Tā savā pētījumā par gājēju pāreju stāvokli uz valsts nozīmes autoceļiem, vērtē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Ziņas par gājēju notriekšanu uz viņiem paredzētām pārejām, parādās ik dienas. Vai vainojama gājēju un braucēju neuzmanība, vai tomēr arī virkne ārēju apstākļu veicina šos satiksmes negadījumus?
Speciālisti apgalvo, ka viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ uz gājēju pārejām notiekošo ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits ir tik liels, ir to vēsturiski izveidojusies nepilnīga atbilstība mūsdienu prasībām un satiksmes intensitātei.
1999. gadā apstiprināts valsts standarts (LVS 190-3:1999) kas, piemēram, nosaka, ka neregulējamas (bez luksofora) var būt tikai tādas gājēju pārejas, kur gājējam nav jāšķērso vairāk par vienu joslu katrā virzienā. Reāli - vairums neregulējamu gājēju pāreju uz lielajiem autoceļiem, kur jāšķērso pat trīs joslas katrā braukšanas virzienā, pašas par sevi ir bīstamas un pastiprina negadījuma izraisīšanas iespēju. Tāpat, piemēram, spēkā esošie normatīvie dokumenti iesaka, ka braukšanas ātrums transportlīdzekļiem neregulējamu gājēju pāreju tuvumā nedrīkst būt lielāks par 50 km/h. Šis ieteikums arī dažkārt netiek ievērots, jo neregulējamas gājēju pārejas nereti ir izvietotas uz šosejām un automaģistrālēm, kur nav norādes par ātruma ierobežojumiem.
CSDD pētījums
CSDD izpētījusi gājēju pārejas uz valsts nozīmes autoceļiem un izstrādājusi priekšlikumus, kā padarīt tās maksimāli drošas. Kartēs šie ceļi iezīmēti dzeltenā krāsā, un tie ir Latvijas Autoceļu direkcijas (LAD) pārziņā. LAD arī veica pasūtījumu CSDD, lai šāds pētījums tiktu veikts.
Kopumā CSDD Audita daļas speciālisti apsekoja 26 gājēju pārejas un savā ziņojumā atzīst, ka uz valsts nozīmes autoceļiem neviena gājēju pāreja nav optimālā kārtībā un neatbilst satiksmes drošības prasībām. Auditētāji atbilstoši to stāvoklim un nepieciešamajiem uzlabojumiem sadalījuši gājēju pārejas trīs dažādās kategorijās.
Drošībai nepieciešami gājēju tilti un tuneļi
15 gājēju pāreju uzlabošanai nepieciešami samērā naudietilpīgi pasākumi. CSDD uzskata, ka, lai uzlabotu šo gājēju pāreju drošības līmeni, nepieciešams veikt vairāku līmeņu gājēju pāreju izbūvi – tuneļi un gājēju pārejas virs braucamās daļas. Pār vienu no auditētajām gājēju pārejām pie Berģiem jau patreiz tiek būvēts tilts.
Divām gājēju pārejām – regulējami luksofori
Divas gājēju pārejas, kas atrodas uz lielajiem autoceļiem apdzīvotās vietās, ieteikts aprīkot ar regulējamiem luksoforiem (gājējs nospiež pogu). Varētu šķist, ka šis ir vienkāršākais risinājums, kā padarīt gājēju pārejas drošas uz visiem lielajiem autoceļiem, tomēr CSDD speciālisti norāda, ka tas, padarot satiksmes plūsmu saraustītu, situāciju neatrisinās. Ar regulējamu luksoforu aprīkotu gājēju pāreju ieteikts ieviest, piemēram, Saulkrastu sākumā. Ņemot vērā, ka apdzīvotās vietās ir noteikts mazāks braukšanas ātrums, nekā ārpus tām, luksofora esamība satiksmes plūsmu īpaši nemaina un neapgrūtina.
Lai gājēju pārejas būtu drošas
Deviņām gājēju pārejām nepieciešami salīdzinoši nelieli uzlabojumi. CSDD speciālisti uzskata, ka, lai padarītu drošas tādas pārejas kā, piemēram, Grobiņā, nepieciešami šādi risinājumi:
● Eiropā populāri un veiksmīgi virs gājēju pārejām tiek izvietotas konsoles ar mirgojošu dzeltenas gaismas luksoforu un gājēju pārejas zīmi. Mirgojošā gaisma pievērš autovadītāju uzmanību un atgādina autobraucējam par gājēju pāreju. Šāds risinājums būtu vajadzīgs, lai uzlabotu gājēju pāreju drošību arī Latvijā;
● Ja gājēju pāreja šķērso vairākas braukšanas joslas abos virzienos, tad ieteicams pa vidu izvietot “saliņu”, jo no vienas puses tā ir droša vieta, kur var patverties gājējs, kurš šķērsojis vienu brauktuves daļu, bet no otras, “saliņa” vizuāli sašaurina brauktuvi, kas veicina autovadītājus ievērot uz ceļa noteikto maksimāli atļauto braukšanas ātrumu;
● Gājēju pārejām, kas šķērso autoceļus, vajadzētu būt aprīkotām ne vien ar šādu “saliņu”, bet arī “slazdu” (apejamām barjerām, kas neļauj neapstājoties turpināt šķērsot ielu). Bez tam būtu nepieciešams arī uzstādīt gājēju barjeras vietās, kur gājēji pēkšņi var izskriet uz brauktuves (piemēram, pie skolām) vai vietās, kur gājējiem iela jāšķērso tikai pa vienu noteiktu trajektoriju, bet nevis visā ielas garumā;
● Gājēju pārejam noteikti vajadzētu būt labi apgaismotām, lai arī ar krēslas iestāšanos un nakts laikā būtu autovadītājiem savlaicīgi pamanāmas;
● Ceļa zīmēm, kas brīdina par gājēju pārejām, jābūt labi saskatāmām. Tās nedrīkst būt ieaugušas kokos un krūmos.
CSDD projekts – pamats preventīvu pasākumu veikšanai
CSDD speciālisti atzīst, ka vietās, kur pastāvīgi notiek ceļu satiksmes negadījumi, auditu veikt jau ir par vēlu. Audits tiek veikts un ieteikumi, kā uzlabot satiksmes drošību, tiek izstrādāti kā preventīvs pasākums. Tas ir līdzeklis, kā palīdzēt novērst negadījumus, pirms tie notiek. CSDD projektā minēto ieteikumu reāla pielietošana un secība, kuras gājēju pārejas tiks uzlabotas pirmās, atkarīga no valsts finansējuma, satiksmes intensitātes konkrētajās vietās un LAD ieinteresētības īstenot piedāvātos risinājumus.
Džoanna Eglīte
CSDD Sabiedrisko attiecību daļa
Ja jau tur, taas gaajeeju paarejas ir izveidotas nepareizi, tad ar steigu vinjas jaalikvidee. Vot lohi, saka, ka izveidojushi nepareizi un neko nelabo. Kas notiek, ja es notriecu gaajeeju uz nepareizi izveidotas gaajeeju paarejas? Tad jau sanaak, ka es veel dazjiem suudus varu sataisiit, lai es viewns tikai nebuutu tas ljaunais.