaksājums 100%
Kāpēc OCTA - tāpēc ka cietušais šajā gadījumā ir valsts budžets, līdz ar to, citas fiziskās personas kuras nesaņems med. palīdzību jo naudu iztērēs skūteriska labošanai.