Ņemot vērā lasītāju lielo interesi par iepriekšējās divās nedēļās publicētajiem rakstiņiem, kuri saistīti ar šī manevra drošību, turpmāk piedāvāsim dažus fragmentus no „Auto akadēmijas” drošas braukšanas kursa (pasniedzēji Atis Jansons, Ivars Caune, Jānis Štrauss, Ivars Grošus). Šodien – 1. daļa.(*)
„Apdzīšanas manevrs Latvijā ir īpaši riskants. Mūsu satiksmes noteikumi, nosakot divus nedaudz atšķirīgus braukšanas ātrumus vieglajam un smagajam transportam, rada situāciju, kurā limitu precīza ievērošana var kļūt bīstama. Ātrumu starpība starp lojālu smago un vieglo ir tikai 10 km/h jeb nepilni trīs metri sekundē. Tātad nenovēršama ir ilgstoša atrašanās pretējā virziena joslā. To saīsināt var vienīgi īslaicīgi pārsniedzot 90 km/h. Un riskējot saņemt sodu. Dilemma. Sēdi (snaud) rāms vai esi aktīvs un (vismaz formāli) likuma pārkāpējs. Kuru variantu izvēlaties – katra paša lēmums. Mēs vēlamies tikai vērst jūsu uzmanību uz raksturīgajām kļūdām, kuras pieļauj gan pasīvie, gan aktīvie.
Šoreiz par pirmajiem (attēlā brūnais auto). Kreisajā bildītes daļā redzama tipiska un divkārt aplama „likumpaklausīga” Latvijas pilsoņa rīcība.
Pirmkārt - ātruma limitu pārkāpt viņš negrasās, tādēļ melno neapdzīs. Bet – sargājot teritoriju savā priekšā, viņš samazinājis drošības distanci trīskārt. Samazinājis arī zonu, kuru būtu iespējams pārskatīt, ja attālums līdz līderim būtu normāls. Viņa drošība ir šķietama, modrību iemidzinoša, nevis garantējoša.
Otrkārt – viņa pozicija uz ceļa nav sekojošo kolēģi (pelēkais) informējoša. Nav iespējams uzminēt, ko brūnais gatavojas darīt. Apdzīs? Paliks astē? Neziņa un avantūras rosinošs stress.
Nekādi neiebilstot pret rāmu braukšanas stilu, mēs tomēr aicinām rīkoties citādi. Ja tavs nodoms ir apdzīt, rādi to savlaicīgi – gan ar maksimāli kreisu poziciju uz ceļa klātnes (bildītes 2., vidējā daļa), gan kreiso pagrieziena signālu. Tas būs nepārprotams vēstījums pelēkajam – nelien, pirmais braukšu es pats! Tad tu.
Ja apdzīt negatavojies, dari pretējo. Brauc pa ceļa labo malu (bildes 3., labējā daļa), tā parādot, ka nepretendē uz apdzīšanas „cīņu lauku”. Ja kāds no aizmugurē braucošajiem nesaprot tavu piekāpšanos, vari apstiprināt savus nodomus, pamirkšķinot labo pagrieziena signālu. Sliktākais, ko dara lojālie un rāmie – viņuprāt pareizākās kārtības sargu lomas uzņemšanās. Traucēšana apdzīt (starp citu – to aizliedz CSN, neatrunājot apdzinēja rīcības atbilstību noteikumiem) rada bīstamas konflikta situācijas, bet ātrāko nepārliecina un neizmaina. Gluži otrādi – parati padara vēl agresīvāku.”
Par pareizu apdzīšanu – nākamreiz, 2. APDZĪŠANAS daļā.
(*) Šis ir ļoti īss un konspektīvs ieskats „Auto akadēmijas” nodarbībā. Nianses izrunājamas tikai klātienē. Ja tāda iespēja tevi interesē – raksti – info@iauto.lv. Atbildēsim. Komentārus ņemsim vērā, nākamos tematus izvēloties. Bet uz tiem neatbildēsim...
Kaut arī man autoskolā šovasar nemācīja šādas lietas, tomēr pilnībā pievienojos rakstam. Pats esmu ar racionālu domāšanu apjēdzis, ka vajag priekšējam un aizmugurējam ļaut saprast, ko es grasos darīt - attiecīgi turoties kreisajā vai labajā pusē un savlaicīgi ieslēgt pagriezienu, bet galvenais - turēt distanci. Nesaprotu, kāpēc daudzi pieredzējuši autovadītāji ārpus pilsētas brauc ciešā kolonnā, neievērojot pietiekamu distanci?! Patīk blenzt priekšābraucošā auto pakaļā? Varbūt labāk apmeklēt psihologu, ja tev ir tieksme uz pakaļām?! Tas taču ir tik viegli saprotams, ka labāk ievērot distanci, turklāt abos gadījumos - ja grasies apdzīt un ja negrasies. Tracina, kad kārtējais pieredzējušais autovadītājs brauc cieši aiz manis, un es nevaru saprast, ko viņš man pakaļā lien, kas viņam par problēmu..