„Brīvkalnu” trasē piedāvā arī instruktoru pakalpojumus. Diviem no tiem – Jānim Štrausam un Ivaram Grošum – jautājam: kādas tad viņuprāt ir raksturīgākās daiļā dzimuma kļūdas, kādas ir iespējas tās vienā īsā nodarbībā labot?
Teiktais bija līdzīgs, tādēļ ar abu skolotāju atļauju to apvienojam vienā kopīgā atbildē.
Daba apdāvina dažādi
Ar prieku jāsaka, ka lielākā daļa dāmu brauc labi. Pietiek ar nelielām korekcijām, ar dažiem vingrinājumiem, kurus nevar veikt uz ielas, bet var speciāli iekārtotā trasē, un jau – pavisam labi. Ja daba devusi koordināciju, kuru papildina perifērā redze (sievietēm tā vispār labāka nekā vīriešiem), maiga un apvaldīta rīcība kritiskās situācijās (veči saspringst un rīkojas pārāk ar spēku), daudzas sievietes jau ir vai vismaz ar nelielu piepūli var kļūt par lieliskām braucējām.
Diemžēl mūsu praksē ir arī pretēji piemēri. Nedaudz, mazāk nekā optimistiskajā grupā, taču jāsaprot, ka tā nav objektīva statistika. Ļoti iespējams, ka tās, kuru problēmas smagākas, solim uz „ārstniecisko fizkultūru” vēl nav nobriedušas.
Baiļu krampis
Pirmā kļūda. Sākas jau automobilim kustoties pavisam lēni un paklausīgi. Saspringts stāvoklis sēdeklī, rokas sažņaugušas stūres ratu. Skatienā un valodā briesmu gaidas. Nervu kamols. Loģiski, ka pareizu reakciju brīdī, kad „kaut kas notiek”, te grūti gaidīt. Auto mazliet paslīd, tikai mazliet, pietiktu ar vieglu korekciju – bet rokas ieķērušās stūrē un nekust. Vai spēj tikai kaut ko ļoti lēnu un ar nožēlojami mazu amplitūdu. Rezultāts – dibens uz priekšu....
Priekšā šķērslis. Šoreiz mākslīgs un nekaitīgs. Skatiens pielīp tam, labā kāja gandrīz nolauž bremzes pedāli, un auto šļūcošiem riteņiem „avarē”. Tā – otrā kļūda. Vajadzēja saprast, ka apstāties nebūs iespējams, atlaist bremzi un stūrēt šķērslim garām. Tur arī skatīties. Neblenz uz stabu, tas hipnotizē! Skaties, kur gribi aizbraukt, tad tur arī trāpīsi.
Viegli pateikt. Grūti iemācīties. Šāda kaite prasa ilgstošu un atkārtotu terapiju. Vienreiz, otrreiz, simto reizi – uz izdodas slīdi savaldīt. Smaids un veselīgs atslābums. Gandarījums. Skaties – gluži cits cilvēks pie stūres...
„Zem stūres”
Trešā kļūda sniega un ledus ceļos piemīt gandrīz visām. Dabas apdāvinātajām arī. Večiem arī. Vainīga ir priekšējās piedziņas auto tendence „stumt priekšu ārā”. Gudri sakot, nepietiekama pagriežamība (angliski – understeer, jeb „zem stūres”). Kā rīkoties stūrētājam, ja gadījies līkumā iebraukt par ātru un jūtat, ka krūmi skrien virsū? Instinkti bļauj – griez stūri vēl vairāk! Aplami. Stūrējošo riteņu saķeres resursi ir izsmelti, šāda rīcība nedos neko. Cits instinkts kliedz – briesmas, bremzē! Vēlreiz aplami. Bremzēšana izjauks visu četru riteņu saķeri ar ceļu, un grāvis klāt kā likts.
Pareizā rīcība – maiga un aukstasinīga. Stūrīti drusciņ atpakaļ, līdz tās normālas reakcijas atjaunojas, gāzīti arī mazliet nost – priekšējās piedziņas automobiļa stūrējošajiem riteņiem kļūs vieglāk. Un pa grāvja kantīti esam laimīgi nolaipojuši...
Tādas tās trīs kļūdas. Labojamas, ja nav slinkums padomu uzklausīt un pavingrot.
Kas nu tas par titulu-instruktors. Pēdējā laikā taču visi mums te ir EKSPERTI. Vai ta šie abi nav tik advancēti?