Domājat, ka drīz pavasaris? Nē! Ziema vēl ne tuvu nav beigusies. Tāpēc piedāvājam iepazīties ar kāda autosportista ieteikumiem, kā "uzvesties" uz ledus.
Riepas
Ledus riepu uz ceļa notur labāk lielā aukstumā, jo zem protektora tas mazāk kūst. Tieši mikluma kārtiņa ir tā, kas nosaka ledus slīdamību. Vienu un to pašu bezradžu riepu labāk "notur" porains ledus, jau sliktāk - gluds un pavisam bēdīgi ir ar ledu, kas grumbuļains kā bruģis. Kas attiecas uz pašām riepām, bīstami ir dažu autovadītāju maldi, ka riepām ar pamatīgu "bezceļu" protektora zīmējumu (ieskaitot speciāli ziemai paredzētās) uz ledus ir zināmas priekšrocības.
Uz slidena klājuma labākas ir riepas ar smalkāku protektora zīmējumu. Īpaši ieteicamas ir radiālā tipa elastīgās riepas, tomēr arī tās uz ledus neļaus iegūt saķeres koeficientu, kas lielāks par 0,15-0,2. Kad sākas slīdēšana, tas var samazināties pat pusotru reizi.
Protektora dziļumam uz tīra ledus nav īpašas nozīmes - ja bloķējas kaut vai tikai priekšējie rati, automobilis kļūst nevadāms! Maksimālo saķeri ar klājumu riepa iegūst pārejas momentā no ripošanas uz slīdēšanu. Tas attiecināms arī uz ledus klājumu. "Profi", "rotaļājoties" ar bremzēm, pamanās noturēt riteņus tieši uz šīs izslīdēšanas robežas, panākot visefektīvāko bremzēšanu. Spiežot uz pedāli spēcīgiem rāvieniem, apstāšanās ceļš palielinās, jo ir taču brīži, kad bremzēšana vispār nenotiek. Tomēr, atrodoties uz ledus, tas ir ieteicamāk nekā bremzēt ar līdz galam izspiestu pedāli, tādējādi bloķējot riteņus. Šļūcošs ritenis ir nevadāms. Bremzēšana ar pārtraukumiem, kad uz mirkli tiek atslābināts spiediens uz pedāli, ir efektīvāka - rieņi atsāk normāli griezties un auto joprojām ir vadāms.
Starp citu, ja pārtraukto bremzēšanu demonstrē īsts speciālists, viņam sekojot to var pat nepamanīt - auto stopsignāli degs nepārtraukti. Pilots zibenīgi strādā ar pedāli uz izslīdēšanas robežas, tādēļ pilnīga riteņu atbrīvošana nenotiek - paņēmiens ir visnotaļ efektīvs.
Bremzēšanas īpatnības
Pēdējā laikā ražotie auto tiek aprīkoti ar bremžu antibloķēšanas sistēmu (ABS). Tās darbības princips paredz attiecīgā devēja reaģēšanu, ja pie bremzēšanas kāds no riteņiem bloķējas.
Kompjūters dod komandu atbrīvot riteni, lai novērstu tālāku bloķēšanu. Dažkārt tas notiek 10-15 reizes sekundē - bremzes pedālis zem kājas "dreb". Rezultātā ABS ļauj vadītājam saglabāt kontroli pār automobīli.
Tomēr - šo sistēmu nevajadzētu pārvērtēt, jo bremzēšanas efektivitāte tomēr ir atkarīga ne tik daudz no tās, kā no saķeres koeficienta. Tādēļ nenovērtējiet par zemu attiecīgās sezonas riepu nozīmīgumu. Pieredzējušāki autovadītāji mēdz atslēgt ABS, kas vairāk esot piemērota "vadītājiem-jaunuļiem". To darīt tomēr nerekomendējam - arī pieredze var pievilt.
Var bremzēt arī ar dzinēju - "nomet" gāzi, izspiež sajūgu, pārslēdz ātrumu uz leju un piedod gāzi... Automobilis palielinās apgriezienus un pakāpeniski samazinās ārumu. Papildus var plūstoši piepalīdzēt ar bremžu pedāli. Šāda darbību kopsumma rezultējas visnotaļ efektīvā bremzēšanā.
Pilnpiedziņas automobiļiem abi augšminētie paņēmieni dod praktiski līdzīgu rezultātu. Turklāt, pat ja tos pielieto vienlaicīgi - palēninājums paliks tas pats, jo faktiski jau tas atkarīgs galvenokārt no ledus un riepu īpašībām.
Uz ledus priekšroku vēlams dot bremzēšanai ar dzinēju, jo bloķējies (šļūcošs) ritenis uz ledus nav vadāms. Ja ritenis griežas, tas pat pie daļējas izslīdēšanas nodrošina vismaz minimālu vadāmību un auto klausa stūrei...
Manevrēšana
Cik gan efektīvs var būt manevrs uz ledus, ja viss riteņa saķeres spēks tiek veltīts tikai tam? Citiem vārdiem - griežam stūri pie vienmērīga auto ātruma, neieskrienoties un arī nebremzējot. Uz kāda ledus laukuma pamēģinām sekojošo! - Pie viena un tā paša ātruma, piem. - 20km/h, griežam stūri noteiktā leņķī, bet atšķirīgā tempā. Ja tas tiek darīts lēni, auto klausa stūrei un ir vadāms. Ja stūri griezīsim strauji, auto turpinās kustību sākotnējā virzienā, jo riepu saskarē ar ceļu izraisīta slīdēšana. Īpaši izteikti tas novērojams, kad stūre tiek griezta lielākā leņķī.
Kāds pagrieziena leņķis tad būtu visoptimālākais pie ātruma 60 km/h, kad saķeres koeficiens ar ledu ir 0,15? Pēc jau no skolas laikiem zināmajām fizikas formulām viegli var izrēķināt minimālo līkuma rādisu, pa kādu pārvietojoties, automobilis vēl saglabās vadāmību. Kā izrādās, tas ir 190 metri! Manevrēt uz ledus var, tikai tas jādara ļoti plūstoši, maigi - asas kustības nav pieļaujamas. Uz slidena ceļa distancei starp automobiļiem būtu jābūt līdzvērtīgai divkāršam kustības ātrumam (50km/h = 100m). 
Bremzēšana sniegā
Sniega vaļņa izmantošana bremzēšanai īpaši sevi attaisno apmēram līdz ziemas ("normālas") vidum, kad sniegs vēl nav sablietējies un, tajā iebraucot, automobilis praktiski necieš. Sniegā auto apstājas ļoti ātri, pie tam inerces rezultātā tas sagriežas šķērsām ceļam. Pa sniegu jāpārvietojas bez apstāšanās un ātrumu pārslēgšanas. Pie "iesēšanās" nepieļaujiet ilgstošu riteņu buksēšanu.
Uz ledus, īpaši, ja tas ir līdzens, auto uzvedas pietiekoši "loģiski" - bremzē, ieskrienas, klausa stūrei.
Grūtāk ir pilotēt aizmugurējās piedziņas automobili, ja snieg salīdzinoši siltā laikā un uz ceļa veidojas slapja "putra". Šādā situācijā visbiežāk mēdz pievilt šauras zemprofila radiālās riepas, pat ja tām ir nevainojams protektors. To lielais saskares laukums ar ceļa klājumu bieži nenodrošina pietiekamu sniega kārtas izspiešanu un vajadzīgo saķeri. Automobilis, dažiem negaidīti, var izrādīties nevadāms. Riepas saspiestais sniega slānis nekavējoties pārvietojas, tikko tiek mēģināts bremzēt vai veikt pagriezienu.
Šādos apstākļos, pat pārvietojoties taisnā virzienā, automobilis var saslīdēt, jo aizmugurējie riteņi tiecas noslīdēt no priekšējo radītajām, sliedēm līdzīgajām pēdām.
Labāk trenēties vietās, kur riepu saķere ar klājumu ir pazemināta, tomēr ne vairāk kā divas-trīs reizes, salīdzinot ar asfalta klājumu. Jaudīgs dzinējs ļaus īstenot jebkuru iecerētu manevru. Šim nolūkam ļoti noderīgi ir laukumi ar piebraukātu sniegu saltā dienā. Vingrinājumi uz ledus nenoliedzami ir noderīgi vēlāk, kad būs apgūts sniega klājums - tikai tad izjūtams ledus īstais izaicinājums! 
Noslīpēt prasmi noturēt automobili iecerētajā kursā par spīti izslīdēšanai lieliski palīdz ieskriešanās ar pilnu gāzi caursalušā, sausā sniegā.
Priekšpiedziņas automobiļu vadītāji bieži tā vai citādi pārvērtē tehnikas iespējas. Kamēr priekšējie riteņi saglabā velkošo spēku, auto ir paklausīgs. Veicot slidenu pagriezienu ar priekšpiedziņas auto nav ieteicams atlaist gāzes pedāli.
Liels ir priekšpiedziņas automobiļu vadītāju kārdinājums braukt ātri; pat uz ledus auto ir viegli vadāms - atšķirībā no aizmugures piedziņas spēkratiem, kas pat pie nelieliem ātrumiem tiecas "peldēt". Priekšpiedziņas auto bremzēšanas īpatnības atšķiras no klasiskās piedziņas, un to vadītājiem derētu atcerēties.
mc.com.ua
Vislabāk ir pašam aizbraukt uz kādu trasi un patrenēties :):):)